6.1 °C
Pirmdienas vakarpusē kā pērkons no skaidrām debesīm norībēja Latvijas hokeja izlases kapteiņa Kaspara Daugaviņa paziņojums par hokejista karjeras beigšanu. Šādu lēmumu 36 gadus vecais hokejists pieņēmis par labu savai ģimenei, ar kuru vēlas būt kopā ikdienā.
Izvēle 50 pret 50
Daugaviņš sīkāk skaidrot savu lēmumu "Latvijas Avīzei" vakar nebija gatavs. Skaidrs ir viens, pēdējo maču viņš jau ir nospēlējis (19. novembrī), pāris dienas Kaspars vēl paliek Slovākijā, piektdien atvadās no Mihalovces kluba un tā līdzjutējiem un dodas mājās.
"Lēmums ir vienkāršs – vai nu ģimene, vai hokejs. Pienāk diena, kad izvēle ir 50 pret 50,"
nelielā intervijā radio "SWH" vēl pirmdienas vakarā bija izteicies hokejists. Pirms gada "Latvijas Avīzei", sazvanīts Mihalovcē, Kaspars neslēpa, ka tieši prombūtne no ģimenes ir nepatīkamākā hokejista dzīves daļa.
"Ģimene ikdienā dzīvo Latvijā, bērniem ir skola un dārziņš, tiekamies tikai brīvlaikos. No ģimenes daudz esmu bijis prom, un man nepatīk, ka nevaram būt kopā katru dienu,"
pirms gada stāstīja Daugaviņš, kuram ar sievu Santu aug divas meitas. Ārzemēs viņš ar nelieliem izņēmumiem spēlējis kopš 16 gadu vecuma, pēdējie četri gadi pavadīti Šveicē, Vācijā, Slovākijā, pirms tam septiņas sezonas Krievijā. Kamēr bērni ir mazi, dzīvošana visiem kopā nav problēma, bet, kad sākas skolas gaitas, tad ir jādomā, kas būs labāk bērnam, jo bieži dzīvesvietas maiņa notiek pēc katras sezonas un mainās ne tikai pilsētas, bet arī valstis, valoda, sadzīves apstākļi.
"Saule, Pērkons, Daugaviņš"
Daugaviņa lēmumā pārsteidz vienīgi tas, ka viņš punktu liek sezonas vidū, kas profesionālajā hokejā ir netipiski. Kasparam šī bija otrā sezona Slovākijas vienībā Mihalovces "Dukla", kur viņš arī bija kapteiņa godā –līderis ne tikai ģērbtuvē, bet arī uz ledus. Šosezon, 19 spēlēs sakrājot 20 (6+14) punktus, Daugaviņš bija Mihalovces kluba rezultatīvākais spēlētājs. Cik noprotams, viņa lēmums bija pamatīgs šoks arī kluba "Dukla" vadībai, jo sezonas vidū jāšķiras no komandas labākā spēlētāja. Vēl vasaras beigās Kaspars ar Latvijas izlasi izcīnīja ceļazīmi uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Itālijā. Kapteinis pēc turnīra teica, ka būs vien jāizvelk līdz savai ceturtajai olimpiādei karjerā... Te vietā būtu atminēties, ka pirms nepilniem trim gadiem pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm Kaspars, tāpat kā Lauris Dārziņš, paziņoja, ka beidz karjeru valstsvienībā. Tomēr, izlaidis 2022. gada pasaules meistarsacīkstes Somijā, pēc gada Daugaviņš bija atpakaļ, kopā ar komandas biedriem sensacionāli izcīnot Latvijas hokejam vēsturisku panākumu – bronzas medaļas. Kopš tā čempionāta Latvijas hokeja folklorā, domājams, uz visiem laikiem paliks sauklis „Saule, Pērkons, Daugaviņš”, tā pārveidojot slaveno Mārtiņa Brauna kompozīciju ar Raiņa vārdiem.
No izlēcēja par kapteini
Par Daugaviņa talantu skaļi sāka runāt 2005./2006. gada sezonā, kad viņš spēlēja "Rīgas 2000” komandā, kurā togad pirmās vijoles bija tādi vīri kā Aigars Cipruss, Ģirts Ankipāns, Artis Ābols, Normunds Sējējs, Andrejs Ignatovičs. Kasparam pie večiem neklājās viegli, taču ceļu jauneklis negrieza nevienam, un nebija nekāds brīnums, ka pavasarī viņu uz Rīgā notiekošo pasaules čempionātu paņēma Pjotrs Vorobjovs. Daugaviņš nospēlēja trīs spēles, taču atmiņā paliekošāks ir fakts, ka treniņā viņš sakāvās ar tā brīža izlases līderi Aleksandru Semjonovu. Togad spītīgo uzbrucēju NHL draftā trešajā kārtā ar 91. numuru izvēlējās Otavas "Senators" un nākamās septiņas sezonas Kaspars aizvadīja otrpus okeānam, pasaules labākajā hokeja līgā aizvadot 98 spēles, tostarp 2013. gadā ar Bostonas "Bruins" tiekot līdz Stenlija kausa finālam. NHL viņš iemeta sešus vārtus, bet spilgtākais brīdis bija viņa izpildītais "bullītis" pārbaudes spēlē, kad uz vārtiem Daugaviņš slidoja ar nūjas lāpstiņas galu ripu piespiežot pie ledus. Profesionālais hokejs ko tādu spēles laikā vēl nebija redzējis!
Nākamajā sezonā Daugaviņš atgriezās Eiropā, Ženēvā izbaudot Šveices labumus, kam sekoja peļņas laiks Krievijas hokeja ārēs vairākos KHL klubos. Protams, īpašs ir Daugaviņa un Latvijas izlases stāsts. Valstsvienībā aizvadījis 153 spēles, piedalījies 12 pasaules čempionātos, pusē no tiem būdams komandas kapteinis. Izlases kreklā iemetis 51 ripu, 95 reizes asistējis partneriem. Viņš ar 48 (23+25) punktiem ir rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists pasaules čempionātos, kā arī vienīgais hokejists pasaulē, kurš planētas meistarsacīkstēs guvis četrus vārtus papildlaikā.
"Manam emocionālajam, panākumiem, neveiksmēm, triumfiem un pārdzīvojumiem bagātajam hokeja stāstam ir pienākušas beigas. Taču tas nozīmē arī jauna ceļa sākumu. Lēmums nav bijis viegls. Tomēr ģimeni vienmēr esmu licis pirmajā vietā. Saku lielu paldies Latvijas hokeja līdzjutējiem par neizsīkstošo atbalstu visu šo gadu garumā – jūs esat labākie! Tāpat milzīgs paldies visiem maniem cīņu biedriem. Mēs noteikti vēl tiksimies," ar Hokeja federācijas starpniecību sola Daugaviņš, kura muguru rotā liels Latvijas ģerboņa tetovējums.
