22 °C
"Pasaulē ir 28 militāri konflikti, un visas citas valstis mierīgi piedalās olimpiskajās spēlēs," teica Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs, tā pamatojot krievu un baltkrievu sportistu pielaišanu olimpiskajām spēlēm neitrālā statusā.
Militāru konfliktu šobrīd patiesībā ir vēl krietni vairāk, un tie risinās visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Seši kari pērn varētu būt prasījuši vismaz desmit tūkstošu cilvēku dzīvību, kaut precīzas informācijas par to nav.
Taču, kā sarunā ar "Latvijas Avīzi" uzsver Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadītājs Toms Rostoks, neviens cits karš nav pielīdzināms Krievijas rīcībai Ukrainā: "Pēc būtības citur ir iekšējie konflikti, bet Krievija veic klaju agresiju pret citu valsti bez jebkāda likumiska pamata, un pēc vardarbības intensitātes tas pārspēj gandrīz jebko kopš Korejas kara, kas notika 20. gadsimta 50. gados. Krievija aktīvi apdraud citas valsts suverenitāti, vēlas režīma maiņu un vismaz daļu no Ukrainas teritorijas, lai gan ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgā locekle, kas tai uzliek papildu atbildību par miera uzturēšanu pasaulē, līdz ar to pārkāpj šīs saistības.
Krievija diezgan tieši draudējusi ar kodolieroču izmantošanu un aktīvi apdraud atomelektrostacijas Ukrainas teritorijā, kas var novest pie milzīgas katastrofas visas Eiropas mērogā."
Baha izteikumus par absurdiem dēvē vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts. Agresija pret kaimiņu valsti nozīmē arī sportisko sakaru saraušanu, un to iniciēja neviens cits kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins. "Viņš gremdē gan savas valsts sportu, gan olimpisko kustību. Jebkādi argumenti pret to cenšas noslēpt būtību, ka agresorvalstij jāsaņem atbilstošs nosodījums," uzskata K. Daukšts.
Draudzīgas saites
Tomasam Baham nepiekrīt arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība): "Šis ir agresijas karš, neizprovocēts, pilna mēroga, genocīds. Argumenti par 28 militāriem konfliktiem ir atrunāšanās. Vai tas ir SOK darbs uzskaitīt bruņotos konfliktus? Bahs visu laiku mēģina lavierēt un laipot šajā jautājumā, meklēt attaisnojumus, lai agresorvalsts atlēti startētu Parīzē. Krievijā lielai daļai pazīstamo sportistu visa karjera būvēta uz militārās jomas bāzes, viņiem ir pat konkrētas militārās pakāpes."
K. Daukšta skatījumā olimpiskā kustība, pieļaujot Krievijas sportistu dalību Parīzes spēlēs, guvusi milzīgu triecienu, un tās sludinātie ideāli ir vēsture, ne tagadnes realitāte: "Ar ideāliem cenšas spekulēt atsevišķas cilvēku grupas savtīgu interešu labā.
Manuprāt, SOK ideoloģiskie uzstādījumi zaudējuši savu nozīmi un olimpiskā kustība kļuvusi par politisku kustību."
R. Kols akcentē Tomasa Baha izsenis draudzīgās attiecības ar Krievijas Olimpiskās komitejas vadību: "SOK rīcība skaidrojama ar draudzīgajām saitēm ar Krieviju, kā arī neizpratni, kādu imperiālistisku karu Krievija izvērš pret Ukrainu. Tas nedara godu SOK."
Vairākos sporta veidos krievi ierobežojumu dēļ paši atteikušies piedalīties olimpiskajās spēlēs vai arī nav pielaisti kvalifikācijas turnīriem. Taču joprojām pastāv iespēja, ka Parīzē neitrālā statusā startēs vairāki desmiti krievu.
SOK sponsori klusē
Par olimpisko spēļu potenciālu boikotu gan neviena valsts nav paziņojusi, arī Ukraina ne. K. Daukšts uzskata, ka te saduras cilvēciskais un politiskais moments, sportisti šim pasākumam gatavojas gadiem, tāpēc ir grūti atteikties no olimpiskā sapņa. Taču līdz olimpiskajām spēlēm jūlija izskaņā vēl ir laiks, līdz ar to Ukraina un arī citas valstis var mainīt nostāju.
"Nacionālā līmenī no Saeimas esam vērsušies pie SOK un lielajiem viņu sponsoriem ar aicinājumu mainīt līdzšinējos lēmumus un neļaut agresoru atlētiem piedalīties.
No sponsoriem atbildējis tikai viens – pulksteņa ražotājs "Omega", kurš negrasās atteikties no sadarbības, jo viņi ir oficiālie laika mērītāji – bez viņiem sacensības nevarēs notikt,"
stāsta Rihards Kols. Tāpat Saeimas deputāti aicinājuši Francijas parlamentu un Senātu neizsniegt vīzas Krievijas sportistiem, lai viņi fiziski nevarētu iekļūt valstī. Parīzes mēre Anna Idalgo izteikusies, ka agresoru sportisti nav gaidīti olimpiskajās spēlēs.
