13.3 °C
Kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas 2009. gadā visvairāk no elektroenerģijas importa atkarīga ir Lietuva, savukārt Igaunijā situāciju ietekmē pakāpeniskā dabai nedraudzīgo degslānekļa elektrostaciju iziešana no tirgus.
Latvijas ikgadējā elektroenerģijas bilance vēsturiski ir bijusi diezgan stabila, pašpietiekamībai variējot 70–90% robežās, kur galvenais noteicošais faktors ir ūdens pietece Daugavā. Ūdens resursiem bagātajā 2017. gadā Latvija pat spēja saražot vairāk elektroenerģijas nekā patērēt.
42% importējam
Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru apkopotie dati liecina, ka kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs šī gada augustā bija 1990 gigavatstundas (GWh), kas ir par 3% zemāks nekā šajā periodā pērn, bet saražotais elektroenerģijas apjoms – 1194 GWh – ir par 20% lielāks nekā 2023. gada augustā.
Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība šī gada augustā bija 60%. Latvijā šis īpatsvars bija 53%, Igaunijā – 59%, savukārt Lietuvā – 64%.
"2024. gads vēl nav noslēdzies, taču redzams, ka, arī pieaugot atjaunīgās enerģijas jaudām Baltijas jūras reģionā, joprojām saglabājas stabila elektroenerģijas importa tendence – šī gada augustā Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija 546 GWh, no kurām importa – eksporta saldo bija ar 230 GWh iztrūkumu. Tātad pat ar vairāku jaunu saules parku nodošanu ekspluatācijā 42% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa augustā tika importēti," secina AS "Latvenergo" Vēja un saules parku projektu atbalsta daļas vadītājs Lauris Baltiņš.
Nepieciešama enerģijas akumulācija
"Baltijas elektroenerģijas tirgus bilanci īsumā varētu raksturot ar vārdiem "lētu ģenerācijas jaudu deficīts". Proti, no tehniskā viedokļa Baltijā ir pietiekami daudz elektrostaciju, lai nosegtu pieprasījumu, taču lielākās no tām izmanto dabasgāzi un degslānekli, kuru saražotās elektroenerģijas pašizmaksa neizbēgami ir salīdzinoši dārga, ņemot vērā gan kurināmā, gan oglekļa dioksīda emisiju kvotu cenas," vērtē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis. Tiesa gan,
visās trīs Baltijas valstīs pēdējos pāris gados ir notikusi ļoti strauja saules un vēja enerģijas (it īpaši Lietuvā) ģenerācijas attīstība, un ir sagaidāms, ka pārskatāmā nākotnē vēja enerģētikas nozare reģionā varētu augt vēl straujāk.
"Protams, tas rada jaunus izaicinājumus saistībā ar energosistēmas balansēšanu gan īstermiņā, gan gada griezumā. Efektīvai jaudu izmantošanai ir vajadzīga enerģijas akumulācija, šeit lieti noder elektroķīmiskās baterijas un hidroakumulācijas stacijas, tomēr vajadzīgi jauni risinājumi sezonālai balansēšanai, piemēram, izmantojot ūdeņraža akumulāciju vai līdzīgus risinājumus, kuri pašlaik racionālā, izmaksu efektīvā veidā vēl nav īsti pieejami," uzsver RTU eksperts. Viņš atgādina, ka drīzumā sagaidāms nozīmīgs notikums Baltijas enerģētikā, proti, 2025. gada februārī plānotā atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas un sinhronizēšanās ar kontinentālās Eiropas sistēmu (caur Poliju). "Tā kā elektroenerģijas tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju jau nenotiek pāris gadu, uz bilanci tas ietekmi neatstās. Taču no tehniskā viedokļa tas radīs vajadzību vēl lielākā mērā Baltijas energosistēmai spēt sevi balansēt pašai, izmantojot dažādus vietējos resursus," secina K. Baltputnis.
Ietekmē saules un vēja enerģijas ražošana
Elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržā parasti ir ļoti svārstīga. Piemēram, Latvijas tirdzniecības apgabalā šī gada septembrī minimālā dienās vidējā elektroenerģijas cena bija 4,83 eiro par MWh, kas tika fiksēta 9. septembrī, bet maksimālā – 198,12 eiro par MWh (13. septembrī).
Šī gada septembrī vidējā elektroenerģijas cena visās trijās Baltijas valstīs bija ļoti līdzīga un, salīdzinot ar šo pašu mēnesi pagājušā gadā, krietni vien zemāka.
2023. gada septembrī vidējā cena Baltijā bija 116,0 eiro par MWh, bet šī gada septembrī – 83,9 eiro par MWh. "Šī gada septembrī pēc remontdarbiem bija pieejams Somijas–Igaunijas starpsavienojums, kas bija viens no faktoriem, kas veicināja elektroenerģijas cenu samazinājumu. To ietekmēja arī mazāks elektroenerģijas pieprasījums un lielāka vēja un saules enerģijas izstrāde. Šī gada septembrī vēja elektrostacijas Baltijā saražoja par 21% vairāk elektroenerģijas nekā pagājušā gada septembrī, bet saules elektrostacijas – par 61% vairāk," skaidro AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs Ingus Štūlbergs.
