Vēja parku attīstībā jāiegriež uzticības turbīna

Atšķirībā no saules izmantošanas, kur pēdējos divos gados piedzīvots lēciens, saražotās elektrības apjomam pieaugot pat 80 reižu, vēja ķeršanā praktiski esam mīņājušies uz vietas.

Pareizāk sakot, šajā laikā esam cēluši jaunu ministriju un likumisko ietvaru vēja parku izbūvei, nevis jaunas vēja turbīnas. Tomēr turpmākie gadi Latvijas ainavā sola arvien vairāk vēja turbīnu, kas daļā sabiedrības, īpaši vietējās kopienās, netiek uztverts ar sajūsmu un izsaucis pat pretvēju.

"Ja salīdzināmies ar pārējām Baltijas valstīm, vēja enerģijas ražošanā iedzinējos atrodamies jau vairāk nekā desmit gadu," teic Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Atpalicība sakņojas vēsturē – ap 2010. gadu, kad Igaunija un Lietuva mērķtiecīgi nostājās uz vēja enerģijas attīstības sliedēm, mēs to vēl nedarījām.

Kas pirmie būvēs?

Asociācijas vadītāja vērtējumā noteiktības vektors vēja enerģijas attīstības jomā Latvijā parādījies tikai kopš 2022. gada, kad tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Kā svarīgu šīs ministrijas veikumu viņš atzīmē nepieciešamā normatīvā ietvara un sistēmas sagatavošanu, kas nu ļauj ķerties arī pie pašu vēja elektrostaciju (VES) izbūves.

Šobrīd pie pārvades tīkla ir rezervēta nepilnus 6000 MW liela atjaunīgās elektroenerģijas jauda, no kā 60% veido saules, 14% – vēja un 26% – dažāda veida hibrīdo elektrostaciju projekti. 

Lai visas pieteiktās vēja jaudas realizētu, neskaitot hibrīdos projektus un ņemot vērā, ka vienas modernās turbīnas jauda ir ap 7 MW, Latvijā jāizbūvē ap 120 jaunu vēja turbīnu.

"Nākamgad redzēsim, kā minimums, viena vai divu modernu, vērienīgu vēja parku būvniecību Latvijā," zina solīt Toms Nāburgs. "Runa ir par projektiem ar 15–16 turbīnām un apmēram 100 MW kopējo jaudu katrā no tiem. Šādu vēja parku uzreiz varbūt nebūs ļoti daudz, bet būtu veselīgi turpmāk ik gadu realizēt pa diviem trim šāda veida projektiem. Līdz 2030. gadam Latvijā varētu būt izbūvēti pieci līdz septiņi vēja parki," prognozē asociācijas vadītājs.

Būvniecībai gatavākie projekti atrodas Jelgavas, Tukuma un Smiltenes novadā: AS "Latvenergo" Kaigu purva vēja parks ar 16 turbīnām un kopējo jaudu 108,8 MW; SIA "Eolus" Pienavas vēja parks ("Pienava Wind") ar 19 turbīnām un kopējo jaudu līdz 160 MW; SIA "WPR2" pieteiktais vēja parks "Augstkalni", kura izbūvei piesaistīts somu investors "Taaleri Energia" ar 17 turbīnām un 102 MW jaudu.

Vēja parka būvniecība var prasīt vairāk nekā gadu, tāpēc pirmās turbīnas var sākt griezties 2026. gadā.

Ietekmes uz vidi novērtējumam (IVN) Vides pārraudzības valsts birojā pērn bijis lielākais vēja parku projektu pieteikumu birums. Šā gada sākumā dažādās izvērtēšanas stadijās, ieskaitot pabeigtos, kopumā bija 40 projekti. Ar 24 vēja parkiem līderos ir Kurzemes reģions, pieci projekti iecerēti Zemgalē, septiņi – Vidzemē, trīs – Latgalē un viens projekts ir saistīts ar Rīgas plānošanas reģiona teritoriju, liecina vides aktīvistu biedrības "Zaļā brīvība" apkopotie dati.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Veļas mašīnas dūciens

Šobrīd trīs vēja stacijas darbojas Ventspils novadā. Jaunākais un līdz šim Latvijas lielākais VES atrodas Tārgalē, kas elektrības ražošanu uzsāka 2022. gada rudenī. Parka kopējā jauda ir 58,8 MW (attīstītājs "Utilitas Targale Wind Park").

Tārgales pagasta teritorijā pašlaik paceļas 14 vēja turbīnas, katra 152 metru augsta. Šovasar tārgalniekus iepazīstināja ar vēja parka paplašināšanas ieceri, kas paredz uzcelt vēl 12 turbīnas. Šis plāns daļā vietējās sabiedrības tika uzņemts visnotaļ kritiski.

Viena no Tārgales vēja parka turbīnām darbojas aptuveni 800 metru no "Kliņģeru" mājām. Lauku sētas saimnieka Andra Berka "Latvijas Avīzei" sacītajā jaušama zināma nolemtība: 

"Neko mainīt vairs nevar, jo turbīnas ir uzbūvētas un neviens tās nost nejauks. Kā saka, atliek vien sadzīvot. Bet varētu cīnīties pret otro kārtu, lai neceltu klāt jaunas turbīnas."

"Mums ir viss komplekts – gan troksnis, it kā pastāvīgi rūktu veļas mašīna, gan gaismēnu mirguļošana saullēkta stundās," sajūtas, dzīvojot līdzās vēja turbīnai, apraksta Andris. Atbildot uz jautājumu, vai mājiniekiem iespaidota arī veselība, tārgalnieks teic, ka divu gadu laikā to neesot iespējams noteikt, to manīšot vien ilgākā laikā. Vēja parka īpašnieki ar "Kliņģeru" saimnieku par kompensācijas iespējām neesot runājuši.

"Nespēsim visiem izpatikt"

Citādi noskaņots ir Tārgales un Ances pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs, kurš dzīvo aptuveni trīs kilometrus no vēja parka. "Ir cilvēki, kas gatavi sadzīvot ar to, un ir cilvēki, kas nevēlas to darīt," viņš raksturo vietējo iedzīvotāju attieksmi pret vēja turbīnām.

"Ir ļoti neliela daļa, kas ir pret," ir pārliecināts Laksbergs. "Lielākā daļa vietējo ir vienaldzīgi jeb saprotoši, ka kaut kur jau tā elektrība ir jāražo. Un ir arī tādi, kas ir ļoti apmierināti. Un jāsaprot, ka negatīvais viedoklis parasti ir tas skaļākais. Kad cilvēkam nav iebildumu, viņš neiet demonstrācijās un neņemas pa soctīkliem. Un gadās, ka tas negatīvais viedoklis ir kādam parocīgs, un tas tiek attiecīgi pasniegts. Turklāt – atvainojos, bet mums jau nav pieņemts prasīt cilvēkam uzrādīt zīmi par to, ka viņam visi ir mājās. Es cilvēkus saprotu, jo manipulē jau ar sabiedrību."

No savas mājas Laksbergs redzot gan jaunās vēja turbīnas, gan vecās, kas ir mazākas un tika izbūvētas senāk: "Jā, tās midžinās kā eglītes, bet man tas absolūti netraucē. 

Šobrīd jau normatīvie akti ir salīdzinoši sakārtoti, un nav tā, ka vēja turbīnu celtu gluži kādam pagalmā. Ja es neatsakos no elektrības, ir dīvaini teikt – man tas nepatīk, un viss."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Gatavojas vērsties Satversmes tiesā

Sabiedrības līdzdalības platformā "Manabalss.lv" pēdējos gados tikušas iesniegtas vismaz piecas iedzīvotāju iniciatīvas pret vēja parku būvniecību. Jaunākā no tām ir protests pret vēja turbīnām Rēzeknes novada Strūžānu purvā. Iepriekš parakstu vākšana ierosināta pret vēja parkiem "Valmiera–Valka", "BRVE" Saldus novadā, arī pret atkrastes vēja enerģijas staciju Baltijas jūrā iepretim Kurzemes krastam u. c. Parasti šīm iniciatīvām izdodas savākt no pāris simtiem līdz apmēram diviem tūkstošiem balsu.

Kamēr daļa iedzīvotāju vēja parku atkāpšanos cer panākt balsošanas ceļā, citi grasās vērsties Satversmes tiesā. Dažiem palīdz apstākļu sakritība. Tā Ventspils novada Užavas iedzīvotāja Dzintra Skuja teic, ka no vēja turbīnas pie ģimenes īpašuma robežas paglābis militārais objekts "Čalas" un tā aizsardzības zona.

Tomēr SIA "Envirsus" vēja parks Užavas, Vārves un Ziru pagastā būs, tikai IVN gaitā sākotnēji paredzēto 96 turbīnu skaits samazināts līdz 69. Šīs stacijas kopējā maksimālā jauda plānota līdz 470 MW.

"Vēja parka attīstība šobrīd ir stadijā, kurā mēs faktiski neko vairs ietekmēt nevaram. Mēs savu gribu iepriekš esam pauduši, un tā nav uzklausīta," secina Skuja. 

"Pēc mūsu likumiem iznāk tā, ka cilvēks un viņa iebildumi faktiski nav nekas. Labākā gadījumā putni vai sikspārņi tiek ņemti vērā, bet ne vietējais cilvēks."

Skuja ir kritiska par vēja parka attīstītāju komunikāciju ar vietējiem iedzīvotājiem: "Attīstītāja reakcija ir apmēram tāda: ko jūs, sieviete, vispār saprotat, jūs neesat ne biologs, ne putnu pētnieks. Būtībā vietējās kopienas viedoklis nevienu īsti nemaz neinteresē. Attīstītājam ir ideja, valstij vajag, un tas, kas ar jums tur notiek, nav svarīgi."

Domubiedru grupa, kas apvieno iedzīvotājus no dažādiem valsts reģioniem ap ideju par Latvijas dabas un visa dzīvā saglabāšanu nākamajām paaudzēm, pret vēja stacijām gatavojas vērsties Satversmes tiesā.

"Esam kategoriski pret sauszemes vēja parkiem," uzsver kurzemnieks Andris Kontants. "Viens uzņēmējs, kurš vēlas attīstīt kādu projektu, nevar sagandēt dzīvi tūkstotim citu cilvēku."

Andris uzskata, ka vēja parku būvniecības tiesiskā regulējuma izveidē Satversme likta zemāk par likumiem un Ministru kabineta noteikumiem: "Rezultātā ir daudzi normatīvie akti, kas ir pretrunā Latvijas Republikas pamatlikumam."

"Manas tiesības uz īpašumu, manas tiesības uz labvēlīgu vidi ir pārkāptas simts procentu apmērā! Neviens to negrib sadzirdēt, mēs neatkāpsimies un darīsim, ko varēsim," 

piebilst domubiedru grupas dalībniece Beata Āboliņa. "Nav runa tikai par atsevišķu cilvēku labumu, apdraudēta ir visa ekosistēma. Nekur jau nav atrodami fakti, kādu kumulatīvo efektu rada tik gigantiska izmēra ģeneratori kopā."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Kur ceļas pretestības vējš?

"Lai gan sociālo mediju telpa ir piepildīta ar skaļām negācijām attiecībā uz zaļās enerģētikas sektora attīstību, it īpaši vēja parkiem, faktiskā situācija šo projektu sākotnējās publiskajās apspriedēs lielākoties ir adekvāta un proporcionāla ieceres mērogam, tvērumam un potenciālajai ietekmei," vērtē vides eksperte, vides risinājumu uzņēmuma "Ecosoul" dibinātāja Arta Kauķe.

Speciāliste arī atzīst, ka iedzīvotāju spēja pieņemt un sadzīvot ar vēja parkiem un to radīto ietekmi uz vidi ir ievērojami zemāka, nekā tas ir attiecībā uz jebkuru citu saimniecisko darbību ar līdzvērtīgu ietekmi:

"Kad netālu no mājām tiek izcirsti milzīgi mežu masīvi, kas ir dzīvotnes lielam daudzumam īpaši aizsargājamu putnu sugu, vietējos iedzīvotājus putnu aizsardzība īpaši neuztrauc. Savukārt, kad runa ir par vēja parkiem, tad putni tiek piesaukti nereti." 

Pie putniem ir iespēja "pieķerties", jo ietekmi uz tiem vērtē putnu speciālists – ornitologs, savukārt ietekme uz sabiedrību faktiski netiek pētīta.

Vienlaikus, vērtējot komunikāciju ar vietējām kopienām par vēja parku izbūvi, Kauķe uzsver, ka ārkārtīgi zemā līmenī ir vienlīdzība un iekļaušana. "Mūsu veikto ietekmes uz sabiedrību novērtējumu rezultāti atklāj absolūtu bezspēcības un neticības sajūtu sabiedrībā," atzīmē vides eksperte, piebilzdama, ka pretestībai kājas aug tieši šo objektu attīstības procesa pārvaldības dēļ, nevis tāpēc, ka sabiedrība būtu pret zaļo enerģiju. "Pirmkārt, jāsaprot, ka svarīga ir ne tikai dialoga tēma, bet arī veids, kādā saruna tiek veidota," saka Kauķe. "VES attīstītājiem viennozīmīgi savu lielo enerģētikas infrastruktūras objektu attīstībā uzsvars ir jāliek uz labas pārvaldības principiem."

Vides eksperte, vides risinājumu uzņēmuma "Ecosoul" dibinātāja Arta Kauķe: "Vietējās kopienas var būt gan lieliskākie enerģētikas objektu kaimiņi – vēja parku krustvecāki un eņģeļi, gan dedzīgi opozicionāri. Viss ir atkarīgs no dialoga kvalitātes un tajā iesaistīto pušu pieejamajiem resursiem, zināšanām, instrumentiem un pieredzes."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Runājot par vēja parku ietekmes uz vidi novērtējuma gaitu, Kauķe norāda, ka šajā jomā vērojama Latvijai neraksturīgi augsta sabiedrības līdzdalība. Taču, neizpildoties citiem labas pārvaldības principiem, tam ir zema vērtība: "Līdz ar to potenciāls attīstīt objektus ar augstu pievienoto vērtību un sociālo pieņemšanu tiek zaudēts." Kā piemēru vides eksperte min IVN gala ziņojumus, kur atsevišķas nodaļas pat viņai sagādājot pamatīgu piepūli, lai gan šai informācijai būtu jābūt pieejamai un saprotamai ikvienam. "Informācija tiek pasniegta pārāk sarežģītā un apjomīgā veidā. Uzskatu, ka ekspertiem, kas sniedz savus atzinumus par konkrētu ietekmes aspektu, ir jāsniedz arī populārzinātnisks īss kopsavilkums," viņa rosina.

"Vietējās kopienas līdzdalība IVN procesā ir jāizmanto kā izcils rīks teritorijas izpētē un projekta plānošanā, jo neviens cits teritorijas nepazīst labāk kā vietējie, un viņu ieteikumi IVN programmu papildināšanai un uzlabošanai ir rūpīgi jāizskata," piebilst speciāliste. 

"Vietējās kopienas var būt gan lieliskākie enerģētikas objektu kaimiņi – vēja parku krustvecāki un eņģeļi, gan dedzīgi opozicionāri. Viss ir atkarīgs no dialoga kvalitātes un tajā iesaistīto pušu pieejamajiem resursiem, zināšanām, instrumentiem un pieredzes."

Vides eksperte atzīmē, ka sabiedrisko attiecību firmās pirkts saturs attīstītāja "TikTok" kontā nebūs īstais ceļš uz projektu pieņemšanu sabiedrībā: "Pieredze rāda, ka arī projektu finansētāji, partneri un elektrības pircēji nav ar pliku roku ņemami. Un projekti ar zemu pieņemšanu sabiedrībā un vāju reputāciju saskaras ar smagām finansējuma piesaistes problēmām."

Mest ar naudu problēmai

Valdība šovasar pieņēma noteikumus par finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem (t. sk. saimnieciskās darbības veicējiem), kuri dzīvos nākotnē uzcelto vēja parku tuvumā. Kopējā ikgadējā summa būs tieši atkarīga no vēja stacijas jaudas, maksājot 2500 eiro par vienu MW. Tātad 100 MW jaudas VES vietējiem iedzīvotājiem gadā ienesīs 250 000 eiro. Maksājums nāks no vēja projektu attīstītāju kabatas.

Ieguldījums vietējā kopienā, tostarp mājsaimniecībām, tiks piemērots gadījumos, kad sauszemes vēja turbīnas atradīsies 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas, bet jūrā vēja parks atradīsies līdz 25 km no krasta (mērot no vēja parka robežas taisnā leņķī pret krastu un maksājumu piemērojot dzīvojamajām mājām 2 km rādiusā no krasta punkta).

Kopējais guvums tiks dalīts uz pusēm starp iedzīvotājiem un pašvaldību.

Vēja parku tuvumā dzīvojošajiem iedzīvotājiem gada maksājumam jāsasniedz vismaz minimālās algas apmērs, bet tas nedrīkst pārsniegt trīs minimālo algu apjomu. Šogad tie būtu vismaz 700 eiro un ne vairāk kā 2100 eiro. Šo summu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vietējo iedzīvotāju kopienas labums netiks maksāts teritorijā, kur jau darbojas vēja elektrostacijas, kā, piemēram, Tārgalē. Taču tārgalieši tiks pie maksājuma, ja nākotnē tiks palielināta vēja parka jauda vai uzceltas jaunas turbīnas, skaidro KEM.

"Mest ar naudu problēmai – tas reti izrādījies efektīvākais ietekmi mazinošais pasākums. Tāpat nav skaidrs, kāpēc zaļā enerģētika ir vienīgā nozare ar šādiem diskomforta maksājumiem un vai citām nozarēm arī nebūtu jāseko," šo mehānismu vērtē vides eksperte Kauķe.

Viņa pauž bažas arī par to, ka šāds atbalsta mehānisms var kļūt par uztveres lamatām vēja parku attīstītājiem. Proti, uzskats, ka maksājums dzēš ietekmi, kas tā noteikti nav, var kalpot kā attaisnojums, lai neiespringtu ieinteresēto pušu iesaistē un ietekmes mazināšanā.

Uzziņa

Sabiedrības iesaiste – vai tikai vārdos?

No Latvijas Nacionālā attīstības plāna: [Mērķis ir] "īstenota vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politika, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā."

Avots: Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam 259. punkts.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".