Latvijas vadošais dāmu pludmales volejbola duets Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova ir jauna trenera meklējumos, jo divu gadu sadarbība ar poļu speciālistu Damianu Vojtasiku noslēgusies.
Šobrīd abas volejbolistes ir katra savā pasaules malā – Tīna trīs mēnešus stažējas Latvijas ANO birojā Ņujorkā, savukārt Anastasija atrodas Ēģiptē. Pēc divām nedēļām šī brīža pasaules ranga otrajā vietā esošās Latvijas pludmales volejbolistes piedalīsies Pasaules tūres finālposmā Dohā, Katarā.
Anastasija Samoilova sarunā ar "Latvijas Avīzi" teic, ka ar jauna trenera meklēšanu duets nesteidzas, jo līdz nākamās sezonas sākumam vēl ir laiks. "Pagaidām par nākamo treneri neko daudz nevarēšu pateikt, vēl nekas nav skaidrs, taču divu mēnešu laikā mums vajadzētu ar šo jautājumu tikt galā.
Žēl, ka Vojtasiks iet prom, viņš mums patika, augstas klases speciālists, taču Damianam bija ļoti daudz piedāvājumu no citām federācijām un viņš izvēlējās sev labāko variantu,"
saka pludmales volejboliste. Šķiršanās notikusi draudzīgi. "Viņš teica, ka bija liels prieks ar mums strādāt un tā bijusi laba un pozitīva pieredze. Novēlam viņam visu labāko, jo viņš ir lielisks treneris un lielisks cilvēks," piebilst Samoilova. Viņa neslēpj, ka atrast labu treneri nav nemaz tik vienkārši. "Izvēle nav nekāda lielā, jo nav tik daudz augstas klases treneru, kuri ir gatavi braukāt ar divām meitenēm pa visu pasauli un trenēt viņas katru dienu. To ir grūti vai pat neiespējami savienot ar citu darbu, tāpēc jābūt normālam atalgojumam. Mums Latvijā diemžēl iespējas ir tādas, kādas tās ir, un konkurētspējīgu atalgojumu piedāvāt ir grūti. Tomēr bez trenera nepaliksim," optimistiski teic Samoilova. Ar Vojtasiku Latvijas duets sāka sadarboties pirms diviem gadiem, stājoties brazīlieša Gustavu Rošas vietā, bet vēl pirms tam treneris bija Genādijs Samoilovs. Kad tika izraudzīts Vojtasiks, viņš kā piemērotākais tika izraudzīts no trim pretendentiem.
Graudiņa/Samoilova šogad Parīzes olimpiskajās spēlēs ierindojās dalītā piektajā vietā un tādā pašā pozīcijā bija Eiropas čempionātā. Abas pludmales volejbolistes ir divkārtējas Eiropas čempiones un šobrīd pēc ranga vadošais Vecā kontinenta duets.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.2 °C




























































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)





























































