6 °C
Kopš dabasgāzes un elektrības cenu krasā kāpuma Latvijā arvien biežāk iedzīvotāji iztaujā par tā dēvētajām pasīvajām mājām un ieguvumiem to iemītniekiem.
Aizvadītajos gados Latvijā izveidoti vairāki uzņēmumi, kuri nodarbojas ar pasīvo ēku un to konstrukciju ražošanu, piemēram, "Green Space", "UPB","i2", "CMB Housing Solutions".
Sāk novērtēt priekšrocības
"CMB Housing Solutions" grupas koka konstrukciju ražotnes "CMB Housing Factory" izpilddirektors Mārtiņš Prīsis atzīst, ka pašlaik iedzīvotāji izjautā par šīm mājām biežāk nekā pirms Krievijas izraisītā kara Ukrainā un apkures cenu krasā kāpuma.
"Arī agrāk, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un videosižetus sociālajos tīklos, esam daudz stāstījuši par šo ēku priekšrocībām," saka Mārtiņš. "Tik un tā atsaucība nebija pārāk liela. Tā kā dabasgāze, elektrība, koksne bija pietiekami lēta, cilvēki, iespējams, pat neaizdomājās, kāpēc viņiem būtu vajadzīgas vēl kaut kādas pasīvās mājas.
Tagad attieksme mainījusies. Par to liecina kaut vai tas, ka aizvadīto divu gadu laikā mūsu uzņēmumā nav bijis pieteikts neviens privātmājas projekts ar dabasgāzes apkuri.
Uzņēmumā būvējam šīs mājas lielākoties pēc pasūtījuma. Pašlaik šo pasūtījumu mums ir par trešdaļu vairāk, nekā bija pirms diviem gadiem. Uzņēmuma mājas lapā ir vairāki tipveida pasīvo māju projekti, kurus īstenojam ar nelielām iekšējām izmaiņām – atkarībā no pasūtītāja vēlmēm un apbūves zemes gabalam pievilktajām komunikācijām – elektrības, ūdens, kanalizācijas risinājumiem."
Atver māju durvis interesentiem
Pasīvo māju popularizēšanā Latvijā piedalās gan valsts pārvaldes iestādes, gan sabiedriskās organizācijas. Ik gadu jau uzbūvētajās ar īpašnieku piekrišanu biedrība "Passive House Latvija" rīko atvērto durvju dienas, kurās ikviens interesents var iepazīties ar ieguvumiem un priekšrocībām, kādu nav ierastajā veidā celtajām ēkām.
"2022. gada novembrī biedrības rīkotajās pasīvo privātmāju atvērto durvju dienās šīs ēkas apmeklēja aptuveni tūkstoš iedzīvotāju," stāsta biedrības valdes loceklis Krišjānis Kalnciems, "tas liecina, ka cilvēki sāk novērtēt šo ēku priekšrocības, tostarp vissvarīgākās – nelieli un laikus paredzami uzturēšanas izdevumi. Diemžēl pērn atvērto durvju dienas gan nerīkojām, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas vairākkārt palielinātās hipotekāro kredītu procentu likmes un iedzīvotāju nogaidošo attieksmi.
Pašlaik Latvijā varētu būt uzbūvētas ap 30 ēku, kuras pilnīgi atbilst pasīvo standartiem, proti, kuru enerģijas patēriņš apkurei ir 15 kilovatstundas (kWh) uz kvadrātmetru gadā.
Un ir mājas ar pasīvajām raksturīgajiem elementiem, kuru enerģijas patēriņš būtiski neatšķiras – 18 kWh uz kvadrātmetru gadā."
Arvien biežāk pasīvo ēku ekonomisko izdevīgumu novērtē arī Latvijas pašvaldībās. 2018. gadā Vides investīciju fonds īstenoja projektu konkursu "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību", kura mērķis bija potenciālo siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana, atbalstot jaunu un ilgtspējīgu zema enerģijas patēriņa enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību un nodrošinot oglekļa mazietilpīgai attīstībai nepieciešamo tehnoloģiju demonstrēšanu un popularizēšanu Latvijā. Iznākumā Cēsīs no koka konstrukcijām un atbilstoši pasīvās mājas noteikumiem uzbūvēts nākotnes tehnoloģiju izziņas jeb Kosmosa izziņas centrs, bet Ogrē – pilsētas centrālā bibliotēkas ēka. Salaspilī tapis koka konstrukciju bērnudārzs, bet Ventspilī – zinātnes centrs "VIZIUM".
Mazs enerģijas patēriņš – mazi izdevumi
Ar ko pasīvās mājas atšķiras no parastajām?
Pēc manis uzrunāto lietpratēju skaidrotā, no parastajām ēkām tās atšķir ļoti mazs enerģijas patēriņš apkurei – 15 kilovatstundas (kWh) uz vienu kvadrātmetru gadā, ko panāk ar labu siltumizolāciju šo ēku konstrukcijā, kā arī ar papildu enerģijas ieguves avotiem – saules paneļiem, zemes vai gaisa siltumsūkņiem.
Pasīvajās ēkās nepieciešams pavisam neliels enerģijas daudzums, lai iekštelpās uzturētu dzīvošanai nepieciešamo temperatūru augu gadu, tādējādi pat visaukstākajās ziemās ļoti jaudīgās apkures iekārtas pat nav vajadzīgas.
Ziemās iekštelpās temperatūra nevar būt zemāka par +22 grādiem, bet vasarās nedrīkst pārsniegt +26 grādus. Ēkām jābūt nodrošinātām ar piespiedu rekuperācijas jeb ventilācijas sistēmām – tā, lai iekštelpās allaž būtu svaigs gaiss. Šīs sistēmas aiztur iekštelpās auksta gaisa pieplūdi, vienlaikus nepieļaujot siltā gaisa zudumus.
"Lai nodotu ekspluatācijā ģimenes privātmāju, kas atbilst A klases siltumenerģijas patēriņam, tas nedrīkst pārsniegt 60 kWh uz kvadrātmetru gadā," skaidro Mārtiņš Prīsis, "ja mājas platība, piemēram, ir 100 kvadrātmetri un ja apkurē izmanto gaiss–ūdens siltumsūkni, tad, sareizinot platību ar 60, var aprēķināt, ka par apkuri jāmaksā aptuveni 400 līdz 500 eiro gadā. Savukārt pasīvajai mājai, kurai enerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt 15 kWh uz kvadrātmetru gadā, šī reizinājuma iznākums jau būs uz pusi mazāks – 200 eiro gadā. Šādas koka karkasa mājas, to skaitā pasīvās, uzņēmumā ražojam jau sešus aizvadītos gadus. Pērn izgatavojām četrām pasīvajām mājām paredzētās siltinātās ārsienas, starpsienas, starpstāvu pārsedzes un jumta konstrukcijas. Pēc tam nogādājām tās būvlaukumā, kur tās ātri saliek kopā un pabeidz iekšējo un ārējo apdari. Bet pavisam pagājušajā gadā esam īstenojuši ap 30 dažādu ēku projektus.
