15.7 °C
Hokejs bez alus esot daiļslidošana. Čehijā kaislīgi mīl kā vienu, tā otru, un pasaules čempionātā Ostravā valda pozitīvi enerģiski strāvojumi.
Šajā Polijas pierobežas pilsētā atšķirībā no Prāgas nespieto tūristu masas un ir maz krāšņuma, bet var sajust vietējo kolorītu un viegli noslēpties klusumā.
Zina savu mēru
Ostravā dzīvība sāk kūsāt ļoti agri – jau pirms septiņiem celtnieki aktīvi rosās objektos, attiecīgi ātrāk met mieru. Darbi norit arī brīvdienās. Kopumā gan pilsēta ar nepilniem 300 tūkstošiem iedzīvotāju šķiet netipiski tukša, vecpilsēta jau ap sešiem vakarā ir klusa, vērojamas vien atsevišķas hokeja fanu grupiņas.
Čehija ar milzu atrāvienu ir lielākā alus cienītāju zeme pasaulē.
2022. gadā vidēji viens čehs izdzēris 188 litrus miestiņa, seko Austrija un Polija – ap simtu, Latvijai ir 86.
Cik liels statistikā ir tūristu pienesums, grūti spriest, bet pirmo vietu apšaubīt nav pamata. Alus krodziņam uzskriet nav grūtību arī klusākos privātmāju rajonos, par kausu jāšķiras no pusotra līdz trim četriem eiro. Divām pensionārēm pasēdēt pie alus kausa – nekādu problēmu. Bet vismaz pirmais iespaids, ka cilvēki zina mēru un nodzertas sejas ielās nemētājas.
Lielā cieņā arī sports, var ieraudzīt pat tādu Rīgā izzudušu parādību kā mazs futbola laukums daudzstāvu māju iekšpagalmā. Starp citu, liela daļa māju ir renovētas, Rīgas seniori būtu jāsūta pieredzes apmaiņā, lai šis jautājums izkustētos no nulles punkta. Savukārt čehi varētu prasties un no publiskām vietām aizvākt piemiņas plāksnes krievu sarkanās armijas "atbrīvotājiem" Otrajā pasaules karā.
Sastrēgumi gaiteņos
Ostravas arēnā un "Arēnā Rīga" ietilpība uz hokeju ir līdzīga – ikdienā nedaudz virs desmit tūkstošiem, čempionātā par tūkstoti mazāk. Lai gan uz aci pirms nepilniem 40 gadiem celtās un divām desmitgadēm renovētās halles tribīnes ir par pāris tūkstošiem mazākas. Kas tajā ir mūsdienām nepieklājīgi šaurs – gaiteņi, kur veidojas lieli sastrēgumi.
Pirms deviņiem gadiem Čehija sasniedza pasaules čempionātu apmeklētības rekordu, un šogad iet uz tā pārspēšanu.
Pārsteidz tas, ka šoreiz pie halles nemana biļešu spekulantus, bet Prāgā gan esot spietojuši.
Ļoti dzīva ir pie arēnas ierīkotā fanu zona divās daļās, vienā vairāk uzmanības hokejam, otrajā izklaidēm – skatuve ar dzīvo mūziku ik dienu. Bez vietējām grupām uzaicināti arī mākslinieki no Polijas un Slovākijas. Repertuārs visiem saprotams un tuvs – pasaules populārāko rokgrupu izpildīto gabalu kaverversijas.
Latviešu fani
Latvijas hokeja fanu kustība pēc pērnās bronzas un kovidlaika ierobežojumiem ieguvusi jaunu elpu un Ostravā latvju meistariem ir skaļš atbalsts. Ik spēli vismaz četri pieci tūkstoši, vien uz maču pret slovākiem liels biļešu deficīts. Latviešu fanus droši vien var dēvēt par uzticīgākajiem pasaulē, arī pie 1:8 un 2:7 atbalsts, ne izsvilpšana.
Vien nepatīkama pēcgarša palika par pirmajā dienā sarīkoto fanu gājienu Ostravas halles apkārtnē. It kā ar organizatoriem esot bijis sarunāts, bet acīmredzot svarīgākais pazuda tulkojumā, ja reiz vietējai policijai bija jāiejaucas ar vairākiem transportlīdzekļiem un skaļruni, aicinot nebloķēt ceļa braucamo daļu. Turpat līdzās savus trīs četrus metrus plata gājēju ietve un veloceliņš, pa kuru mierīgi varēja soļot, nevienam netraucējot.
Ja Rīgā sabrauktu čehi un 20 minūtes man nobloķētu ceļu – neko labu es par viņiem nedomātu.
Daļa fanu sektorā esošo karsēju mačā pret Vāciju veltīja rupjības mača arbitriem pēc Eduarda Tralmaka neieskaitītajiem vārtiem. Lai gan lēmums pieņemts, izpētot video atkārtojumu.
"Vivi" brālēni
Interesanta pieredze ar sabiedrisko transportu. Vienas pieturas septiņu minūšu brauciens ar vilcienu, biļeti pērkot kasē, izmaksā ap eiro. Atpakaļceļš pēc deviņiem vakarā, kad kases vairs nestrādā, biļeti var iegādāties pie kontrolieres, un no kartes tiek noskaitīti 2,79 eiro. Esot opcija pirkt arī lietotnē. Pirmais brauciens bija ar jaunu un modernu "Vivi" brālēnu, bet otrais ar vecā tipa. Tāpat izbrīns paliek par tramvaju sistēmu – biļeti ērti nopērc, transportlīdzeklī nopīkstinot bankas karti līdzīgi kā veikalā pie kases. Četru stundu laikā sanāk trīs braucieni un no kartes noņemti četri centi… Patīkami pārsteidz, ka, par spīti tik klusām ielām, transports arī vakara stundās kursē itin bieži.
Cenas veikalos Čehijā vairumam preču ir zemākas nekā Latvijā.
Kur mēs esam priekšā – tukšās taras depozīta sistēmā, ko ieviesām vien pirms pāris gadiem. Čehijā tā ir ačgārna, jo vari nodot tikai konkrētajā veikalā pirktās pudeles, tādējādi reālais savāktais taras daudzums ir daudzkārt mazāks par potenciālo, skārdenes nemaz nevar nodot.
Nedēļas nogalē Latvijas izlase Ostravā zaudēja Zviedrijai (2:7) un vakar tikās ar Slovākiju, pirms mača vēl esot dzīvām izredzēm uz ceturtdaļfinālu.
