22 °C
Kamēr ziema par prieku slēpotājiem un galvassāpēm autovadītājiem mums dāvā puteņu vērpetes, arī citas dabas norises nav pieklusušas, piemēram, jūrmalas piekrasti vietām sarkanīgu nokrāsojušas sārtaļģes, bet dabas draugi pavisam nopietni ķērušies pie mitrājiem – to Latvijā esot vēl par maz. Eiropas Parlamentā savukārt sākuši aktīvāk satraukties par zaļmaldināšanu – vēl pāris štrihi un ar jaunās direktīvas prasībām būs jārēķinās arī Latvijā.
Jūrmalas piekrasti iekrāso sārtaļģes
Pirmdien izplatīta ziņa, ka iepriekšējās nedēļas izskaņā Valsts vides dienesta (VVD) saņemtā informācija no Jūrmalas iedzīvotājas par iespējamu ūdens piesārņojumu nav apstiprinājusies. Jūrmalniece uz piekrastes ūdens virsmas bija novērojusi sarkanus plankumus. Saziņā ar pašvaldību tika noskaidrots, ka redzami netipiski sarkanas krāsas izskalojumi posmā no Dzintariem līdz Jaundubultiem.
VVD veiktie ūdens mērījumi neuzrādīja piesārņojuma klātbūtni.
Tika konstatēts, ka sarkanās krāsas pigmentus noteiktos apstākļos var izdalīt krastā izskalotās sārtaļģes. Kā norādījusi Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece, visticamāk, šajā gadījumā sarkano krāsu radījusi viengadīgā pavedienaļģe Ceramium, kas plaši sastopama apaugumos. Saskalota piekrastē, tā pūst un atmirstot izdala sarkanus pigmentus, tādējādi jūras malu iekrāsojot sarkanu.
Uzmanības centrā – mitrāji
Pēc tam kad jau iepriekšējā nedēļā Latvijas Dabas fonds par gada dzīvotni tika pasludinājis mitrājus, sākta aktīva to popularizēšana. Par līdzdalību iniciatīvā mitrāju atjaunošanai šonedēļ paziņojis vannas un ķermeņa kopšanas kosmētikas ražošanas uzņēmums “Stenders”. Uzņēmums iecerējis veidot atbalsta fondu mitrāju aizsardzībai un atjaunošanai, tādējādi pievēršot uzmanību mitrāju lomai dabas daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā un aicinot kā sabiedrību, tā citus uzņēmumus iesaistīties ilgtspējīgu un dabai draudzīgu prakšu ieviešanā.
Savukārt pats Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar fotogrāfu un mākslinieku Kristapu Kalnu ir izdevis lielformāta mākslas foto kalendāru “Mitrāji”.
Kalendārā atainotas dažādas mitrāju ainavas saistībā ar konkrētā gadalaika sajūtām, un tas tapis visa pagājušā gada garumā, fotogrāfam ceļojot pa dažādām mitrāju teritorijām Latvijā, arī tādām, kurās LDF šobrīd veic dabas atjaunošanas darbus.
Eiropa pastiprina cīņu pret zaļmaldināšanu
Eiropas Parlaments šonedēļ devis zaļo gaismu direktīvai, kas uzlabos produktu marķējumu un aizliegs marķējumā maldinoši atsaukties uz vides aizsardzību. Tiks noteikts, piemēram, ka ilgtspējas marķējumam jābūt oficiāli sertificētam vai publisku iestāžu izveidotam. Tagad direktīvai ir arī jāsaņem galīgais padomes apstiprinājums, pēc tam to publicēs “Oficiālajā Vēstnesī”, un dalībvalstīm 24 mēnešu laikā tā būs jātransponē savos tiesību aktos.
No ēdinātājiem savāc 3,8 miljonus depozīta iepakojuma
2023. gadā no viesnīcām, restorāniem un sabiedriskās ēdināšanas vietām, kas ir noslēguši līgumu ar SIA “DIO” par bezmaksas depozīta iepakojuma savākšanu, saņemti 3,8 miljoni taras vienību – tas ir aptuveni 1% no visa pērn depozīta sistēmā nodotā iepakojuma.
Rīga bioatkritumu šķirošanu aktivizēs martā
Lai arī jau kopš gada sākuma obligāta ir bioloģisko atkritumu šķirošana, Rīgā konteineri bioloģisko atkritumu šķirošanai obligāti būs jāuzstāda pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, sākot no marta. Par to lēmums Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā pieņemts vien šonedēļ, un tas vēl jāapstiprina domes sēdē.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
