Labdari vai biznesmeņi? Ministrija pārkāpumus organizācijas "Tev" darbībā nesaskata

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" jūnijā skatītājiem pasniedza skandalozu jaunumu: labdarības organizācija "Tev" par dzērājšoferiem konfiscēto automobiļu nogādāšanu uz Ukrainu no saņēmējiem esot prasījusi kompensāciju, kaut gan, kā norādīja sabiedriskais medijs, noteikumi paredzot, ka šīs mašīnas Ukrainai jānogādā bez atlīdzības.

Žurnālistiem pirmajā brīdī pat esot bijis grūti noticēt tādai labdaru rīcībai. Droši vien arī lielākajai daļai skatītāju pēc septiņu minūšu garā sižeta radās pārliecība, ka labdari – sliktie, žurnālisti – malači, kas izvilkuši gaismā negodprātīgus cilvēkus. Taču organizācijas "Tev" pārstāvji jutās un joprojām jūtas aizskarti un nepamatoti nomelnoti. Vai viss ir tik vienkārši un baltmelni, kāds priekšstats radās pēc sižeta?

"Latvijas Avīze" vēlējās noskaidrot – vai LTV pārmetumi ir pamatoti vai tomēr vairāk jātic labdarības organizācijas pārliecībai par savu taisnību. Jāteic, ar skaidrības gūšanu neklājās viegli. Ir jau rudens, pagājuši trīs mēneši kopš LTV raidījuma, bet punkts šai lietai nav pielikts un, iespējams, aina var krietni pamainīties.

Gaida policijas pārbaudes rezultātus

Pēc LTV sižeta labdarības organizācija "Tev" vērsās pie valsts institūcijām, lūdzot skaidrojumu, vai viņu rīcībā saskatāmi pārkāpumi. Ilgu laiku neesot sniegtas oficiālās atbildes, lai gan labprāt tikušies ar "Tev" pārstāvjiem un pārrunājuši radušos situāciju. Arī man, "Latvijas Avīzes" žurnālistam, valsts institūciju pārstāvji neatbildēja pēc būtības: vai nu sūtīja likumus, normatīvos aktus, no kuriem daļa bija pieņemta vēl ilgi pirms lielā mēroga kara Ukrainā, vai vispār atteicās no komentāriem, iekams pašiem nav skaidras ainas. Arī LTV "De facto" bija lūdzis Iekšlietu ministrijas (tās pārraudzībā atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas uzglabā dzērājšoferu automobiļus) komentāru par šo situāciju, taču ministrijas komunikācijas nodaļa paudusi, ka pagaidām vērtējumu sniegt nav iespējams.

Iekšlietu ministrijas komunikācijas daļa man jūlijā atbildēja, ka, virzot Ministru kabineta rīkojumu projektus par valstij piekritīgo transportlīdzekļu (tā saukto dzērājšoferiem konfiscēto mašīnu) nodošanu bez atlīdzības Ukrainai, neatkarīgi no tā, kura no nevaldības organizācijām ir uzņēmusies šo transportlīdzekļu nogādāšanu Ukrainā, Ministru kabineta lēmumi jau sākotnēji satur nosacījumu, ka attiecīgā nevaldības organizācija gan šo transportlīdzekļu nogādāšanu, gan to nodošanu attiecīgajām Ukrainas valdības institūcijām izdarīs, "veicot visas nepieciešamās darbības un sedzot visus saistītos izdevumus", ko arī "Tev" apņēmusies. "Gadījumā, ja jūsu rīcībā esošā informācija satur norādes uz kādiem biedrības "Tev" veiktiem likumpārkāpumiem, Iekšlietu ministrija aicina iesniegt minēto informāciju izvērtēšanai Valsts policijai," man atbildēja Iekšlietu ministrija. Diezgan paskarbi... Kopš 4. jūlija Iekšlietu ministrija apturējusi sadarbību ar "Tev".

Tāpat Valsts policija pēc LTV "De facto" sižeta ierosinājusi resorisko pārbaudi, un augustā "Tev" pārstāvji vairākas stundas esot pratināti.

Bet kāpēc gan es raksta sākumā minēju, ka aina var pamainīties? Tāpēc, ka beidzot – septembra sākumā – Tieslietu ministrija sniegusi oficiālu atbildi organizācijai "Tev", ka tā labdaru rīcībā pārkāpumus nesaskata. Iekšlietu ministrija "Latvijas Avīzei" gan joprojām savu viedokli nesniedz, jo gaidot policijas resoriskās pārbaudes rezultātus un citu atbildīgo iestāžu – atbilstoši savai kompetencei – pārbaužu rezultātus. Kad šie rezultāti būs, nav zināms. Cerams, ka šogad...

Par ko bija stāsts

Pēc tik gara ievada atgādināšu, par ko bija LTV "De facto" sižets un kas pēc tā sekoja. LTV raidījumā žurnālisti vēstīja, ka "Tev" par dzērājšoferu automobiļiem no ukraiņiem prasot naudu. "De facto" rīcībā esot vairāki pierādījumi, ka biedrības pārstāve Amela Al-Asbahi Ukrainas pusē prasa tūkstoš eiro kompensāciju par vienu mašīnu. Sarunā ar Ukrainas armijas labā strādājošo Jaroslavu viņa sacījusi: "Mēs aprēķinājām, ka mūsu izdevumi ir 1000 eiro par vienu automašīnu. Un mēs lūdzam kompensāciju par degvielu, lai turp aizvestu [mašīnu]. (..) Un vajag arī apdrošināšanu uztaisīt obligāti. Arī tie ir mūsu izdevumi. Tur vēl kaut kas jālabo, tur jāpērk detaļas. Dažreiz šīs automašīnas nemaz neatrodas Rīgā."

"De facto" uzskata, ka prasīt samaksāt tūkstoš eiro par automašīnas aizvešanu uz Ukrainu esot ne tikai neētiski. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu transportlīdzekļus Ukrainai drīkstot nodot tikai bez atlīdzības. Biedrībai pašai esot jāvāc ziedojumi un jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar automašīnas nogādāšanu Ukrainā. Organizācijas pārstāve pat nenoliedzot, ka prasījusi naudu. Viņa aizbildinājusies ar to, ka ziedojumi biedrībai izsīkuši. "Ko darīt, ja man ir jānogādā un mums nav biedrības līdzekļu? Mēs ieguldām savu laiku kā brīvprātīgie. Mēs arī ieguldām savus līdzekļus un naudu, bet mēs nevaram par saviem līdzekļiem izdarīt visu. (..) Ja ukraiņi paši var mūs kaut kādā veidā atbalstīt, kompensēt degvielu. Man liekas, ka tas ir tā, kā tas ir labi. (..) Ja kādai armijas daļai ir līdzekļi, viņi var kompensēt degvielu. Man liekas, ka tas ir ļoti labi. (..) Reizēm arī armijas daļas pašas meklē fondus. Bet tos fondus, kurus es pieminēju, tā ir mūsu sadarbība ar Ukrainas pusi, ar Ukrainas organizācijām. Tas nav saistīts ar armijas daļas pārstāvjiem, bet, protams, armijas daļas arī pašas meklē fondus, kas var atbalstīt un kompensēt šos izdevumus," "De facto" teikusi Al-Asbahi. Viņai šķietot, ka šāda rīcība nav pretrunā ar ētikas normām vai likumu.

Biedrība "Tev" ar ziedotāju atbalstu kopš 2022. gada īstenojusi dažādus atbalsta projektus, viens no tiem – automašīnu nogāde uz Ukrainu.

Foto: No biedrības "Tev" arhīva

Sākumā biedrības valdes loceklis Miks Duburs norādījis, ka biedrība lūdz finansiālu atbalstu fondiem Ukrainā. Kad LTV "De facto" lūdzis uzrādīt informāciju par to, kuri Ukrainas fondi ziedo šai Latvijas labdarības organizācijai, izrādījies, ka tā nav saņēmusi nevienu centu no Ukrainas. Un vēl vēlāk Duburs paudis, ka, "iespējams, skaidrojot ziedojumu nepieciešamību, kādreiz valodu tulkojumā vai saspringumā ir radusies interpretācijas kļūda".

Biedrības valdes loceklis vēlāk rakstiskajā atbildē "De facto" vēstījis, ka mašīnas nogādāšanas process maksā naudu, tādēļ viņi lūdzot palīdzību dažādiem fondiem, tostarp arī Ukrainā: "Tas nav pienākums – tas ir vispārpieņemts sadarbības veids starp labdarības organizācijām. Esam par to arī informējuši privātpersonas, auto ziedotājus, Latvijas vēstniecību Ukrainā, Latvijas pašvaldības un Nodrošinājuma valsts aģentūru, no kā visiem saņemam automašīnas. Nevienam par šo kārtību nav bijis nekas iebilstams."

Bet ukraiņu brīvprātīgais Jaroslovs no Ļvivas "De facto" teicis: "Skaidrs, ka es biju šokā par to. Jo es patiešām zinu – es daudz braucu uz Latviju, uz Rīgu –, ka šīs mašīnas uz Ukrainu sūta bez maksas, palīdzot mums karot. Un te pēkšņi tā, ka vajag maksāt naudu. Nav skaidrs, kā maksāt, kam tā nauda aizies, uz kontu vai skaidrā. Es reāli biju šokā par to."

Tāpat "De facto" vēstīja, ka "Tev" norādot nepamatoti daudz – tūkstoš eiro – par viena auto remontu un nogādi Ukrainā. 

LTV "De facto" uzzinājis, ka, piemēram, tviterkonvojam, kas uz Ukrainu vedis simtiem mašīnu, izdevumi par vienu esot ap četriem simtiem eiro, nekad nav prasījis naudu no ukraiņiem, turklāt nodotās mašīnas bijušas pilnām degvielas bākām.

Un vēl: LTV "De facto" bija izpētījis, ka "Tev" kontā gada beigās bijuši 92 000 eiro, bet žēlojoties, ka nav naudas...

Biedrība skaidro

Neilgi pēc LTV raidījuma tiekos ar "Tev" pārstāvjiem. Viņi to dara ne sevišķi labprāt un ar vāji slēptām aizdomām par maniem nodomiem. Nav jau arī nekāds brīnums: "De facto" sižeta pārstāsts pārstaigājis daudzus Latvijas medijus. Joprojām ievadot interneta meklētājā biedrības vai tās pārstāves Amelas Al-Asbahi vārdu, priekšplānā izlec informācija par negodprātīgo rīcību, ēnā atstājot biedrības un Amelas citus labos darbus – ar tiem var iepazīties "Tev" mājaslapā. Organizācija esot saņēmusi daudz dažādas atzinības no Latvijas un Ukrainas valdībām un organizācijām.

Kad tikos jūlijā, Amela Al-Asbahi minēja, ka biedrībai esot aplauzti spārni, ziedojumi mazinājušies, un varbūt pat biedrību nākšoties likvidēt. Tagad, septembrī, atkal esot vairojies optimisms, arī valsts institūciju pārstāvju teiktais mudinot nepadoties. Bet jūnijā gan bijis šoka stāvoklis. Pirmās divas nedēļas biedrības vadība to tik darījusi, kā taisnojusies sadarbības partneriem, rakstījuši vēstules valsts iestādēm un sadarbības partneriem.

Biedrības "Tev" valdes loceklis Miks Duburs (no kreisās), Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols, biedrības "Tev" biedrs Kaspars Polis, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, biedrības "Tev" biedre Amela Al-Asbahi un brīvprātīgā Laura Pole.

Foto: No biedrības "Tev" arhīva

"Man vienmēr bijušas labas attiecības ar žurnālistiem, tāpēc neko tādu negaidīju. Žurnāliste man 40 minūtes jautāja visu ko, par ko beigās nemaz nebija sižets, daudz ko izņēma no konteksta vai sagrieza otrādi. Piemēram, par tiem 92 000 eiro, kas biedrības kontā. Tas ir ārvalsts mērķziedojums, nauda, kas saņemta konkrētiem projektiem, piemēriem, kara invalīdiem, karavīru rehabilitācijai, bērnu nometnēm, un to nedrīkst tērēt automobiļiem – tad mums patiešām būtu problēmas ar likumu," man saka Amela Al-Asbahi.

LTV žurnāliste Laine Fedotova Amelu Al-Asbahi biedrības noliktavā intervējusi 18. jūnijā. Jau tās pašas dienas vakarā, nojaušot, par ko būs sižets, "Tev" valdes loceklis Miks Duburs esot sazinājies ar žurnālisti un vienojies par interviju nākamajā dienā, taču, redzot "De facto" pieteikumu ar, viņaprāt, sagrozītiem faktiem, nolēmis interviju atteikt, tā vietā nosūtot vēstuli, kurā citstarp teikts: "Mēs nenododam automašīnas pret atlīdzību. Latvijas valsts tās nodod, un mēs – kā brīvprātīgie bez atalgojuma – nogādājam tās Ukrainas armijai un iestādēm bez maksas. Bet pats nogādāšanas process maksā naudu – degviela, remonti, apdrošināšana, dzīvošana, atpakaļceļš utt. To nesedz ne valsts, ne pilnībā ziedojumi, ko saņemam Latvijā. Tādēļ, kad tas nepieciešams, mēs lūdzam palīdzību dažādiem fondiem, ASV, Eiropā un arī Ukrainā." (Pilnu vēstules tekstu lasiet pie publikācijas portālā "lasi.lv".) No LTV ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes saņemta atbilde, ka raidījumā "Tev" viedoklis tikšot atspoguļots un, ja uzskatīšot, ka raidījumā ir faktu kļūdas, būšot tiesības vērsties ar pretenziju.

Tikšanās Iekšlietu ministrijā

Jūlija vidū Iekšlietu ministrija rīkoja tikšanos ar vairākām labdarības organizācijām. Iemesls: tas pats LTV "De facto" sižets. Tikšanās bijusi draudzīga, daudz kas arī par labdarības organizāciju praktisko darbību pašiem ierēdņiem bijis jaunums. Arī pazīstamais tviterkonvojists, tagad Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks izteicies, ka neesot nekas nepareizs, ka paši ukraiņi atbalsta Latvijas organizācijas. Man gan Reinis Pozņaks sacīja, ka tviterkonvojs no ukraiņiem naudu neņemot, jo ukraiņu fondi ārā no valsts naudu nedrīkstot skaitīt, savukārt skaidru naudu no ukraiņiem viņi neņemot, lai nebūtu lieki jāskaidrojas ne Ukrainā, ne Latvijā.

Tikšanās laikā atklājies, ka "De facto" sižetā neprecīzi izskanējušas viena automobiļa remontēšanas un transportēšanas izmaksas, kas minētas vidēji 400 eiro. Tās esot lielākas, arī tviterkonvojam. 

Varot sasniegt 600–2000 eiro. Tāpat tviterkonvojs, kā man teica R. Pozņaks, jau sen ukraiņiem neatdodot automobiļus ar pilnām degvielas tvertnēm naudas trūkuma dēļ...

Turpina sūtīt automašīnas

Augustā organizācijas "Tev" pārstāvji tikās arī ar Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un Tieslietu ministriju atbildīgām personām, lai skaidrotu situāciju. Augusta beigās Finanšu ministrija rakstiskā atbildē "Tev" norādīja, ka likums nenosaka izņēmumus vai ierobežojumus attiecībā uz ziedojumu pieņemšanu no ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām. Savukārt septembra sākumā "Tev" saņēma atbildi uz savu vēstuli ar lūgumu sniegt skaidrojumu par Latvijas tiesisko regulējumu saistībā ar valsts kustamās mantas nodošanu Ukrainai no Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktora vietnieka Marta Eduarda Ivaska. Atbildes vēstulē teikts, ka "Tev" darbojas likuma ietvaros un tās darbībā pārkāpumi nav konstatēti. (Vēstules fragmentu lasiet zemāk.)

Tā nu izskatās, ka punktu vai daudzpunktu šai lietai liks Valsts policija. Kā var saprast no Tieslietu ministrijas atbildes, policijai jānoskaidro, vai "Tev" darbojās vai nedarbojās filantropiski, citiem vārdiem sakot, vai ziedoja naudu, laiku, zināšanas, citus resursus labiem mērķiem, par to negaidot atlīdzību.

Pa to laiku septembra vidū Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot biedrības darbību, nav konstatējis pārkāpumus, VID sabiedriskā labuma komisijas sēdē vienbalsīgi nobalsojuši par sabiedriskā labuma statusa pagarināšanu biedrībai "Tev", "Latvijas Avīzi" informēja M. Duburs.

"Par spīti milzīgām grūtībām ziedojumu piesaistē pēc "De facto" sižeta, "Tev" kopā ar lietuviešu un igauņu labdarības organizācijām augustā noorganizēja 85 automašīnu konvoju uz Ukrainu par godu "Baltijas ceļa" atcerei. Šoreiz līdzekļi bija jāatrod ne tikai transporta līdzekļu nogādāšanai, bet arī to iegādei. Starp citu, Lietuvas un Igaunijas kolēģi lielu daļu ziedojumu savāca tieši Ukrainā..." man saka M. Duburs.

Advokāts: Jābūt skaidrībai, kas ir ziedojums

Jūlija beigās tikos ar "Tev" valdes locekli Miku Duburu un advokātu Viktoru Tihonovu, kurš nolēmis bez maksas aizstāvēt biedrības intereses.

Viktors Tihonovs: "Tie, kas veidoja viedokli, ka "Tev" ir sliktie, ka ukraiņiem piedalīties atbalsta saņemšanā ir slikti, nav iedziļinājušies nedz apstākļos, nedz problemātikā, nedz paskatījušies no ukraiņu skatpunkta, kā tas viss dzīvē strādā. Kā tas var būt, ka, ja ukrainis grib sev palīdzēt, tad nedrīkst to sev ļaut? 

Piemēram, mums ir automobilis, ko viņam aizvest, bet nav naudas degvielai, bet ukrainis var ieliet degvielu, bet mēs nedrīkstam viņam to ļaut? 

Dzērājšoferu automobilis nonācis valsts īpašumā, un saskaņā ar likumu mūsu valsts to drīkst bez atlīdzības nodot Ukrainas valdībai sabiedrības interesēs. Likumā nekas nav teikts par to, kā automobilis no Latvijas nonāks Ukrainā, par degvielu, aprīkošanu, pielāgošanu, remontu.

Un vispār: kur beidzas Latvijas jurisdikcija? Kādas mums vispār tiesības regulēt, moralizēt, ko kurš ukrainis drīkst vai nedrīkst pieņemt?! Varbūt, ja ukrainis vai viņa organizācija reģistrēta Ukrainā, tad nevar piedalīties palīdzības saņemšanai sev, bet, ja, piemēram, Anglijā, tad – var? Un runa jau nav par automobili – par to jau nauda netiek prasīta un to nedrīkst darīt –, bet par visu pārējo, lai automobilis nokļūtu līdz frontei un būtu tur derīgs.

Manuprāt, diskusija, ko sabiedriskajā telpā pacēla Latvijas sabiedriskā televīzija, jau sākotnēji pēc būtības ir kļūdaina – ka transporta līdzekļa saņemšanā nedrīkst piedalīties saņēmējs."

Miks Duburs: "Karš ukraiņus ir izmētājis pa pasauli, arī Latviju, viņi arī atgriežas dzimtenē, Latvijā ārstējas ukraiņu karavīri, kuri ne visi var nosēdēt uz vietas, dažs par brīvu vai samaksu sev pārtikai remontē automobiļus, ko sūtīt uz fronti. Vai ukrainis to nedrīkst darīt? Kur ir robeža? Ukraiņi visā pasaulē ziedo Ukrainai – gan privāti, gan caur fondiem. Un pēkšņi Latvijā tiek izdomāti mākslīgi ierobežojumi, ka to it kā nevar. Visām Latvijas biedrībām, kas palīdz Ukrainai, ziedojuši ukraiņi un viņu fondi. Sanāk kaut kāds absurds. Un jāsaprot, ka sadarbībai ir milzīgs spēks. Tieši par ukraiņu ziedojumiem daudz kas Ukrainai ir saziedots no visas pasaules."

Miks Duburs: "Mums tagad iestādēm jāatskaitās un jāpierāda, ka neesam noziedznieki..."

Foto: Publicitātes

Varbūt likumi ir pārāk vispārīgi, tos var dažādi interpretēt? Varbūt likumus vienkārši vajag precīzākus, tur vajag visu atrunāt?

V. Tihonovs: Ziedojuma priekšmets ir automobilis, jebkurš cits transporta līdzeklis, ko viena valsts nodod otrai valstij. Likumā nav noteikts, kā tam būtu jānotiek un kādas ir izmaksas. Ukraiņi paši var atbraukt pakaļ un aizvest? Var. Liela daļa transporta līdzekļu nav derīga ilgstošai braukšanai, tāpēc tie jāremontē. Remontēšana ir valsts palīdzības saturs? Nav. Remontē vai nu Latvijas brīvprātīgie, vai ukraiņi. Automobiļu transportēšana arī notiek dažādi – daļa līdz Ukrainas robežai, daļa – tuvāk vai līdz saņēmējam. Jābūt skaidrībai, kas ir ziedojums un kas ir jādara, lai to saņemtu – kā jebkurā klasiskā ziedošanā. Piemēram, pārtikas pakas Āfrikas trūkumcietējiem ziedo vieni, bet saņēmēji vai kādi citi domā par kuģi.

Kāpēc tikai tagad radušās problēmas? Tāpēc, ka pirms gadiem diviem Latvijas sabiedrība spēja saziedot, lai automobiļus sagatavotu un aizvestu uz Ukrainu, bet tagad vairs visu nevar. Bet kāpēc tad ukrainim liegt kaut ko nosegt, ja viņš grib? Ir jāļauj. Neprasa jau kompensēt ziedojumu – automobili, bet gan tā sagatavošanas un transportēšanas izmaksas, kas ir 600–2000 eiro. Nav ne likuma, ne ētikas pārkāpumu. Par piegādāšanu likumā nav nekas, arī Saeimā vai citās iestādēs par to nav bijušas diskusijas. Piegādāšana nav ziedojums, ja vien tas kaut kādā veidā nav noteikts. Ja kāds prasa naudu par transporta līdzekli, tad gan par to jādod pa ausīm.

Vai Ukrainas karavīram var teikt: es tev nogādāšu automobili, nosedz tikai piegādes izdevumus?

M. Duburs: Pirms dažām dienām man zvanīja pazīstams karavīrs un teica, ka mūsu sagādātais automobilis ir sašauts un ka viņš ir gatavs par saviem līdzekļiem atbraukt un paņemtu vienu citu, kas ir mūsu noliktavā, vēl tur akumulatoru ielikt. Šobrīd saku "Stop!", jo mums ir pārmetumi par šāda veida sadarbības formu. Ukrainā ir spēcīgs nevalstiskais sektors, biedrības un organizācijas visā pasaulē, kas nodarbojas ar finanšu piesaisti, ieroču pirkšanu, ar ziedojumu vākšanu, sadarbojas ar citu valstu nevalstiskajām organizācijām, tajā skaitā no Latvijas, jo kopā var izdarīt vairāk. Arī ar mums. Viena organizācija mums teic, ka var regulāri pēc mašīnām sūtīt pakaļ savu treileru. Aizliegt to?

V. Tihonovs: Ja tas tiks aizliegts, tad kas tas būs? Skaidri un gaiši: jautājums ir par to, vai dzērājšoferu automobiļu piegāde Ukrainai ir pieļaujama, ja sabiedrība nav tam saziedojusi līdzekļus? Šis jautājums jau pašā saknē ir absurds, nepareizs un Krievijas interesēs. Tā paša Jaroslova vadītajai organizācijai, uz kuru balstās televīzijas sižets, Ukrainā ir kriminālprocesi, ka tā militāram dienestam pakļautus cilvēkus "pārtaisīja" par voluntieriem. Tāpat televīzijas sižets balstās uz informāciju no biedrības, kura netiek klāt pie dzērājšoferu automobiļiem un par sadarbību ar kuru neviens nav sajūsmā ne šeit, ne Ukrainā. 

Arī Pozņaks sacīja, ka tviterkonvojs vairs neņem visu dzērājšoferu automobiļus, jo trūkst resursu to sagatavošanai un nogādei. Tik tālu esam.

M. Duburs: Kāda cita Ukrainas organizācija regulāri sūtīja fūres, kurās likām saziedoto pārtiku. Tagad arī šis projekts apturēts, jo tiek apšaubīts, vai mēs nepārkāpjam likumu vai kādu ētikas robežu. Tas taču absurds. Tos, kas ceļ trauksmi, ka mēs darām ko sliktu, aicinu aizbraukt uz Ukrainu un pajautāt, ko viņi domā par šo situāciju. Starp citu, rakstot vēstules dažādām iestādēm un pārskaitot ziedojumus, kuru plūsma nav nemaz tik vienkārša, mēs esam konstatējuši, ka visus dzērājautomobiļus uz Ukrainu esam aizveduši par ziedojumiem no Latvijas.

Un kāds ir iznākums pēc sabiedriskā medija sižeta? Piegādāto automobiļu skaits Ukrainai ir sarucis. Mūsu biedrības reputācija ir iedragāta un darbība pusapturēta, jo mums tagad svarīgi iestādēm atskaitīties un pierādīt, ka neesam noziedznieki.

Tieslietu ministrija: Biedrībai jāpierāda, ka šis nav bijis darījums

• No Tieslietu ministrijas atbildes vēstules "Par humānās palīdzības sniegšanas juridiskajiem aspektiem, iesaistot Ukrainas līdzatbalstu": "Biedrībai "Tev", lai segtu visas nepieciešamās izmaksas saistībā ar valstij piekritīgo līdzekļu piegādi un nodošanu Ukrainas iestādēm, ir tiesības izmantot jebkurus tai sniegtos ziedojumus, kamēr vien to mērķis sakrīt ar realizējamo darbību (..) Tātad, ja ziedojuma mērķis atbilst realizējamai darbībai, tad tā izmantošanai nav tiesiskas nozīmes, vai ziedojumu ir veikusi Latvijas, Ukrainas vai kādas citas valsts juridiska vai fiziska persona. (..) Tādējādi atbilde uz biedrības "Tev" jautājumu par Ukrainas puses ziedojumu izmantošanas pieļaujamību – gan finanšu, gan praktiskā vai loģistikas atbalsta formā – humānās palīdzības vai konfiscētu automašīnu nogādāšanai Ukrainai ir apstiprinoša. (..) Tieslietu ministrijas ieskatā vispārēji ziedojumi, kas tiek veikti humānās palīdzības sniegšanai, principiāli ietver arī to transportēšanas vai citas realizēšanas izmaksas. Tomēr šāda rīcība ir obligāti jānošķir no atlīdzības saņemšanas par pakalpojuma vai ziedojuma veikšanu. Proti, ziedojuma saņēmējam nevar būt tieši vai netieši noteikts pienākums kompensēt ar ziedojumu saistītās izmaksas. (..) Attiecīgajai biedrībai ir jāspēj parādīt, ka tā nav saņēmusi kompensāciju par valsts atsavināto transportlīdzekļu piegādi, un, ja saņēmējs biedrībai ir devis kaut ko pretī pret piegādi, biedrībai ir jāparāda, ka šis nav bijis darījums. Būtībā ir jāsaglabā ziedojuma filantropiskais raksturs. Piemēram, ir maz ticams, ka ziedojuma saņēmēja brīvprātīga palīdzība biedrībai atrast ziedojumus izmaksu segšanai varētu tikt uzskatīta par kompensāciju vai par darījumu, kuram vairs nav filantropisks raksturs. Šeit Tieslietu ministrija informē, ka katrs darījums ir jāvērtē individuāli un atsevišķi, taču tas ir ārpus Tieslietu ministrijas kompetences."

LTV: Raidījuma rīcībā ir pierādījumi

"Latvijas Avīze" jautāja Latvijas Televīzijai, vai LTV žurnālisti paliek pie raidījumā "De facto" paustās nostājas. Latvijas Sabiedriskā medija korporatīvās komunikācijas vadītāja Raina Anna Ločmele atbildēja: "Latvijas Sabiedriskā medija uzdevums ir nodrošināt sabiedrībai uzticamu un daudzpusīgu informāciju, ļaujot auditorijai veidot savu viedokli par notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem faktiem, pierādījumiem un labu žurnālistikas praksi. Gatavojot sižetus, mēs vadāmies pēc redakcionālajām vadlīnijām, kas paredz sabiedrībai būtisku jautājumu izvērtēšanu, iesaistot dažādus avotus un viedokļus.

Konkrētajā situācijā raidījuma rīcībā ir pierādījumi, kas apliecina, ka par atņemtajām automašīnām tikusi prasīta kompensācija. 

Tas nav pieņemami, ja runa ir par automašīnām, kas konfiscētas no dzērājšoferiem un atdotas kā palīdzība Ukrainai. Jāatgādina, ka iespēju nogādāt mašīnas līdz galamērķim bija lūgusi pati biedrība, uzņemoties saistības. Labdarības būtība paredz, ka organizācija piesaista līdzekļus (piemēram, ziedojumus), lai segtu ar palīdzību saistītās izmaksas. Prasīt atlīdzību no ziedojuma saņēmēja nav atbilstoši šim pamatprincipam – tā ir cita sadarbības forma."

Biedrība: "Mēs nenododam automašīnas pret atlīdzību."

Biedrības "Tev" jūnijā rakstītā vēstule Latvijas Televīzijai:

"Mēs visi biedrības biedri koleģiāli izlēmām nosūtīt biedrības viedokli rakstiski, ar lūgumu to publicēt pilnībā, bez rediģēšanas. Mūsu biedrība jau trešo gadu ikdienā sniedz atbalstu Ukrainai. Līdz šim ar Latvijas medijiem sadarbojamies, t. sk. Latvijas Televīziju, sniedzot intervijas par biedrības darbu. Publicitāte nodrošina atpazīstamību, jo ļauj piesaistīt ziedojumus, tāpēc bijām ļoti priecīgi par jūsu zvanu. Jūs stādījāties priekšā, ka esat no raidījuma "Panorāma". Filmētajā sižetā, kurā piedalījās vairāki biedri, pastāstījām par biedrību un to, ko katrs dara. Jūs intervijas beigās sākāt uzdot, mūsuprāt, dīvainus jautājumus mūsu biedram ar nolūku provocēt, vai mēs nododam automašīnas pret atlīdzību un vai prasām naudu ukraiņiem?

Tāpēc mēs esam gatavi piedalīties debatēs vai sarunā studijā (kur tiek ierakstīts viss pilnībā), bet baidāmies, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, manas [Mika Dubura; - red.] intervijas formātā var tikt izgriezti un sagrozīti fakti. Mūsu mērķis ir būt atklātiem, bet vienlaikus – pasargāt patiesību no pārpratumiem vai manipulācijām.

Ja runājam par mūsu darba likumību un ētiku – mēs varam sniegt finanšu pārskatus, kontaktus fondiem, pašvaldībām un armijas vienībām, ar kuriem sadarbojamies Ukrainā, un VID auditu rezultātus par mūsu darbību.

Un galvenais – mēs nenododam automašīnas pret atlīdzību. Latvijas valsts tās nodod, un mēs – kā brīvprātīgie bez atalgojuma – nogādājam tās Ukrainas armijai un iestādēm bez maksas.

Bet pats nogādāšanas process maksā naudu – degviela, remonti, apdrošināšana, dzīvošana, atpakaļceļš utt. To nesedz ne valsts, ne pilnībā ziedojumi, ko saņemam Latvijā. Tādēļ, kad tas nepieciešams, mēs lūdzam palīdzību dažādiem fondiem, ASV, Eiropā un arī Ukrainā. Tas nav pienākums – tas ir vispār pieņemts sadarbības veids starp labdarības organizācijām. Esam par to arī informējuši privātpersonas, auto ziedotājus, Latvijas vēstniecību Ukrainā, Latvijas pašvaldības un Nodrošinājuma valsts aģentūru, no kā visiem saņemam automašīnas. Nevienam par šo kārtību nav bijis nekas iebilstams. Šai sadarbībai paplašinoties, mēs esam realizējuši daudz labu projektu, ukraiņu bērnu nometnes Latvijā, Francijā un Spānijā, civilās aizsardzības seminārus Latvijas pašvaldībās, un šobrīd esam uzsākuši bumbu patvertnes atjaunošanas projektu Černihivā. Visur mums ir bijusi dalīts finansiāls un darba ieguldījums. Esam pilnīgi pārliecināti, ka tieši tas ir veiksmīgu un ilgtspējīgu projektu pamats.

Kā vēlāk noskaidrojās intervijas laikā, jūs pārstāvat analītiski pētniecisko raidījumu "De facto", kura pamats ir pētnieciskā žurnālistika. Tāpēc mēs aicinām pārbaudīt ar faktiem jūsu vakardienas intervijā izteiktos pieņēmumus. Noteikti pilnas ainas iegūšanai, kā strādā automašīnu nogādāšanas process, būtu nepieciešams parunāt ar Ukrainas organizācijām. Mēs varam jums nosūtīt visus nepieciešamos kontaktus. Tāpat aicinām piedalīties mūsu nākamajā konvojā kā brīvprātīgai. Jūs iegūsiet pilnu ainu par šo procesu.

Un visbeidzot – ļoti lūdzam padomāt par sižeta toni un pieeju, lai netiktu nodarīts kaitējums kopējam mērķim – palīdzības kustībai Latvijā, Ukrainai un Latvijas drošībai nākotnē."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes