Viņš, viņa un viņo. Pirmais solis ceļā uz nekatro dzimti?

Vai turpmāk latviešu valodā būs trīs dzimtes – viņš, viņa, viņo? Ar šādu un citiem ierosinājumiem nākusi klajā valodniece, tulkotāja un lektore Aiga Veckalne, kura izveidojusi "Iekļaujošas valodas ceļvedi".

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija šos ieteikumus novērtējusi skarbi – tie "drīzāk uzskatāmi par vārda brīvības ierobežojumu un pat veselā saprāta apdraudējumu". Pati A. Veckalne uzsver, ka šāda ceļveža veidošana ir viņas privāta iniciatīva un tas nekādā gadījumā nav obligāts. Tikmēr sociālajos tīklos daži lietotāji sapratuši un mēģinājuši radīt iespaidu, ka ceļvedis ir kāds oficiāls dokuments, kas tagad visiem būs jāievēro. Piemēram, vietnes "X" lietotājs Andris Vītols to nosauc par "jaunapstiprināto", kaut tas nekur nav apstiprināts.

Citi lietotāji izsaka aizdomas, ka ceļveža tapšanu finansējis Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) vai kāda cita valsts iestāde, kas nav taisnība. Tiesa, SIF vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos Sigita Zankovska-Odiņa "Latvijas Avīzei" pauž, ka valsts iestādēm savā komunikācijā, lai arī ar kādu sabiedrības grupu vai pārstāvi tiek komunicēts, ir jāievēro cieņpilnas komunikācijas principi. Tomēr obligāts šis ceļvedis valsts iestādēs strādājošajiem neesot, bet fondā priecājoties, ka tāds nācis klajā, jo tas būšot pirmais solis diskusijā par būtiskiem jautājumiem.

Viņš, viņa un viņo?

Ko tad valodniece savā ceļvedī iesaka un kāpēc latviešu valodas eksperti to vērtē tik kritiski, kamēr integrētāji ir noskaņoti pozitīvi?

A. Veckalne teic, ka nevienu ceļvedī iekļauto jēdzienu nav pati izdomājusi. Esot tikai apkopojusi to, kas minēts jau citos valodnieku rakstos un pētījumos, kā arī tulkotāju praksē. Taču, apskatot ceļvedi, var redzēt, ka tajā apkopotie ieteikumi šauj visos virzienos, proti, iesaka valodu mainīt attiecībā uz visdažādākajām sabiedrības grupām. Pirmkārt, tajā ieteikts ieviest nebināro vietniekvārdu latviešu valodā: "viņš" un "viņa" vietā lietot "viņi", "viš" vai "viņo".

Ieteikts arī uzrunās nenorādīt uz personas dzimumu, piemēram, "Jūs tiksiet uzaicināta" vietā teikt "Jūs uzaicinās", "viņš" vai "viņa" vietā lietot "persona". 

Jāteic gan, ka attiecībā uz ļaužu uzrunāšanu, vadoties pēc dzimuma, ceļvedī ir pretrunas. Izteikts gan padoms visus saukt par kandidātiem, neatkarīgi no dzimuma, savukārt dažādu profesiju nosaukumi gan esot jālieto sieviešu dzimtē, ja runāts tiek par sievieti. Tāpat rosināts neizmantot teicienus, kas balstās dzimumu stereotipos, piemēram, "daiļais dzimums".

Ceļvedī ieteikts citādi saukt homoseksuālistus un transseksuāļus, tos attiecīgi dēvējot par homoseksuālām personām un transpersonām. Vārdu salikums "netradicionāla orientācija" vairs nebūtu lietojams.

Ja precīzi nav zināma cilvēka ģimenes situācija un orientācija, valodniece ieteic, ka nebūtu lietojami arī tādi vārdi kā "vīrs", "sieva", "tēvs" un "māte". Tā vietā jāsaka "dzīvesbiedrs" vai "partneris" un "vecāki".

Otrkārt, ceļvedī ir padomi arī, kā runāt par rasu un izcelsmes jautājumiem, cita starpā rosinot "krievvalodīgā" vietā lietot jēdzienu "krieviski runājošais" vai "rusolingvs".

Nelegālos migrantus ieteikts apzīmēt neitrāli kā robežšķērsotājus.

Treškārt, ceļvedī ir ieteikumi, kā runāt par vecākiem ļaudīm, piemēram, ieteikts neizmantot vārdu salikumu "cienījama vecuma", neizmantot diagnozes kā lamuvārdus, piemēram "trakais", neteikt "garīgi atpalicis", bet gan sacīt "cilvēks ar intelektuālās attīstības traucējumiem".

Apdraud vārda brīvību un veselo saprātu?

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija izteikusi viedokli par visu ceļvedi kopumā, neanalizējot katru no ieteikumiem. "Šis ir vienas autores subjektīvs viedoklis, kurš nav ne aprobēts, ne saskaņots ar kādu no kompetentajām institūcijām – Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju vai Latviešu valodas aģentūru," raksta komisija.

Secināts arī, ka "ceļvedis veidots, mehāniski apkopojot dažādos avotos pieejamo informāciju par iekļaujošu komunikāciju citās valodās un nekorektā veidā to attiecinot uz latviešu valodu kopumā un atsevišķiem tās funkcionālajiem stiliem".

Ekspertuprāt, ceļvedī sniegtie ieteikumi izvairīties no noteiktu vārdu un frāžu lietošanas latviešu valodā vērtējami ārkārtīgi kritiski. 

"Tie drīzāk uzskatāmi par vārda brīvības ierobežojumu un pat veselā saprāta apdraudējumu, jo piedāvā aizstāt vairākus latviešu valodā lietotus jēdzienus, terminus un nosaukumus ar formas un nozīmes ziņā neatbilstošiem apzīmējumiem; cieņpilna attieksme pret citām personām nav panākama ar šāda veida vadlīnijām un valodas manipulāciju, jo cieņa ir audzināšanas, attiecību un situācijas noteiktās pieklājības jautājums, savukārt iekļaujošajai pieejai jābūt tādai, kas nedeformē valodas struktūras un pasaules uztveri," turpina eksperti.

Latviešu valodā nav nekatrās dzimtes

"Šo ceļvedi nekādā ziņā nevar uzskatīt par valodnieku viedokli, vēl jo vairāk par oficiālo valodnieku viedokli. 

Skaidrs, ka valoda mainās: tā pielāgojas sabiedrības prasībām. Valodai ir dažādi slāņi, dažādas izteikšanās iespējas," 

"Latvijas Avīzei" saka ekspertu komisijas locekle, valodniece, Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete. "Tomēr katrai valodai ir noteikta sistēma, kuru mainīt nevar pat ne karalis un prezidents."

Viņa skaidro, ka latviešu valodā viens no fundamentiem ir divu dzimšu sistēma, tātad nav nekatrās dzimtes. "Par to, vai varam atteikties no divu dzimšu sistēmas, ir nopietni jādiskutē, to nevar darīt, izdodot šādus ceļvežus," uzsver I. Druviete. "Tas, kas ir iespējams angļu un citās valodās, ne vienmēr ir pieļaujams latviešu valodā. Tas, kas attiecībā uz dzimtēm piedāvāts ceļvedī, ir pretrunā ar gramatiskajām normām."

Vārdu "viš" par abiem dzimumiem lieto kurzemnieku dialektā, taču I. Druviete uzsver: līdz šim latviešu valodā šim vārdam bijusi pavisam cita nozīme un konteksts.

Tulkotāji lieto "viš"

Ceļveža veidotāja A. Veckalne atzīst: "Es tiešām nepārstāvu ne Valsts valodas centru, ne kādu citu iestādi, un tā ir mana brīva griba veidot šādu ceļvedi. Gadiem esmu vākusi piemērus, pētījusi un runājusi ar cilvēkiem no dažādām mērķa grupām. Neveidoju neko jaunu, bet apkopoju to, ko kāds cits ir rakstījis vai runājis; ceļvedī ir atsauce uz dažādiem jau publicētiem materiāliem. 

Piefiksēju to, ko valodā radījuši tās lietotāji, piemēram, cilvēki, kuriem, lai izteiktu savu dzimtes identitāti, nepietiek ar vārdiem "viņš" un "viņa". 

Arī tulkotāji tos jau radījuši. Piemēram, amerikāņu seriālā "Tā tas laiks paiet" "viš" jau ir izmantots šādā jaunā nozīmē. Tulkotāji nevar domāt: ak, tas apdraud latviešu valodu, tāpēc lietošu "viņš". Tulkotājam jāseko sižetam un autora iecerei. Tāpēc, lai ko valodnieki par to domātu, tulkotāji jau šos vārdus lieto."

Norādu A. Veckalnei, ka ar vietniekvārdu vien valodā nepietiek. Piemēram, "viš" ir skaists vai skaista?

"Labs jautājums," viņa attrauc. "Šobrīd kopiena – cilvēki, kuriem ir aktuāli šie dzimtes identitātes jautājumi un kuri neidentificē sevi ne ar viņš, ne viņa, meklē atbildes. Un viņi tās atradīs neatkarīgi no tā, ko saka valodnieki."

Krieviski runājošs, nevis krievvalodīgs?

Bet kā atšķirt to, kas valstī ieradies nelegāli, no tā, kas iebraucis legāli, ja visi saskaņā ar ceļveža ieteikumu ir "robežšķērsotāji"? "Cilvēks nav legāls vai nelegāls, taču to, ka robeža šķērsota nelegāli, var teikt," paskaidro A. Veckalne.

I. Druviete toties uzskata: valodai jābūt pēc iespējas bagātākai, pēc iespējas jāatspoguļo visas nianses, taču daļa ceļveža ieteikumu liek valodai kļūt vispārīgākai, noplicinot to.

A. Veckalne atzīst: valodā vispār ir risks, ka tā var kļūt pārāk aizplīvurota un nekonkrēta. Taču ir jānošķir situācijas: ārsta kabinetā runāt par kādu saslimšanu vajag konkrēti, bet tas nenozīmē, ka uz ielas ir jāmētājas ar diagnozēm, lai kādu aizvainotu.

I. Druviete piekrīt: valoda jālieto tā, lai nevienu neaizvainotu. Arī attiecībā uz to, ka "krievvalodīgie" nav neitrāls apzīmējums, I. Druviete tomēr piekrīt A. Veckalnei. "Pati savos rakstos izmantoju jēdzienu "rusofons"," piebilst I. Druviete. "Tie ir cilvēki, kuru izcelsme nav krievu, bet tomēr viņu dzimtā valoda ir krievu."

Ar domu par cilvēku

Runājot kopumā par ekspertu komisijas reakciju, A. Veckalne teic, ka viņu pārsteidzis tas, ka pirms lēmuma pieņemšanas komisija nav sazinājusies ar ceļveža autori, līdz ar to viņai nav bijis zināms, ka komisija par to spriedīs. "Savu viedokli komisija pateica publiski, bet man pašai to nepateica," viņa saka. "Taču tas jau bija zināms, ka lielākā daļa valodnieku rūpējas par to, lai latviešu valoda saglabātu savu senatnīgumu, lai valodā ievērotu salīdzinoši konservatīvas vērtības. Jau agrāk regulāri pēc saviem komentāriem vai rakstiem esmu dzirdējusi līdzīgus vērtējumus. 

Kad kādas kopienas lūdz viņus nesaukt vienā vai otrā vārdā, tad arī parasti kā reakcija izskan bažas par vārda brīvības aizskārumu vai latviešu valodas angliskošanu. 

Taču, ja tiek pārmests, ka "Iekļaujošās valodas ceļvedis" pārkāpj vārda brīvību, tad man ir pretjautājums: kur beidzas vārda brīvība un sākas naida runa? Mums nevar uzspiest vārdu lietojumu: ne iekļaujošu, ne arī neiekļaujošu. Iekļaujoša valoda jau nav pret vārdiem, tā ir par to, lai mēs pirmajā vietā allaž izceltu cilvēku. Piemēram, tas, ka kāds ir krievvalodīgais, nedefinē šo cilvēku. Iekļaujoša valoda nav vārdu saraksts, bet gan attieksme. Tomēr ir vārdi, kuriem vēsturiskais uzslāņojums devis vairāk negatīvas konotācijas nekā citiem."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji