Partly cloudy 13.3 °C
P. 11.10
Monta, Silva, Tince
SEKO MUMS
Reklāma
"Baltijas elektroenerģijas bilanci īsumā varētu raksturot ar vārdiem "lētu ģenerācijas jaudu deficīts". Proti, no tehniskā viedokļa Baltijā ir pietiekami daudz elektrostaciju, lai nosegtu pieprasījumu, taču lielākās no tām izmanto dabasgāzi un degslānekli, kuru saražotās elektroenerģijas pašizmaksa neizbēgami ir salīdzinoši dārga, ņemot vērā gan kurināmā, gan oglekļa dioksīda emisiju kvotu cenas," vērtē Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis.
"Baltijas elektroenerģijas bilanci īsumā varētu raksturot ar vārdiem "lētu ģenerācijas jaudu deficīts". Proti, no tehniskā viedokļa Baltijā ir pietiekami daudz elektrostaciju, lai nosegtu pieprasījumu, taču lielākās no tām izmanto dabasgāzi un degslānekli, kuru saražotās elektroenerģijas pašizmaksa neizbēgami ir salīdzinoši dārga, ņemot vērā gan kurināmā, gan oglekļa dioksīda emisiju kvotu cenas," vērtē Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis.
Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas 2009. gadā visvairāk no elektroenerģijas importa atkarīga ir Lietuva, savukārt Igaunijā situāciju ietekmē pakāpeniskā dabai nedraudzīgo degslānekļa elektrostaciju iziešana no tirgus.

Reklāma

Latvijas ikgadējā elektroenerģijas bilance vēsturiski ir bijusi diezgan stabila, pašpietiekamībai variējot 70–90% robežās, kur galvenais noteicošais faktors ir ūdens pietece Daugavā. Ūdens resursiem bagātajā 2017. gadā Latvija pat spēja saražot vairāk elektroenerģijas nekā patērēt.

42% importējam

Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru apkopotie dati liecina, ka kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs šī gada augustā bija 1990 gigavatstundas (GWh), kas ir par 3% zemāks nekā šajā periodā pērn, bet saražotais elektroenerģijas apjoms – 1194 GWh – ir par 20% lielāks nekā 2023. gada augustā. 

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība šī gada augustā bija 60%. Latvijā šis īpatsvars bija 53%, Igaunijā – 59%, savukārt Lietuvā – 64%. 

"2024. gads vēl nav noslēdzies, taču redzams, ka, arī pieaugot atjaunīgās enerģijas jaudām Baltijas jūras reģionā, joprojām saglabājas stabila elektroenerģijas importa tendence – šī gada augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija 546 GWh, no kurām importa – eksporta saldo bija ar 230 GWh iztrūkumu. Tātad pat ar vairāku jaunu saules parku nodošanu ekspluatācijā 42% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa augustā tika importēti," secina AS "Latvenergo" Vēja un saules parku projektu atbalsta daļas vadītājs Lauris Baltiņš.

Nepieciešama enerģijas akumulācija

"Baltijas elektroenerģijas tirgus bilanci īsumā varētu raksturot ar vārdiem "lētu ģenerācijas jaudu deficīts". Proti, no tehniskā viedokļa Baltijā ir pietiekami daudz elektrostaciju, lai nosegtu pieprasījumu, taču lielākās no tām izmanto dabasgāzi un degslānekli, kuru saražotās elektroenerģijas pašizmaksa neizbēgami ir salīdzinoši dārga, ņemot vērā gan kurināmā, gan oglekļa dioksīda emisiju kvotu cenas," vērtē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis. Tiesa gan, 

visās trīs Baltijas valstīs pēdējos pāris gados ir notikusi ļoti strauja saules un vēja enerģijas (it īpaši Lietuvā) ģenerācijas attīstība, un ir sagaidāms, ka pārskatāmā nākotnē vēja enerģētikas nozare reģionā varētu augt vēl straujāk. 

"Protams, tas rada jaunus izaicinājumus saistībā ar energosistēmas balansēšanu gan īstermiņā, gan gada griezumā. Efektīvai jaudu izmantošanai ir vajadzīga enerģijas akumulācija, šeit lieti noder elektroķīmiskās baterijas un hidroakumulācijas stacijas, tomēr vajadzīgi jauni risinājumi sezonālai balansēšanai, piemēram, izmantojot ūdeņraža akumulāciju vai līdzīgus risinājumus, kuri pašlaik racionālā, izmaksu efektīvā veidā vēl nav īsti pieejami," uzsver RTU eksperts. Viņš atgādina, ka drīzumā sagaidāms nozīmīgs notikums Baltijas enerģētikā, proti, 2025. gada februārī plānotā atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas un sinhronizēšanās ar kontinentālās Eiropas sistēmu (caur Poliju). "Tā kā elektroenerģijas tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju jau nenotiek pāris gadu, uz bilanci tas ietekmi neatstās. Taču no tehniskā viedokļa tas radīs vajadzību vēl lielākā mērā Baltijas energosistēmai spēt sevi balansēt pašai, izmantojot dažādus vietējos resursus," secina K. Baltputnis.

Ietekmē saules un vēja enerģijas ražošana

Elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržā parasti ir ļoti svārstīga. Piemēram, Latvijas tirdzniecības apgabalā šī gada septembrī minimālā dienās vidējā elektroenerģijas cena bija 4,83 eiro par MWh, kas tika fiksēta 9. septembrī, bet maksimālā – 198,12 eiro par MWh (13. septembrī). 

Šī gada septembrī vidējā elektroenerģijas cena visās trijās Baltijas valstīs bija ļoti līdzīga un, salīdzinot ar šo pašu mēnesi pagājušā gadā, krietni vien zemāka. 

2023. gada septembrī vidējā cena Baltijā bija 116,0 eiro par MWh, bet šī gada septembrī – 83,9 eiro par MWh. "Šī gada septembrī pēc remontdarbiem bija pieejams Somijas–Igaunijas starpsavienojums, kas bija viens no faktoriem, kas veicināja elektroenerģijas cenu samazinājumu. To ietekmēja arī mazāks elektroenerģijas pieprasījums un lielāka vēja un saules enerģijas izstrāde. Šī gada septembrī vēja elektrostacijas Baltijā saražoja par 21% vairāk elektroenerģijas nekā pagājušā gada septembrī, bet saules elektrostacijas – par 61% vairāk," skaidro AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs Ingus Štūlbergs.

Reklāma
Reklāma

Pieaug pieprasījuma elastīguma nozīme

"Nord Pool" biržā elektroenerģijas tirdzniecība notiek dažādos veidos un dažādos laika nogriežņos pirms tās reālās, fiziskās ģenerācijas un patēriņa. Nozīmīgākais tirgus veids, kurš visbiežāk tiek domāts, sakot "elektroenerģijas tirgus", ir tā saucamais nākamās dienas tirgus. Proti, katru dienu līdz plkst. 13 tajā tiek iesniegti pirkšanas un pārdošanas piedāvājumi par katru nākamās dienas stundu (apjoms, cena un dažkārt arī atsevišķi papildu nosacījumi), kuri tiek sakārtoti pieprasījuma un piedāvājuma līknēs attiecīgajām stundām. Līkņu krustpunkts attiecīgi nosaka tirgus cenu un pirktās/pārdotās enerģijas apjomu konkrētajam brīdim. 

"Elektroenerģijas tirgus cenu nosaka dārgākais pieņemtais piedāvājums,"

skaidro K. Baltputnis un raksturo to ar piemēru: "Ja pieprasījums ir 1 GWh, bet piedāvājuma pusē ir solījumi 0,8 GWh par 20 eiro/MWh, 0,1 GWh par 30 eiro/MWh, 0,1 GWh par 40 eiro/MWh un 0,1 GWh par 50 eiro/MWh, tad rezultējošā tirgus cena būs 40 eiro/MWh." Viņš norāda, ka cenai jābūt tādai, lai būtu motivācija ieslēgties visiem nepieciešamajiem ģeneratoriem, bet ne lielākai. "Teorētiskā "perfekta tirgus" ar absolūtu konkurenci apstākļos katram ģeneratoram būtu jāsola sava enerģijas vienības ražošanas pašizmaksa, pretējā gadījumā pastāv risks tikt izspiestam no tirgus gadījumos, kad tas būtu spējis strādāt bez zaudējumiem," biržas darbības pamatprincipus turpina raksturot RTU vadošais pētnieks. "Tāpēc marginālā (cenu noteicošā) ražošanas vienība šķietami strādā bez peļņas, kamēr visas lētākās vienības "nopelna" tirgus cenas un savas pašizmaksas starpību. Šāda sistēma motivē investēt lētākās ģenerācijas tehnoloģijās, vienlaikus no tirgus izstumjot dārgākās." Viņš norāda, ka tirgus sistēma, kur cenu nosaka nākamā papildus saražotā "produkta" robežizmaksas, ir standarta pieeja dažādu izejvielu tirgos un tirgus ekonomikā kopumā. "Tas savukārt nodrošina arī pircējiem labāko iespējamo cenu, par kuru pārdevēji spēj nodrošināt pieprasīto produkta apjomu," skaidro K. Baltputnis, atzīstot, ka apgalvojums, ka "tirgus cenu nosaka dārgākais pieņemtais piedāvājums", ir labs vienkāršojums, tomēr tas apslēpj pieprasījuma elastības lielo nozīmi. 

"Piemēram, uzņēmumiem un privātpersonām, kam ir biržas cenu dinamikai piesaistīti līgumi, ir racionāli patērēt mazāk pie augstām cenām un vairāk pie zemām. 

Praksē tas tā tik tiešām arī notiek, lai gan ļoti skaidri to var novērot galvenokārt pie īpaši augstām cenām. Šim efektam būtu jāatspoguļojas arī tirgū caur pieprasījuma līknes elastību, bet, cik lielā mērā tas tā tiešām notiek, ir atvērts jautājums," uzsver RTU eksperts, norādot, ka pieprasījuma elastīgumam nākotnē noteikti būs tikai aizvien lielāka loma, jo vēja un saules elektroenerģijas īpatsvara pieaugumam ir divējāda ietekme uz cenu. "Pirmkārt, atjaunīgie energoresursi cenu samazina, jo vēja un saules elektrostacijām ir ļoti mazas mainīgās (no saražotās enerģijas apjoma atkarīgās) izmaksas, kas var būt pat negatīvas, ja ņemam vērā subsīdiju ietekmi. Otrkārt, to izstrādes nepastāvīgums izraisa aizvien lielākas cenu svārstības, kuras var palīdzēt slāpēt racionāla akumulācijas sistēmu un pieprasījuma elastības darbības," rezumē K. Baltputnis.

Latvijas ikgadējā elektroenerģijas bilance vēsturiski ir bijusi diezgan stabila, pašpietiekamībai variējot 70–90% robežās, kur galvenais noteicošais faktors ir ūdens pietece Daugavā.

Atspoguļojas atkarība no dabasgāzes

Robežizmaksu tirgus modelis Eiropā saņēma lielu kritiku 2022. gada enerģijas cenu krīzes laikā, jo augošo dabasgāzes cenu dēļ strauji palielinājās arī elektroenerģijas cenas, tā ka dabasgāzes stacijas ļoti bieži bija pēdējās jeb cenu noteicošās vienības. No dažām Eiropas Savienības (ES) valstīm izskanēja aicinājumi fundamentāli reformēt tirgu, lai "atsaistītu" dabasgāzes un elektroenerģijas cenas. "Tomēr pieņemtā tirgus reforma nekādas radikālas izmaiņas neietvēra. Galvenokārt tāpēc, ka nebūtu korekti par augstajām cenām "vainot" tirgu, kam drīzāk bija "termometra" funkcija, parādot un atklājot Eiropas enerģētikas ļoti lielo atkarību no dabasgāzes," cēloņsakarības skaidro K. Baltputnis. "Augstās cenas attiecīgi bija signāls par nepieciešamību samazināt šo atkarību."

Tomēr, nākotnes energosistēmās aizvien lielāku lomu paredzot zemu mainīgo izmaksu elektrostacijām, 

dažkārt izskan bažas par šo elektrostaciju spēju atpelnīt kapitālizmaksas, ja galvenais ieņēmumu avots būtu nākamās dienas tirgus.

"Šī iemesla dēļ Eiropas līmenī tiek veicināta PPA (angļu – power purchase agreement) un CfD (angļu – contract for difference) attīstība. PPA paredz divpusējus ilgtermiņa darījumus starp elektroenerģijas ražotāju un patērētāju (piemēram, energointensīviem uzņēmumiem), savukārt CfD ir valsts atbalsts, piemēram, atjaunīgajiem resursiem, kuru pareizi (simetriski) ieviešot, netiktu kropļota elektroenerģijas tirgus cena," skaidro RTU eksperts.

Meklē efektīvāku tirgus modeli

Cita kritika Eiropā kopumā, Baltijā gan ne tik izteikti, ir saistīta ar elektroenerģijas tirgus ģeogrāfisko granularitāti. Proti – Eiropā katra valsts (ar dažiem izņēmumiem, kā Zviedrija, Norvēģija, Dānija) piedalās biržā kā viens tirdzniecības apgabals. Tātad arī biržas cena visā valstī konkrētā brīdī ir vienāda. "No teorijas viedokļa tas neveicina racionālu patēriņa punktu un ģeneratoru izvietošanos. Proti, 

visefektīvāk būtu, ja jaunas elektrostacijas tiktu celtas tuvu lieliem industriāliem objektiem vai arī jaunas rūpnīcas tiktu būvētas tuvu lieliem vēja parkiem, bet lielie tirdzniecības apgabali to neveicina," 

analizē K. Baltputnis. "Sāpīgi šo problēmu izjūt Vācijā, kur lētās ģenerācijas jaudas pamatā ir valsts ziemeļos, bet industriālais patēriņš – dienvidos. Alternatīvs risinājums būtu Ziemeļamerikā izmantotā mezglu cenu metodika, kurā, vienkāršoti sakot, cenu apgabali ir ģeogrāfiski daudz mazāki. No teorijas viedokļa nav šaubu, ka šis Ziemeļamerikas risinājums būtu ekonomiski efektīvāks. Tomēr tiek lēsts, ka investīcijas, kas būtu nepieciešamas, lai Eiropa varētu pāriet no lielo apgabalu sistēmas uz mezglu cenām, pārspētu potenciālos ieguvumus." Viņš norāda arī, ka papildu kritika varētu būt saistīta ar to, ka Eiropas nākamās dienas tirgū iesniegtajiem solījumiem nav obligāti jābūt saistītiem ar konkrētiem fiziskiem ģenerācijas objektiem, tā vietā ļaujot tirgotājam pašam izlemt, kādā veidā tas piegādās pārdoto elektroenerģiju (ar sava portfeļa elektrostaciju kombināciju, nopērkot to no citiem ražotājiem vai kā citādi). 

"Proti, ir iespējama spekulatīva tirdzniecība. Taču šis nav tik būtisks apstāklis, jo darījumi tomēr uzliek pienākumu pārdoto enerģiju piegādāt – tātad tirgotājam tā kādā veidā tomēr ir jāiegūst," 

secina RTU eksperts.

Tirgus dalībnieki mēdz kļūdīties

Lai gan idejiski nākamās dienas tirgus darbības principi ir šķietami vienkārši, to tehniskā realizācija ir pietiekami sarežģīta. "Nākamās dienas cenas tiek noteiktas ar sarežģītas matemātiskās optimizācijas palīdzību visām ES vienotā tirgus valstīm kopējā ~12 minūtes ilgā aprēķinā, kurš cita starpā arī nosaka komerciālās plūsmas starp valstīm. Tehniskās sarežģītības dēļ rezultāti ne vienmēr ir intuitīvi. Tirgus dalībnieki dažkārt arī mēdz pieļaut cilvēciskas kļūdas, iesniedzot biržai savus piedāvājumus, vai rīkoties neefektīvi," teic K. Baltputnis, minot divus piemērus. "2022. gada 17. augustā Baltijā tika fiksēta maksimālā elektroenerģijas tirgus cena (4000 eiro/MWh). Tā notiek tad, kad pieprasījuma un piedāvājuma līknes nekrustojas nemaz, tāpēc nākas pieprasījumu mākslīgi ierobežot. Toreiz "trūkstošais" apjoms bija tikai 2,14 MWh, un, ja pieprasījums būtu bijis tikai par ~55 MWh mazāks, cena būtu jau "tikai" apmēram 1000 eiro/MWh. 

Tas, pirmkārt, norāda uz nepietiekamu pieprasījuma elastību patēriņa pusē. Taču, otrkārt, toreiz tirgus noraidīja Lietuvas gāzturbīnu stacijas piedāvājumu, jo tas bija apjoma ziņā pārāk liels 

(t. i., nebūtu patēriņa, ko likt tam pretī). Tas ir zināmā mērā akmens pašu ražotāju dārziņā, jo tie varēja sastādīt racionālākus piedāvājuma blokus tirgum, lai gan toreiz publiskajā telpā Lietuvas puse problēmā vainoja tieši biržas algoritmu," secina RTU eksperts. Savukārt pērn Somijā bija gadījums ar ļoti rupju tirgotāja (pastāvīgā darbinieka aizvietotāja) kļūdu, kurš pamanījās iesniegt pārdošanas (ražošanas) solījumu, kas apjoma ziņā pielīdzināms gandrīz pusei valsts patēriņa (netīšām tūkstoškārtīgi pārvērtējot sava vēja parka jaudu), kādu uzņēmums, protams, nemaz nespētu saražot. "Virtuālais" piedāvājums nodzina tirgus cenu uz minimālo iespējamo (–500 eiro/MWh). Situāciju gan izdevās atrisināt citos tirgos, nopērkot trūkstošo enerģiju konkrētās dienas tirgū, tostarp izmantojot pieprasījuma reakcijas sniegtās iespējas, tādējādi energosistēmas balanss necieta, bet rezultātā tas šim tirgotājam radīja ~51 miljona eiro lielus zaudējumus. Šeit ir vietā kritizēt "Nord Pool" par to, ka tā šādu piedāvājumu vispār pieņēma, proti, par nepietiekamiem ievadīto datu validācijas procesiem," rezumē K. Baltputnis.

Elektroenerģijas bilance Baltijā. 

Zaļā līkne - patēriņš.
Sarkanā - ģenerācija.

Iesaka fiksētas cenas līgumus

Jautāts, kādi ir iespējamie risinājumi, kas varētu garantēt prognozējamāku elektroenerģijas cenu patērētājam, RTU eksperts atzīst, ka tā varētu būt ilgtermiņa fiksēto cenu līgumu izvēle. "Proti, dinamiskā cena ir lieliska iespēja aktīviem cilvēkiem tiešā veidā ietekmēt savus rēķinus, pielāgojot patēriņu tirgus signāliem, bet tā noteikti nav obligāta izvēle. Sekošana dinamiskajai cenai vai pat pasīva dinamiskās cenas līguma izmantošana, nereaģējot uz cenu svārstībām, neapšaubāmi var radīt stresu, it īpaši tad, ja enerģijas izmaksas veido ievērojamu īpatsvaru mājsaimniecības kopējās izmaksās. 

Fiksētā cena, lai gan teorētiski ilgtermiņā neizdevīgāka, tomēr nenoliedzami rada lielāku drošību. 

Vislabāk gan būtu, ja arī galalietotājiem būtu iespējams vadīt savus riskus, piemēram, daļu no sava patēriņa pērkot par fiksētu cenu, bet elastīgajam patēriņam (veļas/trauku mašīnas, elektroauto lādēšana u. tml.) par dinamisku cenu. Šeit liela loma (kā tehnoloģiskiem inovatoriem) varētu būt tā saucamajiem agregatoriem. Savukārt, lai tirgotāji varētu piedāvāt stabilus ilgtermiņa fiksētos līgumus, paši nepakļaujot sevi lieliem cenu svārstību riskiem, tiem ir nepieciešami pietiekami likvīdi risku vadības instrumenti, kas Baltijā līdz šim ir bijis samērā sāpīgs temats," rezumē RTU eksperts. Savukārt AS "Latvenergo" runas vīrs Andris Siksnis atzīst, ka enerģētikas tirgū var prognozēt tikai vienu lietu, proti, to, ka cenas būs svārstīgas jeb neprognozējamas. Protams, tās var pozitīvi ietekmēt jaunu ražošanas jaudu un arī jaunu tehnoloģiju ienākšanu, bet "veco" jaudu slēgšana, neprognozēti tirgus notikumi, klimats un ģeopolitiskie notikumi to visu var vienā mirklī nosvārstīt pretējā svaru kausā. Turklāt elektroenerģijas cena Latvijā ir daudz vairāk atkarīga no ārējiem tirgus faktoriem Eiropā un pasaulē nekā no lokāliem faktoriem. 

Vienlaikus, lai mazinātu negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu, risinājums ir vietējo ģenerējošo jaudu palielināšana, un būtiskākā loma ir vēja enerģijas projektu attīstīšanai. 

Jo vairāk ģenerējošās jaudas būs mūsu valstī un Baltijā, jo mazāk izjutīsim negaidītus elektroenerģijas cenas kāpumus. Tādēļ no patērētāja viedokļa vienīgais mehānisms, kā noteiktā periodā paredzēt konkrētu cenu, ir slēgt fiksētas cenas līgumu ar tirgotāju," rezumē A. Siksnis.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma