21 °C
Kamēr depozīta iepakojuma sistēmas ieviesēji atskatās uz divu gadu veikumu un priecājas par vides piesārņojuma samazināšanos jūras krastā un ceļmalās, lielākais mežu īpašnieks ziņo par pretēju ainu – mežu piesārņojums pērn, salīdzinot ar aizpērno gadu, ir audzis. Tiesa, pudeles nav iecienītāko meža piemēslotāju topā.
Pozitīvo nedēļas notikumu galvgalī – piecus gadus ilgusī mūsdienīgā vides izglītības centra atklāšana botāniskajā dārzā Salaspilī – vēl viens magnēts, kas aicina paviesoties augu valstībā.
Atklāj mūsdienīgu vides izglītības centru
1. februārī Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī apmeklētājiem durvis vēra vides izglītības centrs "Botania" – augu valstība, kur stāsti un spēles, smaržas un skaņas aicina ar aizrautību iepazīt augus un dabas vērtības. Izglītības centra "Botania" būvniecība un iekārtošana ilga piecus gadus. Tā izveides līdzfinansējumu nodrošināja Kohēzijas fonda Vides monitoringa, kontroles un izglītības projekts. Ekspozīcija ietver sešus tematus: par saknēm, stumbriem, lapām, ziediem, sēklām un augļiem.
Mežos izmesto atkritumu apjoms audzis
2023. gadā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) savākusi un no mežiem izvedusi gandrīz 1724 kubikmetrus atkritumu, kas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr nesasniedz pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju – 1900 m3. "Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtiskākais izvesto atkritumu daudzuma pieaugums ir fiksēts Zemgales reģionā, kur daļu no pieauguma varētu skaidrot ar to, ka 2022. gada nogalē diezgan ātri uzsniga bieza sniega sega, neļaujot kvalitatīvi savākt iepriekš apzinātos atkritumus," skaidro LVM infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš.
Visvairāk iedzīvotāji piemēslo valsts mežus ar sadzīves atkritumiem, tie sastāda gandrīz pusi jeb 46% no kopējā atkritumu apjoma,
atlikusī daļa ir būvgruži (18%), auto riepas (16%), auto daļas (13%) šīferis (6%) un citi bīstamie atkritumi (2%).
Rīga aicina pieteikties zālāju noganīšanai
Rīgas pašvaldība aicina lauksaimniekus līdz 12. februārim pieteikties zālāju noganīšanai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās 2024. gada sezonā. Kā vēlamākie tiek gaidīti liellopu vai zirgu īpašnieku piedāvājumi. Iespējams noganīt dažāda izmēra pļavas (platības no viena līdz 18 ha), kurām var piekļūt ar transportu un kas iepriekš jau ir tikušas pļautas vairākus gadus dabas parka "Piejūra" dabas lieguma zonās "Vakarbuļļi" un "Daugavgrīva", kā arī dabas liegumā "Jaunciems". Papildu informācija pa tālruni 67181399.
Dabiskajām pļavām savs zīmols
Lai saglabātu un vairotu Latvijas dabiskās pļavas, Latvijas Dabas fonds ir izstrādājis jaunu zīmolu "Dabisko pļavu produkts". 31. janvārī notika zīmes atklāšanas pasākums, to arī piešķīra pirmajiem dabisko pļavu produktu ražotājiem. Pirmie, kuriem piešķirta zīme "Dabisko pļavu produkts" ir biškopji Jānis Vigovskis un ZS "Priežukalns", liellopa gaļas ražotāji SIA "Rukši", SIA "Tauri", SIA "3Dpro", SIA "Sita Nature Park", ZS "Atēnas", ZS "Kalna Rubeņi", ZS "Upmalas", aitas un jēra gaļas ražotāji SIA "StarSpace" un lauku sēta "Klinģeri", kazas piena ražotāji Alise Zariņa un Modra Puisīte, pļavas tējas ražotāji Sanita Matule un ZS "Ozoliņi", pļavas augu sīrupu ražotāji saimniecība "Bites", dabisko pļavu augu sēklu ražotāji ZS "Stirnas", pļavas tūrisma saimniecība "Drubazas", kā arī keramiķe Linda Priedniece. Visi šie ražotāji apsaimnieko dabiskās pļavas dažādos Latvijas novados.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
