21 °C
Kafija vienreizlietojamās krūzītēs ir kā bezatbildīgs sekss – ātra bauda, bet sekas – oi, oi...
No skata šķietami nevainīgs papīra trauciņš, taču patiesībā, izoderēts ar plastmasas slāni, aiz sevis atstāj melnu asti, jo dažu minūšu laikā kļūst par nepārstrādājamu atkritumu, kas vidē un mūsu organismos var atstāt ne tikai mikroplastmasu, bet arī toksiskas vielas. Ik gadu pasaulē tiek iztērēti simtiem miljardu šādu kafijas krūzīšu. Vai pie apvāršņa parādījušās kādas alternatīvas?*
Zinātnieki brīdina par kaitīgumu
Kad Eiropas Savienība pateica "nē" no 2021. gada vienreizlietojamiem plastmasas un putu polistirola izstrādājumiem, tostarp dzērienu krūzītēm un glāzēm, vietā bija jānāk precēm no videi draudzīgākiem materiāliem. Dzērienu iepildīšanai nekā zaļāka par papīra trauciņiem, kas pārklāti ar plānu plastmasas kārtu, lai saturs neizšķīdinātu papīru, ražotāji un tirgotāji nevarēja piedāvāt. To draudzīgums videi ir apšaubāms, jo plastmasas materiāla dēļ pārstrāde ir teju neiespējama un pārmērīgi dārga, tāpēc lielākoties, tostarp arī Latvijā, trauciņi nonāk poligonos.
Vides speciālisti brīdina, ka oderējuma dēļ šādas krūzītes un glāzītes var būt tikpat kaitīgas kā tās, kas ražotas no plastmasas.
Gēteborgas Universitātes (Zviedrijā) zinātnieki eksperimentā, pārbaudot vienreizlietojamu dzērienu trauciņu ietekmi uz kāpuriem, kas parasti tiek izmantoti toksicitātes testos, konstatēja, ka abi materiāli – papīra ar pārklājumu un plastmasas – negatīvi ietekmē kāpuru augšanu un attīstību. Tomēr viņi nevarēja pateikt, kuras ķīmiskās vielas šo procesu ietekmē. Kā skaidroja pētījuma vadītāja vides zinātnes asociētā profesore Betānija Kārnija Almrota, krūzes ir izgatavotas no sarežģīta sintētisko materiālu un ķīmisko vielu maisījuma. Līdzīgi maisījumi diemžēl dažkārt tiek izmantoti arī bioloģisko materiālu, piemēram, kukurūzas, cukurniedru u.c., trauciņiem.
Šveices zinātniece, vides toksikoloģe Džeina Munke, kas vada Pārtikas iepakojuma forumu Cīrihē Šveicē, uzsver, ka šo trauku precīzu sastāvu var nezināt ne tikai zinātnieki, kas veic analīzes, bet arī ražotāji, jo izgatavošanas procesā starp materiāliem, kas tiek izmantoti jaunu vielu radīšanā, var notikt nejaušas ķīmiskas reakcijas, tostarp radot arī videi un cilvēkiem kaitīgas, pat indīgas kombinācijas. Viņa uzskata, ka tāpēc nav jēgas noteikt regulējumu par trauciņos izmantojamo vielu sastāvu.
Vides pētnieki atzīst, ka vislabāk būtu pilnībā atteikties no vienreizlietojamajām papīra krūzītēm.
Krūzes no pārtikas atlikumiem
Latvijā un arī plašāk pasaulē unikāla produkta ražošanu nākamā gada februārī sola uzsākt Latvijas uzņēmuma "Snow Recycle" līdzdibinātājs un idejas autors Andrejs Darzelo. Viņu pirmais ražojums būs dzērienu trauciņi, kas izgatavoti no pārtikas atliekām. Ražotne atradīsies Jelgavā, patlaban notiek līgumu slēgšana par ražošanas iekārtu piegādi no Japānas, Vācijas un citām ārvalstīm. Iesākumā uzņēmums plāno saražot 10 miljonus trauciņu mēnesī, taču nākotnē gatavojas arī lielākiem apjomiem, kas tiks piegādāti Baltijas un Skandināvijas patērētājiem. Jau tagad A. Darzelo par iespējamiem partneriem nosauc degvielas uzpildes staciju "Circle K" un "Viada", kā arī mazumtirgotāju "Rimi" un "Maxima" tīklus.
"Cena nebūs augstāka kā vienreizlietojamajiem papīra trauciņiem, toties tos varēs izmantot vairākkārt. Pēc izlietošanas mājas komposta apstākļos produkts sadalās divos līdz trīs mēnešos, nonākot vidē, šis laiks ir ilgāks,"
skaidro A. Darzelo.
Trauciņi tiek ražoti no tādiem bioatkritumiem kā alus darītavu izlietotie graudi, augļu sulas ražošanas atkritumi, kafijas biezumi, kurus uzņēmums iegūst no vietējiem pārtikas pārstrādātājiem. Atkritumi, iepriekš tiem veicot kvalitātes kontroli, lai pārliecinātos, vai nesatur toksiskas vielas, tiek sasmalcināti, izžāvēti un samalti kopā ar biopolimēriem un citiem dabiskiem komponentiem, izveidojot granulas.
Materiāla izstrādei uzņēmums saņēmis 25 tūkstošus eiro finansējumu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Materiāla īpašību pārbaude notikusi sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem.
Izdzer kafiju un apēd krūzīti
Kopš pagājušā gada visās uzņēmuma "Virši" degvielas uzpildes stacijās (DUS) pie kafijas automātiem līdzās vienreizlietojamām papīra krūzītēm novietotas arī izmērā mazākas, kas pēc iztukšošanas ir apēdamas. Tās noskatītas kādā pārtikas produktu izstādē Vācijā, stāsta uzņēmuma valdes locekle un mazumtirdzniecības daļas vadītāja Linda Prūse. "Ideja šķita traka, taču mums vienmēr ir bijis svarīgi, kā padarīt mazāk kaitīgu vienreizlietojamo krūžu lietošanu, lai kaut cik samazinātu nepārstrādājamu atkritumu apjomu un CO2 izmešus. Izliekot tās pārdošanā DUS ar lielāko klientu skaitu, sev par brīnumu konstatējām, ka ēdamās krūzes klienti pērk ar vienmērīgu pieaugumu, tāpēc nospriedām – dosim visā tīklā."
Gada rādītāji liecinot, ka no kopējā patēriņa kafiju ēdamkrūzēs iegādājas apmēram 0,3% klientu.
"Krūzēm ir sava niša, un tās mūsu DUS paliks, kamēr būs vajadzīgas. Turklāt produkts nemaitājas, tāpēc nav bažu, ka neiztirgotās nāksies norakstīt," skaidro uzņēmuma pārstāve. Pēc dzēriena iepildīšanas krūzīte nemaina tā garšu, saglabājas kraukšķīga līdz 40 minūtēm un neizplūst no trauciņa 12 stundas.
Ēdamkrūzes "Viršiem" tiek piegādātas no Plovdivas (Bulgārija) uzņēmuma "Cupffee", kas uzskatāms par pionieri šādu trauku ražošanā. Rūpnieciski tiek izgatavotas jau sesto gadu. Pieprasījums pēc produkta pēdējā laikā ievērojami palielinājies, šogad pārdošanas apjomam paredzēts pieaugums par 100%, kas nozīmē vairāk nekā sešu miljonu tasīšu izplatīšanu dažādos tirgos, liekot uzsvaru uz Eiropas Savienību un Tuvajiem Austrumiem, kā arī apkalpojot klientus ASV un Meksikā, Jaunzēlandē un Austrālijā, stāsta uzņēmuma pārstāve Gergana Krusteva. "Mūsu krūzes izmanto gan tādas starptautiskas kafijas ķēdes kā "Coffee Island" un pasaulē atzīti kafijas ražotāji kā "Lavazza", gan vadošie mazumtirgotāji un starptautiskās korporācijas.
Piemēri uzsver skaidru tendenci: gan patērētāji, gan uzņēmumi vēlas novatoriskus risinājumus, kas atbilst viņu ilgtspējības vērtībām un atbildībai pret planētu."
Materiāls, no kā izgatavotas ēdamkrūzes, satur septiņas dabiskas sastāvdaļas. "Salīdzinot ar vienreizlietojamajām kartona un plastmasas krūzēm, "Cupffee" ražotās dzērienā neizdala mikroplastmasas daļiņas, bet CO2 emisijas ir četras līdz piecas reizes mazākas," uzsver G. Krusteva.
Labākā alternatīva – savs trauks
Ja neskaita veco labo paradumu kafiju dzert mājās vai kafejnīcā no normālas krūzītes, videi un cilvēkam draudzīgāka alternatīva dzēriena baudīšanai ir līdzi paņemta vairākkārtlietojama krūze. Uzņēmuma "Virši" pieredze rāda, ka svarīgs apstāklis, kas DUS klientus pamudina izmantot savu trauku, ir dzēriena cena. Kad, sākot ar 2022. gadu, kafijas cenu līdzpaņemtā krūzē iepriekšējo 10% vietā noteikuši 25% lētāku nekā vienreizlietojamā traukā, interese par piedāvājumu pieaugusi trīskārtīgi, stāsta uzņēmuma pārstāve L. Prūse. "Kafija savā krūzē kļuvusi populāra 20% klientu, un, iespējams, paradums vēl nav sasniedzis savu augstāko punktu," viņa piebilst. Ar pastāvīgi lietojamām krūzēm "Virši" apgādājuši visus savus darbiniekus.
Uzņēmumam padomā vēl viens jaunums – depozītkrūzes. Tādu krūzi, iemaksājot depozītmaksu, var lietot, cik ilgi vēlas, un pēc tam atdot atpakaļ un saņemt iemaksāto summu.
"Esam izvēlējušies krūzes formu un dizainu, pusgads būs vēl vajadzīgs, kamēr sapratīsim, kā tās tirgot, tīrīt un atjaunot," skaidro L. Prūse.
Zemāku cenu dzērienam līdzpaņemtā krūzē noteikuši arī citi uzņēmumi, tostarp DUS.
Tomēr zinātnieki skaidro, ka arī atkārtoti lietojamās krūzes nav labākā izvēle, ja izgatavotas no plastmasas. Ar laiku tā nolietojas, notiek mikroplastmasas migrācija, īpaši, kad traukā tiek liets alkohols, skābi un taukus saturoši dzērieni.
Lai gan ražotāji piedāvā aizvietotājus, vides pētniece Džeina Munke atzīst, ka vienreizlietojamo krūzīšu gāšana no troņa, kad cilvēkiem izveidojies pieradums ērtībām par zemāku cenu, nebūs ne ātra, ne viegla.
* Rakstā izmantota informācija no Gēteborgas Universitātes mājas lapas 25.08.2023. publikācijas un "Food Packaging Forum" mājas lapas.
Eksperta viedoklis
Uz kafijas automātu – ar savu krūzi
Jānis Ulme, Vides izglītības fonda un programmas "Mana jūra" vadītājs: "Vienreizlietojamās krūzes ir ļoti sāpīga tēma, kurai nav viegla risinājuma. Īpaši uztrauc kafijas automāti, kas nu jau vairākus gadus parādās un darbojas arī ārsezonā arvien vairāk ne tikai apdzīvotās vietās un pilsētvidē, bet arī pie pludmales pieejām visā 500 km garumā, kur vien var pievilkt elektrību. Ietekme uz vidi skaitliski nav tik liela, kā biju domājis un redzējis citos reģionos, kas varbūt skaidrojams ar mūsu laikapstākļiem, kad pirksti pārāk salst, lai ārā dzertu kafiju, tomēr tā pastāv, tāpat arī – ietekme uz piekrasti.
Kas man pašam bija atklājums, kad domājām, kā varētu uzlabot kritērijus automātu uzstādīšanai,
– gandrīz visi šie automāti ir piemēroti, lai tajos izmantotu līdzpaņemtās daudzkārtlietojamās krūzes – aparātu sensori tās atpazīst.
Taču par šo iespēju nerunā ne pašvaldības, kas atļauj izvietot aparātus, ne izplatītāji. Atklājām to nejauši pēc pamatīgas viņu iztaujāšanas!
Pirmais un minimālais ētiskais solis ir novietot uz automātiem norādes par līdzpaņemtu krūžu izmantošanu. Jāteic, ka man šī informācija nomierināja sirdsapziņu par tām reizēm, kad paņemu kafiju automātā. Iespējams, ka ārsezonā, kad atšķiras tūrisma plūsma, vienreizlietojamo krūzīšu izmantošana samazinātos par 20–30%.
Otrs, kas jādara piekrastes pašvaldībām, – jānosaka ierobežojumi un motivēšana ar saistošajiem noteikumiem tiem, kas šādas krūzes izmanto savā komercdarbībā. Katru vasaru, rīkojot gar piekrasti zaļo ekspedīciju "Mana jūra", no zīmoliem redzam, ka dabā visvairāk nonāk kafijas automātu krūzītes. Jau tagad redzam no šā gada Zilā karoga pieteikumiem, ka daudzās pašvaldībās tiek mainīti saistošie noteikumi, lai regulētu vienreizlietojamo trauku izmantošanu pludmales un piekrastes zonās."
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
