Kamēr Latvijā ir iespēja baudīt vasaras pagarinājumu, par rudens drēgnumu telpās pat domāt negribas.
Tomēr saulainās dienas var beigties vienā mirklī, un tad dabas spēki nekavējoties iedarbinās ierastos septembra nogales klimatiskos apstākļus. Turklāt kā parasti tas notiks līdz ar apjausmu par tuvojošos apkures rēķinu sezonu.
Siltumapgādes uzņēmumi gan apkures sezonā pārsteigumus nesola, arī energoresursu pieejamība un cenu prognozes liecina, ka atbalsta mehānismu mājsaimniecībām šoziem iedarbināt nevajadzēs.
Dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pašlaik veido 18,3 teravatstundas (TWh), kas ir aptuveni 78% no kopējās krātuves tehniskās jaudas, bet energoapgādes drošuma rezerves, kas ir paredzētas tieši Latvijas lietotāju apgādei ārkārtas gadījumā, ir nodrošinātas 1,86 TWh apjomā.
Savukārt "Title Transfer Facility" biržā dabasgāzes vairumtirdzniecības cena šī gada septembrī līdzinās pagājušā gada cenai un ir piecas reizes zemāka nekā 2022. gada septembrī.
Lai arī valdība beidzot ir izveidojusi Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmu (EIKIS), kas ļaus ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma gadījumā sniegt mērķētu atbalstu mājsaimniecībām, "Latvijas Avīzes" aptaujātie eksperti lēš, ka šajā apkures sezonā to iedarbināt nemaz nevajadzēs.
Diversificē energoresursu portfeļus
"Pēc pāris krīzes gadiem, kad dabasgāzes cena uzkāpa ļoti augstu un arī šķeldas cena ievērojami pieauga, šobrīd siltumapgādes uzņēmumi atrodas situācijā, kuru varētu raksturot kā normālu – nekāda stresa nav, resursu iepirkumi ir iegājuši normālā gultnē, nozarē nav nekāda satraukuma par gaidāmo apkures sezonu," vērtē Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis, uzņēmuma "Jūrmalas siltums" vadītājs Valdis Vītoliņš.
Iepriekš kurināmo uzņēmumi iegādājās uz visu gadu vai pat vairākiem gadiem, toties pašlaik tie ir piesardzīgāki, piemēram, gāzi iepērk vien konkrētai apkures sezonai – laikam no oktobra līdz maijam. "Ja šādi līgumi tiek slēgti, tad tie jau tiek uzskatīti par ilgtermiņa līgumiem," secina siltumapgādes nozares eksperts. Šķeldas iegādi gan uzņēmumi veicot dažādi – daļa šo resursu iepērkot uz visu gadu, bet daudzi izmanto Latvijas un Lietuvas šķeldas biržas pakalpojumus, iegādājoties šķeldu par tā dēvēto "spot" cenu, kuru nosaka konkrētā brīža piedāvājums un pieprasījums.
"Uzņēmumi ķer zemāko cenu, kas savā ziņā ir riskanti. Tāpēc tie diversificē savus energoresursu portfeļus – daļu pērkot ilgtermiņā, bet daļu īstermiņā. Tas šķeldas tirgū ir jauninājums un liek uzņēmumiem būt operatīvākiem,"
teic V. Vītoliņš, atzīstot, ka šķeldas izmantošana siltumapgādē vienmēr ir bijusi lētāka nekā apkure ar dabasgāzi. Turklāt abu šo energoresursu cena ir atgriezusies pirmskara līmenī.