22 °C
Kāpēc nozvejas kvotas ir tikušas samazinātas, un vai nozīmīgo zvejas resursu – Baltijas jūru – apsaimniekojam pietiekami ilgtspējīgi?
Zinātnieki uzskata, ka Rīgas līča reņģes krājuma stāvoklis ir labs, un varot apgalvot, ka tas ir viens no labāk pārvaldītajiem zvejas krājumiem visā Baltijas jūrā. Kopš pagājušā gadsimta beigām reņģu krājumi atrodas bioloģiski drošās robežās. To veicinājuši labvēlīgi vairošanās un mazuļu attīstības apstākļi, jo ziemas bijušas siltas. Ražīgākās reņģes paaudzes bijušas 2015., 2017. un 2016. gadā – tās ir zivis, kas joprojām ir zvejnieku lomos. 2021. gada nārsta novērtējums liecina, ka 2021. gada reņģu paaudze bijusi par 27% ražīgāka, nekā ilgtermiņā bijis šis vidējais rādītājs kopš 1989. gada.
Tomēr Eiropas Komisijas priekšlikums paredzēja samazināt nozveju par 20%, aprēķinos neiekļaujot reņģu migrāciju starp Baltijas jūru un Rīgas līci, kas ir pretrunā ar zinātnisko padomu un gadiem pastāvējušo kārtību. Lai arī Latvija un Igaunija iebilda pret aprēķinu izmaiņu ārpus zinātnieku padoma, tomēr beigās tika atbalstīts ICES rekomendētais zvejas apjoms un šogad Rīgas līča reņģes zvejas iespējas saruks par 17%.
Runājot par Baltijas jūras centrālās daļas reņģi, gan jāatzīmē, ka tās krājums kopš 2005. gada izdalīts atsevišķā krājuma vienībā, kas ir lielākais Baltijas jūras reņģu krājums. Šajā krājumā iekļautas gan pavasarī nārstojošās reņģes, gan ziemeļu daļā rudenī nārstojošās zivis. Pēc nārsta piekrastes rajonos reņģes veic migrāciju uz dziļākiem ūdeņiem, uz labākiem barošanās rajoniem. Veicot migrāciju, Baltijas jūras centrālās daļas reņģes nelielā apjomā sajaucas ar citiem krājumiem, ieskaitot Rīgas līča reņģēm. Baltijas jūras centrālās daļas reņģes krājumā Latvijas zvejniekiem ir diezgan nelielas nozvejas, piemēram,
2022. gadā mūsu zvejnieki nozvejoja tikai 5% no kopējās gada nozvejas, kas bija vairāk nekā iepriekš, jo Latvijas nozveju pieaugumu nodrošināja kvotu apmaiņa starp valstīm.
2022. gadā mazākas nozvejas bija visām valstīm, izņemot Krieviju, kuras zvejnieku lomi praktiski nav mainījušies. Krievijas zvejnieki ignorē zinātnieku ieteikumus un zivis smeļ ārā, cik grib. BIOR eksperts Didzis Ustups arī skaidro, ka Krievija pašlaik ir izslēgta no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes. Piemēram, Krievija ignorē ES noteiktos ierobežojumus attiecībā uz mencu zveju, zvejojot daudz vairāk, nekā atļauts.
No 37 sugu zivīm pēta dažas
Pavisam Baltijas jūrā Latvijas ūdeņos kopumā konstatētas 37 sugu zivis, kas pēc ekoloģiskās grupas pieskaitāmas jūras zivīm. Liela daļa no tām ir reti viesi mūsu ūdeņos, kas konstatētas vien dažas reizes, savukārt vislabākais priekšstats un zināšanas ir par tām sugām, kurām ir liela saimnieciskā nozīme un tās izmanto komerciālos nolūkos. Piemēram, reņģei, brētliņai, mencai un plekstei krājuma stāvokļa novērtējumu Baltijas jūrā veic Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES), un tās darbā aktīvi piedalās arī Latvijas zinātnieki. Par šo sugu populāciju stāvokli pieejams zinātnisks novērtējums, kas ļauj sekot līdzi arī sugas apdraudētībai.
Dažādu sugu novērtēšanai tiek izmantoti starptautiski kritēriji un metodes.
Galvenie kritēriji ir sugas populācijas lieluma tendences – pieaugums jeb samazinājums noteiktā laikposmā, kā arī to apdzīvotības lielums un izmaiņas laika gaitā.
Laika periods, kurā tiek apskatītas populācijas un tās apdzīvotās platības izmaiņas, katrai sugai atšķiras – vai nu tās ir trīs paaudzes, vai, ja vienas paaudzes ilgums ir ļoti īss, tie ir 10 gadi.
Baltijas jūrā, tāpat kā citās Eiropas jūrās, joprojām zveja tiek regulēta vienas sugas ietvaros. Ir izstrādāti vairāki daudzsugu un pat ekosistēmas modeļi, tomēr līdz šim neesot radīta sistēmiska pieeja to pielietošanai zvejas regulācijā. Starptautiskā Jūras pētniecības padome ik gadus veic krājuma novērtējumu, izmantojot dažādus matemātiskos modeļus. Mainoties jūras ekosistēmai, uzlabojoties zināšanām vai konstatējot, ka esošais krājuma modelis nespēj izskaidrot un prognozēt krājuma dinamiku, tiek veidoti padziļinātie krājuma novērtējumi. 2022. un 2023. gadā padziļinātā krājuma novērtējums tika veikts svarīgākajiem Baltijas jūras pelaģisko zivju krājumiem – Baltijas jūras centrālās daļas reņģei, Rīgas līča reņģei un Baltijas jūras brētliņai. Tā rezultātā mainīta arī krājuma novērtēšanas metodika un izstrādāti jauni bioloģiskie references punkti, kas tieši ietekmē krājuma apsaimniekošanas iespējas, skaidro zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups.
Zvejo 20–25 kuģi
Baltijas jūras Rīgas līcī galvenās nozvejas veido kuģu traļu zveja un piekrastes stāvvadu zveja. Pagājušajā gadsimtā līcī zvejoja līdz pat 70 zvejas kuģiem, tomēr pēdējos gados līcī zvejo ap 20–25 kuģiem. Flote ir samazinājusies, daļai no kuģiem pārtraucot zvejot.
Lai aizsargātu līča reņģu populāciju, ieviesti papildu aizsardzības pasākumi, piemēram, kuģa maksimālā jauda.
Traļu zveja gan notiek visu gadu, izņemot 30 dienu zvejas liegumu maijā un jūnijā, kad notiek aktīvākais reņģu nārsts. Igaunija pēdējos gados ieviesusi papildu traļu zvejas liegumu līcī no 15. jūnija līdz 15. septembrim. Augstākās nozvejas līča reņģei bija 90. gadu beigas – šā gadsimta sākums, sasniedzot augstāko nozveju 2003. gadā – 44,7 tūkstoši tonnu. Tam sekoja nozvejas kritums, bet pēdējos četrus gadus reņģu nozveja pieauga, un 2022. gadā Rīgas līcī tika nozvejotas 42 976 tonnas reņģu – gan Rīgas līča reņģe, gan Baltijas jūras centrālās daļas reņģe – un kopumā realizēti 90% no pieejamās nozvejas kvotas. Kas svarīgi – pēdējos gados būtiski samazinājies nelegāli nozvejoto, neprecīzi uzrādīto nozvejotu sugu apjoms, kas lielā mērā noticis, pateicoties augstam krājuma stāvoklim un zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā.
Ar mencām – švaki
Brētliņas šogad Latvijas zvejnieki drīkstēs nozvejot par 10,3% mazāk, bet vissarežģītākā situācijā ir mencu krājums. Tieši pēdējos gados visnozīmīgāk ir mainījusies mencu zveja. Der paskaidrot, ka Baltijas jūrā dzīvo divas mencu populācijas – Rietumbaltijas un Austrumbaltijas menca. Vēsturiski Rietumbaltijas mencas krājums bijis mazāks, tās pielāgojušās dzīvei seklajos un sāļajos Baltijas rietumu daļas ūdeņos. Pašlaik Rietumbaltijas mencas krājums zinātnieku ieskatā atrodas vēsturiski zemākajā punktā, un pat 2022. gada ražīgā mencu paaudze, visticamāk, neļaus šim krājumam atjaunoties bioloģiski drošā līmenī.
Zinātnieki uzskata, ka svarīgi ir aizsargāt mencu mazuļus, ļaujot tiem paaugties un nonārstot, tādējādi veicinot krājuma atjaunošanos.
ES dalībvalstis vienojušās aizliegt mencu specializēto zveju un samazināt nozvejas kvotas par 30%, lai nodrošinātu citu zivju zvejā nejaušās un neizbēgamās mencas piezvejas. Latvijas nozvejas kvota Baltijas jūrā Rietumbaltijas mencas krājumam šogad būs 12 tonnas.
Runājot par Austrumbaltijas mencu, tās kritisko krājuma stāvokli nosaka bioloģiskās izmaiņas pēdējās desmitgadēs, uzskata zinātnieki. Mencu augšana, nobarotība un izmērs, kādā mencas sāk nārstot, ir būtiski samazinājušās. Šo bioloģisko parametru izmaiņas skaidri liecinot par krājuma neveselīgo stāvokli un ierobežoto spēju atjaunoties. Dabiskajai mirstībai saglabājoties ļoti augstā līmenī, krājumā būtiski samazinājies arī lielo zivju īpatsvars. Mūsdienās vairums no Austrumbaltijas mencām sāk nārstot, nesasniedzot pat 20 cm garumu. Salīdzinājumam – gadsimta sākumā šis izmērs bija 35–40 cm. Zinātnieki šim gadam ieteica pilnībā aizliegt Austrumbaltijas mencas zveju. Lai to realizētu, nāktos aizliegt praktiski visas citas zvejas Baltijas jūrā, jo menca ir piezveja visās citās zvejās. ES dalībvalstis vienojās noteikt mencas specializētās zvejas liegumu 2024. gadā, pieļaujot tikai mencu piezveju tādā pašā apjomā kā gadu iepriekš, un tas nozīmē, ka Latvijas nozvejas kvota būs 51 tonna.
Paredz smagu gadu
Didzis Ustups prognozē, ka 2024. gads Latvijas zvejniekiem būs smags. Atklātajā jūras zvejā būs samazinājums abos svarīgākajos krājumos – Rīgas līča reņģei un brētliņai Baltijas jūrā. Arī Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis saka, ka kvotu samazināšana zvejniekus ietekmēs negatīvi. Jau pērn kvotas tika samazinātas, un šogad lēmums par kvotām savā ziņā bija piekāpšanās. Lai samazinātu negatīvo ietekmi, kas, visticamāk, radīsies no kvotu samazinājuma, zvejnieki pārcēluši neapgūtās zvejas iespējas no pērnā uz šo gadu.
Tomēr mazāka nozveja ietekmēs arī konservu ražotājus, kas prognozē cenu pieaugumu par 10–15%.
Kamēr zivju krājumi nebūs stabilā stāvoklī, turpināsies kvotu samazinājums, rezumē Viesturs Ūlis.
Tikmēr zinātnieki optimistiski raugās nākotnē par zvejas iespējām Rīgas līcī, tomēr bažas radot zvejas iespējas Baltijas jūras atklātajā daļā. Brētliņas divas pēdējās neražīgās paaudzes nesola zvejas iespēju uzlabošanos, bet reņģes krājums esot tuvu kritiski zemam līmenim. Joprojām neesot saredzamas pamatotas cerības uz mencu krājumu atjaunošanos, ko lielā mērā nosaka izmaiņas ekosistēmā. Lašu zvejas regulējums gan palikšot iepriekšējā gada līmenī – ar ierobežotām piezvejas iespējām piekrastē un regulējumu atpūtas zvejā un makšķerēšanā. Savukārt piekrastes zvejniekus diemžēl turpināšot ietekmēt lielais pelēko roņu daudzums, kas pēdējos gados pieaug par 5% gadā. Labā ziņa – nākamgad noslēgsies BIOR realizētais projekts par roņu atbaidīšanu ar letāliem paņēmieniem tiešā zvejas rīku tuvumā, kas ļaus izdarīt secinājumus par nākotnes iespējām zvejniekiem aizsargāt savus zvejas rīkus. Piekrastes zvejniekiem nozīmīgākais ienākumu avots būšot reņģe un apaļais jūrasgrundulis. l
Eksperta viedoklis
Mencu nīkuļošanas iemesli nav skaidri
ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš: "Nozvejas kvotas Baltijas jūrai nosaka ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, balstoties uz pirms vairākiem gadiem ES pieņemto Baltijas jūras zivju krājumu daudzgadu plāna regulu, kurā jau ir ielikti nosacījumi zivju krājumu ilgtspējai. Ja krājuma stāvoklis nokrītas zem attiecīgajā regulā norādītā robežlīmeņa, tad kvotas ir obligāti samazināmas atbilstoši ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) sniegtajam zinātniskajam padomam. Savukārt, ja krājums, pēc zinātnieku vērtējuma, nokrīt zem minimāli pieļaujamā robežlīmeņa, tad attiecīgā zivju krājuma zveja ir jāpārtrauc. Atbilstoši minētajai zivju krājumu daudzgadu plāna regulai, pieņemot ES lēmumu par nozvejas kvotām konkrētajam gadam, citādi nemaz rīkoties nevar.
Tas nozīmē, ka ES pieņemtajos lēmumos visus pēdējos gadus vienmēr tiek sekots zinātnes padomam, un tās kvotas, kas ir noteiktas Baltijas jūrā, šī iemesla dēļ ir uzskatāmas par ilgtspējīgām.
Taču ir jāņem vērā, ka bez zvejas zivju krājumus mūsdienās ietekmē citi faktori, kas ar savu ietekmi vienalga var radīt zivju krājumu pasliktināšanos un pat novest līdz to kritiskam stāvoklim. Tās ir klimata pārmaiņas, vides un hidroloģiskie apstākļi zivju dzīvotnēs – pārāk augsta temperatūra, zems ūdens sāļums, mazs skābekļa daudzums, it īpaši dziļākajos ūdeņos, kā arī Baltijas jūras piesārņojuma līmenis un roņu populācijas ļoti straujais pieaugums. Šāda pieredze jau ir ar Baltijas jūras mencu krājumiem un Baltijas lašiem – šeit papildus ir jāņem vērā arī tā negatīvā ietekme, kas skar lašu ierobežotās atražošanās iespējas iekšējos ūdeņos sakarā ar šķēršļiem, kas pastāv to migrācijas ceļos, nārsta vietu aizaugšanu u.c. faktoriem. Daudzus gadus vairs neveicot mencu specializētu zveju, to krājumu uzlabošanās tomēr nav vērojama. Pat vienam labam šo zivju nārstam būtu jādod ļoti liels krājuma pieaugums situācijā, kad specializētā zveja ir pilnībā pārtraukta. Taču tā nenotiek, un zinātnieki īsti nespēj atbildēt, kādi ir galvenie un īstie iemesli šādai ilgstoši sliktai situācijai."
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
