Zaļā Latvija: Tukšo pudeļu reinkarnācija

Šķirot iztukšotās dzērienu pudeles un nogādāt tās tuvākajā pieņemšanas punktā jau ierasta lieta. Tomēr vēl pirms diviem gadiem to ikdienā darīja vien retais.

Situācija mainās pamazām, tomēr tie, kas biežāk dodas dabā, iespējams, būs pamanījuši, ka vides piegružošana, lai arī ne tuvu nav beigusies, pēdējos gados ir samazinājusies, jo dabā daudz mazāk nonāk skārdenes, kā arī plastmasas un izplatītākā dizaina stikla pudeles. Pagājušajā nedēļā, 1. februārī, apritēja tieši divi gadi, kopš esam aicināti izmantot taromātus vai arī nogādāt depozīta taru tuvākajā manuālās pieņemšanas vietā.

Pirms taras depozīta sistēmas ieviešanas politiķi aizvadīja ilgus gadus strīdos – kādai jābūt sistēmai, kad to ieviest un kam uzticēt. Šķita, ka ar taras depozītu esam strupceļā, tomēr vienošanās tika panākta un līgums noslēgts ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO). "Tobrīd šķita, ka Latvija ir pēdējā, un visas citas Eiropas valstis mums būs aizskrējušas pa priekšu, tomēr tā nebūt nav," situāciju analizē DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. "Piemēram, Īrijā taras depozīta sistēma sākusi darbu tikko: 1. februārī. Šī gada 1. janvārī depozīta sistēma sāka darboties Ungārijā un Rumānijā, bet Austrijā tāda tiks ieviesta nākamā gada sākumā."

Vērtējums – pozitīvs

Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, sākot darbu pirms diviem gadiem, DIO valdes priekšsēdētājs nodēvē šķirošanas ieraduma iedzīvināšanu sabiedrībā. "Visgrūtākais periods sistēmai bija sākt darbību no nulles," viņš atceras. "Pirmajā depozīta sistēmas darbības nedēļā mēs dienā pieņēmām 300 vai 500 iepakojumus, maksimums – 1000: no visiem taromātiem visā Latvijā. Pašlaik 1000 iepakojuma vienību sistēma pieņem aptuveni 30 sekundēs."

Depozīta sistēmas otrā darbības gada laikā iedzīvotāji nodevuši 397,6 miljonus iepakojuma vienību, bet dzērienu ražotāji un importētāji līdz 2023. gada beigām tirgū laiduši 499 miljonus depozīta produktu. No pārdotajiem depozīta iepakojumiem pērn sistēmā atgriezušies 80%. Šī gada mērķis ir paaugstināt šo atgriešanas rādītāju līdz 84%.

"Mēs uzskatām, ka sistēma darbojas pozitīvi. 

Rezultāts ir reāls: vairāk nekā uz pusi ir samazinājies piesārņojums dažādās publiskajās vietās, piemēram, pludmalēs un ceļmalās,"

 depozīta iepakojuma sistēmas darbību vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides departamenta direktore Rudīte Vesere. "Cilvēki ļoti aktīvi iesaistās šajā procesā, nesot atpakaļ un nododot depozīta pudeles. Jāteic, ka tam ir vēl arī pozitīvs blakusefekts – sākot šķirot depozīta taru, ļaudis aizvien vairāk cenšas šķirot arī citu veidu atkritumus. Ja kaut ko pašam nevajadzīgu ir iespēja atdot tālāk lietderīgai izmantošanai, tas mudina domāt plašāk un meklēt vēl risinājumus. Tāpat arī, šķirojot PET pudeles, cilvēki sāk aizdomāties, vai vienmēr ir jāiegādājas ūdens plastmasas iepakojumā. Iespējams, lietderīgāk būtu izmantot vairākkārt uzpildāmu ūdens pudeli, jo dzeramā ūdens kvalitāte mums Latvijā centralizētajā ūdensapgādē taču ir laba."

"Depozīta iepakojuma operators" lepojas, ka dati par samazinātu dabas piesārņojumu nebalstās tikai subjektīvās sajūtās – to pamatā ir dažādi vides monitoringi. Piemēram, pagājušā gada rudenī ekspedīcijas "Mana jūra" ietvaros notika piekrastes piesārņojuma monitorings, kur secināts, ka plastmasas pudeļu apjoms kopš 2021. gada pludmalē ir samazinājies par 61%. Turklāt trīs sistēmā iekļautie taras veidi – PET, stikla un skārda iepakojums – ir samazinājuši kopējo piekrastes piesārņojumu par 40–50%. "Pats galvenais, kādēļ vajadzēja ieviest depozīta sistēmu un mums visiem bija jāmaina savi ieradumi, tāpat kā veikaliem un ražotājiem – savi procesi, mēs gribējām panākt, lai Latvijas daba un vide kļūst tīrāka. Tas bija pirmais mērķis. Un divos gados mēs esam to sasnieguši," lepojas DIO valdes priekšsēdētājs.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

"Depozīta sistēma ir ļoti nozīmīga mūsu vides ilgtspējības uzlabošanai," savu vērtējumu sniedz Valsts vides dienestā. "Tā ne tikai veicina izejmateriālu atkārtotu izmantošanu un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu, bet arī samazina vides piegružojumu un sadzīves radīto atkritumu apjomus. Tā palīdz veidot būtisku sasaisti starp apkārtējās vides, ekonomikas un sabiedrības vajadzībām."

Ražo ikdienā noderīgas lietas

Sistēmas otrajā darbības gadā DIO pārstrādei sagatavojis kopumā vairāk nekā 16 930 tonnas depozīta iepakojumu – 6650 tonnas PET iepakojumu, 1680 tonnas alumīnija un 8600 tonnas stikla. Savukārt ražotājiem atkārtotai uzpildei atgriezti 65 miljoni atkārtoti uzpildāmo (AU) stikla pudeļu – jāpiebilst, ka 

Latvijā ir viena no retajām depozīta sistēmām pasaulē, kas nodrošina universālo stikla pudeļu centralizētu savākšanu un nodošanu plašam ražotāju lokam atkārtotai uzpildei. 

Šobrīd AU universālās jeb standarta pudeles formu lieto 28 dažādi dzērienu ražotāji.

Kas tālāk notiek ar DIO pārstrādei piegādāto plastmasas iepakojumu, "Latvijas Avīze" jautāja uzņēmumam "PET Baltija", kas ir viens no DIO dalībniekiem un atbildīgais par iepakojuma pārstrādes jautājumiem. "2022. gadā "PET Baltija" pārstrādei no iepakojuma depozīta sistēmā apsaimniekotajām PET pudelēm saņēma 3380 tonnas, bet 2023. gadā jau gandrīz divas reizes vairāk," stāsta AS "PET Baltija" valdes priekšsēdētāja Jūlija Zandersone. "Caurspīdīgās un daļu gaiši zilo PET pudeļu "PET Baltija" izmanto caurspīdīgo PET pārslu un granulu ražošanai. Tās kā izejmateriāls lielākoties tiek izmantotas jauna PET iepakojuma ražošanai. No pārstrādātā materiāla sākotnēji tiek izgatavotas PET loksnes. No tām pēc tam tiek ražoti dažādu veidu plastmasas trauciņi, pārtikas iepakojums, kā arī jaunas PET pudeles.

No krāsainajām PET pudelēm tiek ražotas krāsainās PET pārslas, kas tālāk kā izejmateriāls tiek izmantotas dažādu sadzīves priekšmetu, piemēram, spriegošanas lenšu un poliestera šķiedras ražošanai.

"PET Baltija" tiek pārstrādāti arī pudeļu korķi un etiķetes, kas tālāk kā jaunas izejvielas tiek izmantoti dažādu plastmasas priekšmetu ražošanai. 

No korķīšiem top, piemēram, atkritumu urnas, paletes, kastes un citi priekšmeti, savukārt no etiķetēm tiek saražots aglomerāts, kurš ir izejmateriāls dažādu kompozītmateriālu ražošanai.

"PET Baltija" rūpnīcā pārstrādātās izejvielas tālāk tiek realizētas ražotājiem dažādos Eiropas tirgos – Lietuvā, Polijā, Vācijā, Čehijā, Itālijā, Somijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Beļģijā, Francijā un citās Eiropas valstīs."

"PET Baltija" ir viens no lielākajiem polietilēnteraftalāta (PET) pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un lielākais PET pārstrādes uzņēmums Baltijā.

Būs vēl beramtaromāti

Valsts vides dienestā, kura pārziņā ir līgumu slēgšana par tirgotāju iesaisti depozīta sistēmā, zina stāstīt, ka pašlaik izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšana Latvijā notiek 1410 vietās, no kurām 1017 vietās tiek nodrošināta automatizētā pieņemšana, bet 393 vietās – manuālā.

Pagājušā gadā 15 depozīta pieņemšanas vietās taromāti tika nomainīti ar jaudīgākiem modeļiem. Pašlaik DIO ir uzstādījis arī vairākus beramtaromātus: pagaidām tie pieejami divās vietās – pie veikala "Maxima" Rīgā, Saharova ielā, un pie TC "Spice". Katrā no šīm vietām ir uzstādīti divi beramtaromāti. Šie taromāti atšķiras ar to, ka tajos vienā piegājienā var izbērt līdz pat 100 vienībām depozīta taras: gan PET pudeles, gan skārdenes. 

Beramtaromāts pats saskaita šo iepakojumu, un tās pudeles, kas automātam šķiet neatbilstošas depozīta sistēmai, atdod atpakaļ.

"Šajā sezonā turpināsim rūpēties par to, lai taromātu jaudas vietās, kur tie uzstādīti, būtu samērojamas ar pieprasījumu," sola Miks Stūrītis. "Mēs redzam, ka pieprasījums aug, un tad ir vai nu jānoliek jaudīgāks taromāts, vai arī, ja tāds tur jau atrodas, jāizvieto blakus otrs tāds pats. Plānos arī uzstādīt vēl vienu beramtaromātu. Tam piemērotāko vietu mēs pagaidām vēl meklējam, tomēr ilgi kavēties nav plānots – vēlamies, lai tas sāktu darboties jau pirms sezonas."

Būs jāizmaksā nauda

Pašlaik ne visi tirgotāji ir gatavi čekus par depozīta iepakojuma nodošanu apmaksāt naudā. Lielākoties par depozīta čekā norādīto summu tiek piedāvāts iegādāties preces. Ar to nav mierā daļa pircēju. "Es taču piemaksu par depozīta taru maksāju naudā, kādēļ man tā būtu jāsaņem atpakaļ smalkmaizītēs vai šokolādes tāfelītēs," sašutusi ir Ilze, kas nesen nogādājusi dzīvesvietai tuvākajā depozīta iepakojuma pieņemšanas punktā taru par lielāku summu. 

"Mēs – DIO – atbalstām to, ka visiem Latvijas veikaliem par depozīta iepakojuma pieņemšanu būtu obligāti jāizmaksā nauda, ja tāda ir pircēja izvēle.

Tomēr pagaidām Latvijas likumi to neprasa," skaidro Miks Stūrītis. Viņš zina teikt, ka naudu par atpakaļ atgādāto depozīta iepakojumu ir iespējams saņemt "Lidl" un "Maxima" tīklu veikalos, lielā daļā "Rimi" veikalu un, iespējams, vēl dažās tirdzniecības vietās.

Par to, ka karstas diskusijas par iespēju saņemt naudu pret depozīta iepakojumu bijušas jau pirms vairākiem gadiem, kad Saeimā tika skatīti Iepakojuma likuma grozījumi, lai ieviestu taras depozīta sistēmu, zina stāstīt VARAM Vides departamenta direktore Rudīte Vesere. Toreiz gala lēmums tomēr bijis tāds, ka šī skaidrā nauda nav obligāts nosacījums. Pašlaik tomēr iecerēts prasību mainīt. "Šobrīd plānojam grozījumus likumā, kas paredzētu, ka skaidrā nauda ir jāizmaksā visiem, jo uzskatām, ka tam ir jābūt kā alternatīvai, lai cilvēkam ir iespēja izvēlēties," apliecina Rudīte Vesere. "Atbilstošus grozījumus Iepakojuma likumā esam plānojuši sagatavot gada otrajā pusē. Šis termiņš ir saistīts ar to, ka Iepakojuma likumā būs nepieciešami arī citi grozījumi, kad tiks pieņemta jaunā ES regula "Par izlietoto iepakojumu", kas aizstās tāda paša nosaukuma pašlaik spēkā esošo direktīvu. Tiek prognozēts, ka direktīvu varētu apstiprināt līdz maija beigām. Līdz ar to mēs plānojam strādāt tā, lai visi grozījumi Iepakojuma likumā ir vienkopus."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ne visi vēlas iesaistīties

Vērtējot pašreizējo taromātu pieejamību iedzīvotājiem, Valsts vides dienestā (VVD) secina, ka rezultāts ir pozitīvs. Attālums, kas iedzīvotājiem jāmēro līdz tuvākajam depozīta pieņemšanas punktam, Latvijā ir neliels – vien 14% iedzīvotāju dzīvo tālāk par diviem kilometriem no depozīta pieņemšanas punktiem, 6% dzīvo tālāk par pieciem km un tikai 1% dzīvo tālāk par 10 km.

Iestādē arī atgādina, ka saskaņā ar likumu līgums ar depozīta sistēmas operatoru ir obligāti jāslēdz tirgotājiem par tirdzniecības vietām valstspilsētās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vismaz 300 kvadrātmetri, bet citās administratīvajās teritorijās, ja tirdzniecības zāles platība ir vismaz 60 kvadrātmetri.

No veikalnieku puses gan dažkārt vērojama pretestība obligātai iesaistei taras depozīta sistēmā. 

Sistēmas darbības sākumā tajā nebija iesaistījušies 39 tirgotāji ar 174 tirdzniecības vietām, 2022. gada beigās tie bija 12 tirgotāji ar 47 vietām, bet 2023. gada noslēgumā tikai divi tirgotāji ar trīs tirdzniecības vietām. "Sākotnēji VVD izsūtīja brīdinājumus, vēlāk – līdz 2022. gada beigām – izdeva 22 izpildrīkojumus par piespiedu naudas sodiem," zina stāstīt VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Karīna Dvorjaņinova. "2023. gadā tika izdoti 12 izpildrīkojumi par piespiedu naudas sodiem, bet kopumā divu gadu laikā – 33 izpildrīkojumi, piemērojot soda naudu 34 100 eiro apmērā, no kuriem samaksāti 33 678 eiro."

Daļa tirgotāju tomēr vēlētos, lai prasības veikaliem par obligātu iesaisti sistēmā tiktu pārskatītas, mainot nosacījumu par minimālo tirdzniecības zāles platību. Tomēr DIO 2023. gadā veiktā depozīta sistēmas pieejamības scenāriju analīze likusi secināt, ka kardinālas izmaiņas nav iespējamas, jo pretējā gadījumā sistēmas pieejamība būtu neapmierinoša lielā daļā Latvijas. "Ja depozīta iepakojuma pieņemšanas vietām, kur tirdzniecības zāles platība mazāka par 200 m2, ļautu brīvprātīgi pieņemt lēmumu par dalību depozīta sistēmā, iepakojuma pieņemšanas vietu kopskaits varētu samazināties par 692 pieņemšanas vietām vai 50% un 23% iedzīvotāju tuvākais depozīta punkts būtu tālāk nekā divi kilometri," šādu piemēru no DIO pētījuma piesauc VVD un norāda, ka tieši nelielajām tirdzniecības vietām ir liela loma reģionālā pārklājuma un depozīta sistēmas pieejamības nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem. 

"Samazinoties pieņemšanas vietu skaitam, samazinātos arī izlietotā depozīta iepakojuma savākšanas un pārstrādes apjomi," vērtē VVD. 

"Būtu vērojama palikušo pieņemšanas vietu pārslodze, kas nozīmē, ka būtu nepieciešamas jaunas investīcijas jaudu palielināšanai palikušajās depozīta pieņemšanas vietās, kas tādējādi novestu pie sistēmas sadārdzināšanās."

Baltijas mēroga sistēmu neplāno

Varbūt lielāku ērtību vārdā būtu svarīgi padomāt arī par vienotas iepakojuma depozīta sistēmas veidošanu visās trīs Baltijas valstīs? Jau tagad apmēram pusi depozīta iepakojuma taras ražotāji ir marķējuši ar zīmēm, kas sniedz iespēju nodot depozīta taru Lietuvas, Latvijas un Igaunijas taromātos. "Tas lielākoties tādēļ, ka konkrētais ražotājs strādā visu trīs valstu tirgos," skaidro Miks Stūrītis. Tomēr, pēc viņa teiktā, pilnībā unificēt depozīta iepakojuma sistēmu Baltijā pagaidām netiek plānots, jo tas ir tehniski sarežģīti un prasītu ievērojamas investīcijas. Viņa teikto apliecina arī VARAM Vides departamenta direktore Rudīte Vesere. "Mums ir bijis gandrīz trīs gadus ilgs projekts "Interreg" ietvaros, kura iniciatori bija Igaunijas Vides ministrija, bet VARAM projektā piedalījās kā partneri. Tika pētīts, kādas būtu iespējas veidot kopīgu taras depozīta sistēmu Igaunijai un Latvijai," atklāj Vides departamenta direktore. 

"Secinājums – tas nav tik vienkārši. Ir dažādas nianses gan par uzskaiti, gan naudas apmaiņu – tie ir pietiekami komplicēti procesi, kas prasa papildu izmaksas. Līdz ar to pašlaik nav domas ko tādu darīt. 

Tika nolemts nogaidīt un, redzot, kā depozīta iepakojuma sistēmas attīstās, pēc kāda laika, iespējams, pie šīs idejas atgriezties un vērtēt no jauna. Tomēr tas būtu darāms daudz plašākā līmenī nekā tikai divu vai trīs valstu starpā. Ja veidotu šādu sistēmu plašākā mērogā, iespējams, tas būtu pat ļoti lietderīgi." 

Eksperta viedoklis

Lielākais ieguvējs – Latvijas daba

Maija Krastiņa, biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle.

Foto: Publicitātes

Maija Krastiņa, biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle: "Jau šajos divos pirmajos gados redzam, cik efektīvs ir depozīts: sistēmā atgriežas 80% iepakojuma. Lielākais ieguvējs no tā ir daba: Latvijas pļavas, upes, meži.

Ko varētu darīt labāk? Pirmkārt, veicināt stikla pudeļu atkārtotu uzpildi. Tā jau labi strādā ar lielākajiem alus ražotājiem, un atkārtoti uzpildīti tiek ap 90% pudeļu. Būtu jārod risinājumi, kā veicināt, lai arvien vairāk dzērienu ražotāju lietotu standarta stikla pudeles.

Otrkārt, depozītu būtu pakāpeniski jāturpina paplašināt. Nākamās varētu būt mazās degvīna pudeles, kas ļoti daudz nonāk dabā. Tāpat, lai veicinātu motivāciju pārstrādāt arvien vairāk iepakojuma, iespējams, ir jādomā arī par depozīta cenas celšanu.

Vienīgais negatīvais, ko varu teikt par iepakojuma depozīta sistēmu: žēl, ka tā tika ieviesta tik vēlu."

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Foto: Publicitātes

"Zaļā Latvija".

Foto: Publicitātes