22 °C
Nesen Latvijas Universitātes vides pētnieku veiktajā 365 aku dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudē atklājās, ka Latvijā katra sestā aka ir sadzīves notekūdeņu piesārņota.
Sevišķi piesārņotas ir tās dzeramā ūdens ieguves vietas, kur sadzīves notekūdeņu centralizēta savākšana nenotiek vai nav iespējama. Bet vietējās attīrīšanas iekārtas ir novecojušas vai bojātas tā, ka lielākā daļa netīrā ūdens aizplūst zemē. Iznākumā šo aku, tāpat seklajos gruntsūdens slāņos ierīkoto urbumu lietotāji, pat nemaz neapjaušot, dzer... atšķaidītu notekūdeni.
Lai novērstu apdraudējumu videi un cilvēku veselībai, mājsaimniecību ikdienā saražotos notekūdeņus visdrošāk būtu novadīt centralizētajās notekūdeņu savākšanas sistēmās. Par to izbūvi un aizvadīšanu, protams, jāmaksā, ko kāda daļa iedzīvotāju, iespējams, negrib vai nespēj. Tā vietā viņi izvēlas vieglāko ceļu, šmuci aizplūdinot zemē – šā tā izraktajā bedrē vai paslepen tuvākajā grāvī.
Īstenoti vairāki vērienīgi projekti
Aizvadītajos gados Latvijas pilsētās gan ir īstenoti vairāki vērienīgi centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas būvniecības projekti. Piemēram, no 2011. līdz 2023. gadam Daugavpilī ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu deviņos pilsētas rajonos tika izbūvēti tīkli vairāk nekā 100 kilometru garumā, kas šo rajonu iedzīvotājiem sniedza iespēju pieslēgt savus namus pilsētas ūdensapgādei un kanalizācijai.
Pašlaik centralizētos notekūdeņu savākšanas pakalpojumus izmanto 85% pilsētnieku.
Izmantojot Kohēzijas fonda atbalstu, pērn Rīgā pabeigta būvniecība, kas ļautu pieslēgties pilsētas tīkliem gandrīz 3000 iedzīvotāju Berģos, Imantā un Beberbeķos. Būvēšanos pabeidzot Ziepniekkalnā, Imantā un Teikā, tīkliem varēs pieslēgties aptuveni 900 iedzīvotāju.
Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" Stratēģiskās plānošanas daļas vadītājs Mārcis Cepurītis stāsta, ka pašlaik galvaspilsētā centralizētos notekūdeņu savākšanas pakalpojumus izmanto 613 586 jeb 96,39% iedzīvotāju. TV raidījumā "Vides fakti" izskan, ka galvaspilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam nav pieslēgti aptuveni 11 000 mājsaimniecību.
Bažām nav iemesla?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe teic, ka visās Latvijas lielākajās pilsētās notekūdeņu centralizētās savākšanas pakalpojumi esot pieejami vairāk nekā 95% iedzīvotāju; arī to pastāvīgo lietotāju īpatsvars pārsniedzot 90%. Pakalpojumu pieejamība un lietotāju vairākums liecina, ka bažām par neattīrīto notekūdeņu noplūdi zemē un to radīto piesārņojumu videi it kā nebūtu iemesla.
Vides eksperti gan apgalvo pretējo – bažām ir iemesls, ņemot vērā, ka, aizvadītajos piecdesmit gados sadzīves notekūdeņu apjoms ievērojami palielinājies.
Bažas radot arī tas, ka nevienā valsts pārvaldes iestādē nav precīzu datu, cik pašlaik valstī ir to mājsaimniecību, kurās izmanto vietējās notekūdeņu savākšanas iekārtas. Tiek lēsts, ka Latvijā ir aptuveni 60 000 mājsaimniecību, kurās ir tikai vietējā kanalizācija, kurai pārplūstot daļa neattīrīto notekūdeņu nonāk zemē, upēs, ezeros un jūrā.
Centralizēta kanalizācija – vien piektdaļai
Saulkrastu novada pašvaldības izpilddirektore Inese Odiņa-Laizāne stāsta, ka Saulkrastos jūras piekrastes pusē no dzelzceļa centralizētā ūdensapgāde un notekūdeņu savākšana ir izbūvēta no Inčupes līdz Zvejniekciemam visā pilsētas centrālās ielas garumā.
Pēc tikko ar ES fondu finanšu atbalstu īstenotās notekūdeņu savākšanas tīkla pagarināšanas pilsētā tam pieslēgta 781 mājsaimniecība ar 1943 iedzīvotājiem.
"Tā gan ir vien aptuveni piektā daļa no novadā pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju skaita," atzīst pašvaldības izpilddirektore. "Pārējā daļa izmanto un, visticamāk, arī turpmāk izmantos vietējās dzeramā ūdens ieguves un notekūdeņu krājtvertnes, septiķus, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas – kādas nu katrā saimniecībā to īpašnieki ar saviem spēkiem savulaik varējuši izbūvēt."
