17.3 °C
Visa pamatā ir smags darbs, kas komplektā ar pieredzi ļāvis uzlabot un nostabilizēt rādītājus šaušanā, par sava audzēkņa Andreja Rastorgujeva sniegumu teic viens no viņa ilggadējiem treneriem Intars Berkulis.
Viņam, tāpat kā Rastorgujeva pirmajam trenerim Sergejam Sverčkovam, pēdējās dienas bijušas īpašas, vispirms sekojot līdzi audzēkņa sudraba startam sacensībās ar kopēju startu, bet vakar pasaules vicečempionu sagaidot mājās Rīgas lidostā.
Biatlonā no pirmās klases
"Visu izdarīja tā, kā vajag, neraustījās, darbojās droši un pārliecinoši, tāpēc arī ir ilgi gaidītā medaļa," "Latvijas Avīzei" teic Andreja Rastorgujeva pirmais treneris Sergejs Sverčkovs, kurš Alūksnes sporta skolā joprojām vada biatlona sekciju.
"Andrejs jau pats visu pateica, ka smags darbs vienmēr par sevi liks manīt un rezultāts neizpaliks. Šī bija tā reize, kad viss sakrita,"
gandarīts ir 60 gadus vecais treneris. Ar Rastorgujevu viņš nostrādāja deviņus gadus. "Viņš uz biatlonu pie mums atnāca pirmajā klasē, šķiet, septiņu vai astoņu gadu vecumā. Jau no sākuma varēja just, ka dūša viņam ir liela, darbojās ar azartu un neatlaidīgi. Mums jau sākumā bija tikai skriešana un slēpošana, galīgi mazajiem plinti vēl nedod, kas puikām parasti ir tas pirmais un lielais dzinulis biatlonā. Andrejam tas ātrumu nemazināja, strādāja cītīgi un nebija lieki mudināms. Gribasspēks un neatlaidība viņam bija jau no mazotnes. Citreiz bija tā, ka es jau eju mājās, bet viņš vēl paliek, lai paslēpotu," atminas Sergejs Sverčkovs. Pirmajā gadā bez biatlona Andrejs apmeklējis arī mākslas un mūzikas skolu, taču tad izlēmis palikt tikai sportā un biatlonā. "Viņa mamma man teica, ka tas bijis paša Andreja lēmums, vecāki neietekmēja. Tā lēnām strādājām, šķiet, līdz devītajai klasei, kad viņš pārgāja pie Intara Berkuļa. Mums lielākais piedzīvojums kopā bija dalība Jaunatnes olimpiādē Šveicē, taču neaizmirstamu brīžu ir daudz vairāk, tāpēc emocijas pēc medaļas izcīnīšanas bija neaprakstāmas. Tie bija svētki ne tikai man kā trenerim, bet arī daudziem Alūksnē," smejot teic treneris. Vaicāts, lai raksturo audzēkņa rakstura īpašības, Sverčkovs nober tā, ir kā pats atrastos ugunslīnijā pretim mērķiem. "Maksimālists, darbarūķis, cītīgs, apņēmīgs un neatlaidīgs. Viņam nekad nevarēja pārmest, ka kaut ko nedarītu. Tagad jāgaida 2026. gada olimpiāde, jo Andrejs taču atzina, ka ir realizējis tikai mazo mērķi," Sverčkovs tic, ka Rastorgujevs vēl par sevi liks daudz runāt.
Mentāli kļuvis noturīgāks
Īpašs svētdienas vakars bija Intaram Berkulim, kurš pēc ilgiem sadarbības gadiem joprojām saglabājis ciešu saikni ar Rastorgujevu, lai gan sacensībās viņam vairs neasistē.
"Man bija grūti noskatīties stāvus šaušanas, tāpēc tajos brīžos, kad viņš šāva, gāju prom no televizora un atgriezos tad, kad viņš bija izšāvis.
Protams, pēc pēdējās šaušanas tās bija nebijušas sajūtas, viss bija salicies perfekti. Kad sazvanījāmies, Andrejs bija tik laimīgs, ka beidzot izdevies un ir medaļa, ka neko daudz nevarēja parunāt un pastāstīt par sajūtām distancē," emocionālo fonu atklāja Berkulis, kurš pasaules čempionāta laikā ar Rastorgujevu sazinājies regulāri. Pēc 20 km individuālās distances, kurā Rastorgujevs palika uzreiz aiz goda pjedestāla ceturtais, varējis just vilšanos, taču biatlonists sapratis, ka vēl viena iespēja individuālās sacensībās viņam būs. Kas tad ļāva beidzot "izšaut" ne tikai atsevišķos Pasaules kausa posmos, bet arī augstākā līmeņa mačos? "Smags darbs un pieredze, kas Andrejam pa šiem gadiem neapšaubāmi ir sakrājusies. Viņš ir ticis galā ar šaušanu, jo šobrīd ir labākais no visiem tieši šaušanā guļus. Šaušanā viņš neko daudz nemainīja, vienkārši strādāja pie tā, kas deva rezultātu iepriekš, un tagad rezultāts ir nostabilizējies. Uzskatu, ka viņš daudz stiprāks ir kļuvis mentālā ziņā, jo spēj savākties un izdarīt visu, kā nākas. Tur liels nopelns ir vienam no servisa cilvēkiem norvēģim Pēram Olavam Treterūdam, kurš jau vairākus gadus palīdz tieši ar koncentrēšanās prasmēm un strādāt pie savākšanās uz šaušanu," nianses atklāja Berkulis.
Atradās krustcelēs
Svētku brīdī ir piemirsies, ka vēl salīdzinoši nesen Rastorgujeva karjera varēja aprauties, jo antidopinga noteikumu pārkāpuma dēļ viņam piesprieda 18 mēnešu diskvalifikāciju. Tik bargs sods par to, ka sportists trīs reizes gada laikā nebija pieejams dopinga pārbaudītājiem jeb neatradās norādītajā vietā, vai bija sniedzis nepilnīgu informāciju par savu atrašanās vietu. Tas Rastorgujevam maksāja gan dalību 2022. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs, kas gāja secen, gan, protams, daudz nervu šūnu, jo lieta tika skatīta arī Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).
"Andrejs nenoliedzami ir emocionāls cilvēks, taču tajā pašā laikā tieši pēc tiem pārbaudījumiem viņš kļuvis nosvērtāks. Arī savos lēmumos.
Protams, treniņprocesā visādi sanāk, plāni mainās, piemēram, veselības dēļ, taču viņš tagad, manuprāt, ir daudz stabilāks savās domās. Neslēpšu, ka diskvalifikācijas laikā viņam bija ienācis prātā, ka viss jāmet pie malas. Tas bija grūts posms, par kuru tikai viņš pats var izstāstīt, ko tieši juta. Tas viņam bija sāpīgi, bet izturēja un uzaudzēja biezāku ādu, kas noder tagad," uzskata Berkulis.
