Clear 5 °C
P. 22.04
Armanda, Armands
"CMB Housing Solutions" grupas koka konstrukciju ražotnes "CMB Housing Factory" izpilddirektors Mārtiņš Prīsis: "Cilvēku interese par pasīvajām mājām aug. Pašlaik šādu pasūtījumu mums ir par trešdaļu vairāk nekā pirms diviem gadiem."
"CMB Housing Solutions" grupas koka konstrukciju ražotnes "CMB Housing Factory" izpilddirektors Mārtiņš Prīsis: "Cilvēku interese par pasīvajām mājām aug. Pašlaik šādu pasūtījumu mums ir par trešdaļu vairāk nekā pirms diviem gadiem."
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Kopš dabasgāzes un elektrības cenu krasā kāpuma Latvijā arvien biežāk iedzīvotāji iztaujā par tā dēvētajām pasīvajām mājām un ieguvumiem to iemītniekiem.

Aizvadītajos gados Latvijā izveidoti vairāki uzņēmumi, kuri nodarbojas ar pasīvo ēku un to konstrukciju ražošanu, piemēram, "Green Space", "UPB","i2", "CMB Housing Solutions".

Sāk novērtēt priekšrocības

"CMB Housing Solutions" grupas koka konstrukciju ražotnes "CMB Housing Factory" izpilddirektors Mārtiņš Prīsis atzīst, ka pašlaik iedzīvotāji izjautā par šīm mājām biežāk nekā pirms Krievijas izraisītā kara Ukrainā un apkures cenu krasā kāpuma.

"Arī agrāk, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un videosižetus sociālajos tīklos, esam daudz stāstījuši par šo ēku priekšrocībām," saka Mārtiņš. "Tik un tā atsaucība nebija pārāk liela. Tā kā dabasgāze, elektrība, koksne bija pietiekami lēta, cilvēki, iespējams, pat neaizdomājās, kāpēc viņiem būtu vajadzīgas vēl kaut kādas pasīvās mājas. 

Tagad attieksme mainījusies. Par to liecina kaut vai tas, ka aizvadīto divu gadu laikā mūsu uzņēmumā nav bijis pieteikts neviens privātmājas projekts ar dabasgāzes apkuri. 

Uzņēmumā būvējam šīs mājas lielākoties pēc pasūtījuma. Pašlaik šo pasūtījumu mums ir par trešdaļu vairāk, nekā bija pirms diviem gadiem. Uzņēmuma mājas lapā ir vairāki tipveida pasīvo māju projekti, kurus īstenojam ar nelielām iekšējām izmaiņām – atkarībā no pasūtītāja vēlmēm un apbūves zemes gabalam pievilktajām komunikācijām – elektrības, ūdens, kanalizācijas risinājumiem."

Atver māju durvis interesentiem

Pasīvo māju popularizēšanā Latvijā piedalās gan valsts pārvaldes iestādes, gan sabiedriskās organizācijas. Ik gadu jau uzbūvētajās ar īpašnieku piekrišanu biedrība "Passive House Latvija" rīko atvērto durvju dienas, kurās ikviens interesents var iepazīties ar ieguvumiem un priekšrocībām, kādu nav ierastajā veidā celtajām ēkām.

"2022. gada novembrī biedrības rīkotajās pasīvo privātmāju atvērto durvju dienās šīs ēkas apmeklēja aptuveni tūkstoš iedzīvotāju," stāsta biedrības valdes loceklis Krišjānis Kalnciems, "tas liecina, ka cilvēki sāk novērtēt šo ēku priekšrocības, tostarp vissvarīgākās – nelieli un laikus paredzami uzturēšanas izdevumi. Diemžēl pērn atvērto durvju dienas gan nerīkojām, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas vairākkārt palielinātās hipotekāro kredītu procentu likmes un iedzīvotāju nogaidošo attieksmi. 

Pašlaik Latvijā varētu būt uzbūvētas ap 30 ēku, kuras pilnīgi atbilst pasīvo standartiem, proti, kuru enerģijas patēriņš apkurei ir 15 kilovatstundas (kWh) uz kvadrātmetru gadā. 

Un ir mājas ar pasīvajām raksturīgajiem elementiem, kuru enerģijas patēriņš būtiski neatšķiras – 18 kWh uz kvadrātmetru gadā."

Arvien biežāk pasīvo ēku ekonomisko izdevīgumu novērtē arī Latvijas pašvaldībās. 2018. gadā Vides investīciju fonds īstenoja projektu konkursu "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību", kura mērķis bija potenciālo siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana, atbalstot jaunu un ilgtspējīgu zema enerģijas patēriņa enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību un nodrošinot oglekļa mazietilpīgai attīstībai nepieciešamo tehnoloģiju demonstrēšanu un popularizēšanu Latvijā. Iznākumā Cēsīs no koka konstrukcijām un atbilstoši pasīvās mājas noteikumiem uzbūvēts nākotnes tehnoloģiju izziņas jeb Kosmosa izziņas centrs, bet Ogrē – pilsētas centrālā bibliotēkas ēka. Salaspilī tapis koka konstrukciju bērnudārzs, bet Ventspilī – zinātnes centrs "VIZIUM".

Mazs enerģijas patēriņš – mazi izdevumi

Ar ko pasīvās mājas atšķiras no parastajām?

Pēc manis uzrunāto lietpratēju skaidrotā, no parastajām ēkām tās atšķir ļoti mazs enerģijas patēriņš apkurei – 15 kilovatstundas (kWh) uz vienu kvadrātmetru gadā, ko panāk ar labu siltumizolāciju šo ēku konstrukcijā, kā arī ar papildu enerģijas ieguves avotiem – saules paneļiem, zemes vai gaisa siltumsūkņiem.

Pasīvajās ēkās nepieciešams pavisam neliels enerģijas daudzums, lai iekštelpās uzturētu dzīvošanai nepieciešamo temperatūru augu gadu, tādējādi pat visaukstākajās ziemās ļoti jaudīgās apkures iekārtas pat nav vajadzīgas. 

Ziemās iekštelpās temperatūra nevar būt zemāka par +22 grādiem, bet vasarās nedrīkst pārsniegt +26 grādus. Ēkām jābūt nodrošinātām ar piespiedu rekuperācijas jeb ventilācijas sistēmām – tā, lai iekštelpās allaž būtu svaigs gaiss. Šīs sistēmas aiztur iekštelpās auksta gaisa pieplūdi, vienlaikus nepieļaujot siltā gaisa zudumus.

"Lai nodotu ekspluatācijā ģimenes privātmāju, kas atbilst A klases siltumenerģijas patēriņam, tas nedrīkst pārsniegt 60 kWh uz kvadrātmetru gadā," skaidro Mārtiņš Prīsis, "ja mājas platība, piemēram, ir 100 kvadrātmetri un ja apkurē izmanto gaiss–ūdens siltumsūkni, tad, sareizinot platību ar 60, var aprēķināt, ka par apkuri jāmaksā aptuveni 400 līdz 500 eiro gadā. Savukārt pasīvajai mājai, kurai enerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt 15 kWh uz kvadrātmetru gadā, šī reizinājuma iznākums jau būs uz pusi mazāks – 200 eiro gadā. Šādas koka karkasa mājas, to skaitā pasīvās, uzņēmumā ražojam jau sešus aizvadītos gadus. Pērn izgatavojām četrām pasīvajām mājām paredzētās siltinātās ārsienas, starpsienas, starpstāvu pārsedzes un jumta konstrukcijas. Pēc tam nogādājām tās būvlaukumā, kur tās ātri saliek kopā un pabeidz iekšējo un ārējo apdari. Bet pavisam pagājušajā gadā esam īstenojuši ap 30 dažādu ēku projektus. 

Reklāma

Pašlaik pēc vietējās pašvaldības pasūtījuma būvējam bērnudārzam paredzētu koka karkasa ēku Lielvārdē. 

Rīgā būvējam aprūpes centram paredzētu un pasīvam standartam atbilstošu ēku Priedaines ielā."

Kā skaidro pasīvo ēku idejas pamatlicējs Latvijā arhitekts Ervīns Krauklis, ziemā pasīvā māja jāapkurina ļoti maz, proti, apkurei nepieciešamais siltuma daudzums ir aptuveni desmit reižu mazāks nekā sērijveida daudzstāvu dzīvojamai ēkai. Pēc viņa projekta, piemēram, Cēsīs uzbūvētās 130 kvadrātmetru pasīvās mājas telpu apsildei pietiekot ar vienu veikalā nopirktu parasto eļļas radiatoru, lai pat visaukstākajās ziemās iekštelpās uzturētu +20 grādu temperatūru.

Ervīns Krauklis atzīst, ka Latvijā nav izveidota vienota pasīvo māju datubāze, tāpēc esot grūti pateikt, cik to ir uzbūvētas. Pavisam varētu būt uzcelti vairāki desmiti pasīvo un tādu ēku, kuras pilnīgi neatbilst visām pasīvās ēkas standarta prasībām, bet ir projektētas un uzbūvētas, izmantojot pasīvo ēku pamatprincipus un galvenās sastāvdaļas – palielinātu siltumizolācijas slāni, no termiskiem tiltiem brīvas konstrukcijas, trīskārši stiklotus logus, labi blīvētas konstrukcijas un ventilācijas sistēmu ar efektīvu siltuma atgūšanu.

Apkures sadārdzinājums nedraud

Ko par šīm ēkām saka iedzīvotāji, kuri tajās dzīvo?

Kopš pagājušā gada jūnija Ropažu novada Sunīšos šādā ģimenes privātmājā dzīvo Sergejs Martinovs. Mājas saimnieks stāsta, ka viņa izvēli noteicis "CMB Housing Factory" ēkas projektēšanas un arhitektūras piedāvājums, iespēja pielāgot projektu savām vajadzībām, kā arī salīdzinoši ātrs būvniecības termiņš.

Vienstāva ēkā 150 kvadrātmetru platībā grīdas apsilda gaiss–ūdens siltumsūknis un ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu.

Cik maksājusi māja, to Sergejs gan neatklāj. Toties atklāj vairākus ieguvumus: mazi uzturēšanas izdevumi; labs mikroklimats iekštelpās; lakonisks dizains; videi draudzīga celtne.

Vienstāva ēkā 150 kvadrātmetru platībā, kurā mājo Sergejs Martinovs. Šā gada aukstajā janvārī, kad daudzi sūdzējās par milzu rēķiniem, šīs ēkas saimniekam rēķins par apkuri, karsto ūdeni, ventilāciju, telpu apgaismojumu, kā arī – veļas un trauku mazgāšanu un žāvēšanu bijis kopsummā 260 eiro.

"Šā gada janvārī, kad pieturējās stiprs sals, telpās gaisa temperatūra pastāvīgi bija +22 – +23 grādi, ūdeni lietojām bez ierobežojumiem," stāsta Sergejs, "par janvāri kopējais mājas apsaimniekošanas rēķins bija ap 260 eiro. Šāds rēķins bija par pilnīgi visu: apkuri, karsto ūdeni, ventilāciju, veļas un trauku mazgāšanu un žāvēšanu virtuvē, telpu apgaismojumu. Papildus maksāju tikai par sadzīves atkritumu izvešanu un mājas apsardzi."

"CMB Housing Factory" izpilddirektors Mārtiņš Prīsis stāsta, ka, 

ražotnē pasūtot 100 kvadrātmetru koka karkasa ģimenes privātmāju, kuru uzbūvējam atbilstoši Latvijas būvnormatīviem, tā var maksāt no 40 000 līdz 70 000 eiro. 

Ja to pašu projektu īsteno atbilstoši pasīvajam standartam, tad sadārdzinājums būs vien par 5–10 procentiem.

"Ja cilvēks nolēmis iegādāties savai ģimenei privātmāju, tad jebkurā bankā, kurā viņš pieprasīs kredītu, pašlaik viņam uzreiz atbildēs – lai kādu māju pašlaik būvētu, minimālie izdevumi jārēķina vidēji 1500 eiro par vienu kvadrātmetru," piebilst Mārtiņš, "tas nozīmē, ka 100 kvadrātmetru lielas privātmājas būvniecība izmaksās 150 000 eiro. Pasīvā vai parastā māja – atšķirība cenā būs aptuveni 5000 eiro apmērā."

Mārtiņš Prīsis atklāj, ka arī pats ir 240 kvadrātmetru lielas privātmājas īpašnieks Mārupē. Šo māju Mārtiņa ģimene, kurā aug pieci bērni, sāka būvēt jau pirms enerģētiskās krīzes.

"Māja uzbūvēta tā, ka enerģijas gada patēriņš ir 22 kWh uz kvadrātmetru, tātad pasīvās ēkas standartu nesasniedz," saka Mārtiņš, "tik un tā mājā, kurā pilnīgi viss darbojas ar elektrību, izdevumi ir mazi – ap 400 eiro gadā." Protams, bez saules paneļiem, kuri novietoti uz ēkas jumta, tie būtu krietni lielāki.

"Dažreiz cilvēki man jautājuši, kas notiks, ja pasīvajā mājā pēkšņi pazudīs elektrība," turpina viņš, "vai drošībai tomēr nevajadzētu iebūvēt kamīnu vai malkas krāsni? 

Pirmkārt, elektrības pārtraukumi nenotiek bieži, un pašlaik avārijas dienesti tos novērš dažu stundu laikā. Otrkārt, pasīvās mājās pazūdot elektrībai pat veselu diennakti, telpas atdzisīs vien par dažiem grādiem un tik un tā būs piemērotas dzīvošanai."

Pamudināt cilvēkus aizdomāties

Mārupes iedzīvotājs Staņislavs Gendelis stāsta, ka divstāvu privātmājā 130 kvadrātmetru platībā viņa ģimene dzīvo kopš pagājušā gada septembra. Mājas apsildei un dzesēšanai tiek izmantots gaiss–gaiss siltumsūknis, bet gaiss–ūdens siltumsūknis – karstā ūdens sagatavošanai. Uz ēkas jumta novietoti 32 saules paneļi ar kopējo jaudu 12 kWh, kas kopā ar 10 kWh akumulatoru elektroenerģijas uzglabāšanai pilnīgi nosedz ēkas enerģijas vajadzību gada laikā.

Pasīvā privātmājā Mārupē, kurā Staņislava Gendeļa ģimene dzīvo kopš pagājušā gada septembra.

"Uzbūvēt pasīvo māju izvēlējos vairāku iemeslu dēļ," skaidro Staņislavs, "vispirms tā gribēju samazināt mājas uzturēšanas izdevumus. Siltajā gadalaikā par elektrību un ūdeni man tie ir ap 30 eiro mēnesī, bet aukstajā – nepārsniedz 80 eiro mēnesī. Tā kā pats esmu sertificēts pasīvo ēku projektētājs, neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā un diplomēts siltumfiziķis, ar ēkas siltuma zudumu analīzi un energoefektivitāti nodarbojos kopš 90. gadu beigām. Pašam piedaloties mājas būvniecībā, varēju izmantot iegūtās zināšanas praksē. Izvēli noteica arī iespēja šādi pamudināt cilvēkus vairāk aizdomāties par energoresursu taupīšanu un zaļās enerģijas izmantošanu."

Viņaprāt, salīdzinājumā ar parastu ģimenes privātmāju, pasīvās mājas galvenās priekšrocības ir mazāki uzturēšanas izdevumi, labs un kontrolējams iekštelpu klimats. 

Pateicoties pasīvajam ēnojumam, vasarās iekštelpas nepārkarst, tāpat šīm mājām ir lielākā nekustamā īpašuma tirgus vērtība.

Plašākai būvniecībai daudz kavēkļu

Kas kavē pasīvo māju plašāku būvniecību Latvijā?

Vides investīciju fonda pārstāve Līva Rancāne domā, ka liels kavēklis esot kredītiestāžu un nekustamo īpašumu vērtētāju vājās zināšanas un nepietiekama ieinteresētība kvalitatīvā, ļoti efektīvā būvniecībā, izvirzot priekšplānā citus īpašumu vērtības kritērijus. Viņasprāt, liels šķērslis ir iedzīvotāju maksātspēja vai drīzāk vēlmju salāgošana ar iespējām. Izvēloties mazākas, kompaktākas ēkas, varētu atļauties gan augstāku kvalitāti, gan ļoti mazus mājas uzturēšanas izdevumus.

Sergejs Martinovs domā, ka par šīm mājām un to priekšrocībām lielākā daļa iedzīvotāju joprojām zina maz, kā arī reizēm mēdz būt pārlieku konservatīvi, lai pieņemtu visu jauno.

Mārtiņš Prīsis pieļauj, ka viens no aizspriedumiem, kas attur cilvēkus, varētu būt no koka konstrukcijām būvēta ēka, kas varot ātrāk nodegt. Latvijas koka būvniecības klāstera veiktie testi tomēr liecina, ka, izceļoties ugunsnelaimei, koka konstrukciju nestspēja ir pat lielāka nekā metāla konstrukcijām.

"Iespējams, iedzīvotājus atbaida lielāki sākotnējie izdevumi, kaut arī ilgtermiņā kopīgie izdevumi noteikti būs mazāki," spriež Staņislavs Gendelis, "bet gandrīz vienmēr uzmanību pievērš tikai sākotnējiem, nevis ēkas uzturēšanas izdevumiem turpmākajos gados. 

Cilvēki, būvējot sev māju, plāno tajā dzīvot gadu desmitus, tāpēc būtu tikai loģiski novērtēt izdevumus ilgtermiņā."

Viņaprāt, pievēršanos būvniecībai kavē dažādi nepamatoti apgalvojumi, piemēram, mājā nebūšot ko elpot, gaiss būs pārāk sauss, ēkai būs ļoti biezas sienas, nedrīkstēs atvērt logus.

Tāpat plašāku pasīvo ēku būvniecību aizkavē nepietiekams prasmīgu projektētāju un būvnieku skaits, kas ir saistīts ar joprojām vājo pieprasījumu pēc šīm ēkām.

Uzziņa

Pasīvās ēkas raksturojuma piemērs

Pasīvo māju visbiežāk būvē no koka konstrukcijām. Mūsdienu ražošanas iespējas piedāvā aizgādāt pasūtītājam jau gatavus sienu blokus, kurus būvlaukumā saliek gluži kā konstruktoru: tam vairs daudz laika nevajag.

Gada apkures siltuma patēriņš < 15 kWh/m2.

Ēkai ir ļoti laba siltumizolācija – starp 30 un 50 centimetriem (cm) sienās, virs 40 cm jumtā, 25 cm pamatos un zem grīdas.

Ēka plānota bez termiskajiem tiltiem – siltumizolācijas slāņi nešķērso nesošās konstrukcijas, piemēram, balkonu, kur varētu zust siltums.

Ēkai ir trīskārši stikloti logi – ar ļoti zemu U vērtību (mērs vatos uz kvadrātmetru un viena Kelvina grāda iekšējās un ārējās temperatūras atšķirību), kas ir ne augstāka par 0,8 vatiem.

Augsta gaisa necaurlaidība jeb blīvējums.

Ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu jeb rekuperāciju.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma