6 °C
Centralizētā siltumapgāde Latvijā pēdējos divdesmit gados ir būtiski attīstījusies, tomēr līdz galam nesakārtotie likumi un niecīgais atbalsts inovācijai joprojām liedz plaši izmantot siltumapgādes kombinēto risinājumu priekšrocības un arī alternatīvos kurināmos.
"Aizvien vairāk pārejot no dabasgāzes uz šķeldas kurināmo centralizētajā siltumapgādē, Latvija izmanto savu nacionālo resursu koksni un audzē energoneatkarību. Vienlaikus siltuma ražotāji meklē energoefektivitātes iespējas – renovē un optimizē siltumtīklus. Tomēr ar pāreju no dabasgāzes uz šķeldu vienlaikus radām sev vidēja termiņa risku," norāda Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta RTU asociētā profesore Ieva Pakere. Kāds ir šis risks? I. Pakere vērš uzmanību, ka, arī dedzinot koksni, rodas vides piesārņojums, tāpat arī koksne jāizmanto vērtīgāku produktu ražošanā, nevis sadedzināšanai.
Daudzās Eiropas valstīs siltuma ražošanā izmanto siltumsūkņus un to darbināšanā atjaunojamos energoresursus. Siltuma ražošana ar elektroenerģiju cita starpā rada arī vairākas priekšrocības – nerodas emisijas, nav dūmgāzu. Latvijā šo tendenci vēl neredzam un, visticamāk, tuvākajā nākotnē arī neredzēsim, tāpēc ka elektroenerģijas vidējais cenu līmenis ir pārlieku augsts, lai šāds modelis būtu stabili pievilcīgs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) februāra sākumā ziņoja par valdības apstiprinātu atbalstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem centralizētajā siltumapgādē. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi, uzlabojot izmantoto sadedzināšanas iekārtu darbību un ieviešot tehniskos risinājumus, kas samazina putekļu (daļiņu) emisijas gaisā. Projektu pieteikumu iesniegšana sākšoties šā gada 1. martā.
Pasākumam kopējais pieejamais finansējums ir 5,64 milj. eiro, toskait Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 2,82 milj. eiro un atbalsta intensitāte līdz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Atbalsts palīdzēšot uzlabot dzīves apstākļus vairāk nekā 76 000 pilsētās dzīvojošo cilvēku.
Siltumu svarīgi uzkrāt
Tomēr ES naudas atbalsts Latvijā tikpat kā netiek izmantots siltumapgādes inovācijām. Vienīgais inovatīvais projekts kopš 2017. gada, kad sāka atbalstīt energoefektīvus siltumapgādes risinājumus, ir pašvaldības SIA "Salaspils siltums" pirms trīs gadiem Salaspilī uzbūvētais saules kolektoru parks, kura būvniecībai atbalstu izdevās iegūt vien saistībā ar projektā iekļauto šķeldas katlumāju. Asociētā profesore I. Pakere arī vērš uzmanību, ka Latvijai būtu jātiecas siltuma akumulācijas virzienā, kā tas darīts iepriekš pieminētajā projektā. SIA "Salaspils siltums" Latvijā joprojām ir viens no retajiem siltumapgādes uzņēmumiem, kas siltumu uzkrāj akumulācijas tvertnē un piegādā to iedzīvotājiem, ņemot vērā dabas apstākļus un tirgus situāciju. Faktiski – līdzās tam vienīgi milzis "Latvenergo" ir izbūvējis liela mēroga akumulācijas tvertni, lai efektīvāk darbotos uzņēmuma koģenerācijas stacija.
I. Pakere teic, ka citās valstīs atšķirībā no Latvijas siltuma ražošanai izmanto lieljaudas siltumsūkņus. To jauda pārsniedz 1 MW. Izaicinājums ir pieejams siltuma avots – ūdens, piemēram, upes tuvums; vai – situācijā, kad notiek siltuma atgūšana no procesiem, piemēram, datu centrs, kura izdalīto siltumu būtu iespējams izmantot.
Vācijā jau patlaban ir aizliegts būvēt jaunus datu centrus, kam nav izveidota siltuma izmantošanas sistēma.
ES šāds nosacījums būs obligāts no 2026. gada. Latvijā pirmo datu centra atlikumsiltumu SIA "Salaspils siltums" ir iecerējis sākt izmantot šajā gadā. I. Pakere arī teic, ka siltumapgādē var izmantot notekūdeņu sistēmu, tādā gadījumā siltumtīkli jābūvē nedaudz tālāk – notekūdeņu attīrīšanas iekārtas parasti atrodas tālāk no pilsētas. Ir tehniski risinājumi siltuma ieguvei arī no zemes. Tātad ir alternatīvas tradicionālajai siltuma ieguvei, ar kuru saprotam fosilā un biokurināmā dedzināšanu, tomēr to izmantošana Latvijā aizvien nav atbalstīta.
Ģeotermālā siltuma izpēte bez virzības
"Latvijas Avīze" 2020. gadā jau vēstīja, ka termālo ūdeņu temperatūra zem Elejas Jelgavas novadā aptuveni pusotra kilometra dziļumā sasniedz +60 grādus. Šo termālo ūdeņu siltumu varētu izmantot saimnieciskajai darbībai, turklāt ar 90% lielu ES atbalstu, tomēr neesot gala patērētāju. Dace Kaņepone, Jelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, teic, ka novada pašvaldība pirms vairākiem gadiem vērsās gan Ekonomikas ministrijā, gan Finanšu ministrijā un arī prezentēja pārstāvošajām institūcijām Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros savu piedāvājumu rast kopīgu finansiālu atbalstu zinātniski aprēķinātajiem izpētes darbiem, tomēr tālāka rezonanse šīm darbībām nesekoja.
"Ģeotermālā siltuma izpētei, lai arī tā ir zināma alternatīva teritorijas attīstības potenciālā, pēdējos gados nav virzības.
Līdz ar to sagatavotie izpētes dati, aprēķini un apkopotie ekspertu atzinumi par dabas anomālijas apslēptajiem resursiem dzīlēs Elejas pusē tā arī paliek tikai kā teorētiski pieņēmumi," tā D. Kaņepone.
Nacionālajā attīstības plānā gan ticis iekļauts formulējums, ka ģeotermālais siltums ir potenciāla alternatīva, lai tā izpētei varētu piešķirt finansējumu no projektiem vai valsts mērķprogrammām, tomēr tam nav sekojis ne idejiskais, ne finansiālais atbalsts. "Varētu teikt, ka Jelgavas novada pašvaldība šajā jautājumā nav sadzirdēta, jo tā vairākkārt paudusi, ka pati ar savu finansējuma līdzdalību šādu izpēti vai projekta realizāciju īstenot nevar, savukārt tādās programmās, kurās ģeotermālā siltuma izpētei varētu tikt piešķirts ES līdzfinansējums, to aizēnojušas citas prioritātes," secina Jelgavas novada pārstāve. Viņa precizē – lai pārliecinātu gan sabiedrību, gan valsts lēmējvaru par to, ka arī Latvijas areālā ir iespējams izmantot ģeotermālo siltumu, būtu nepieciešams vismaz 200 000 eiro ieguldījums testa urbuma veikšanai. Tādā gadījumā varētu pamatot un apstiprināt izstrādātā ekonomiskā aprēķina un zinātniskās izpētes pamatdatus. Tomēr Jelgavas novada pašvaldībai nav ne budžeta līdzekļu, nedz arī idejiskā atbalsta vai valsts institūciju un ministriju sniegtā iedrošinājuma šāda projekta īstenošanai.
