"Latvija nebūs islāma zeme!" Sabiedrība satraukta par mošejas iespējamo celtniecību

Minareta iespējamā ielaušanās UNESCO mantojuma Vecrīgas torņu siluetā, protams, ir gan ekspertu, gan plašas sabiedrības diskusijas temats. Tomēr, no vienas puses, rodas jautājums, kāpēc mošejas jautājums pacelts tieši šobrīd, no otras – kāpēc Tieslietu ministrija, kas ir politikas veidotāja reliģijas jomā, tik ļoti vairās no šī jautājuma.

"Latvija nebūs islāma zeme, neceriet!"

"Latvijā jāpieņem likums pret Latvijas islamizāciju un mošeju celtniecību. Latvija nekad nebūs islāma zeme, neceriet! Jums ir savas zemes, dzīvojiet tur!" pagājušā gada pēdējās dienās sociālajā vietnē "X" rakstīja publiciste, sabiedriskā aktīviste Liāna Langa, kura šāgada pašvaldību vēlēšanās kandidēs uz Rīgas domi ar otro numuru Nacionālās apvienības (NA) sarakstā. Tā galvgalī būšot pašreizējais Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Tagad aktualizējot mošejas būvniecības jautājumu, Langa dalījusies ar vairāk nekā gadu vecu (veidots 2023. gada rudenī) TV ziņu sižetu par to, ka musulmaņu lūgšanām Latvijas Islāma kultūras centrā Rīgā ir kļuvis par šauru. "Par ideju būvēt mošeju izlasīju kaut kur soctīklos, bet es nevarēšu precizēt avotu, jo vienkārši informācijas ir ļoti daudz," viņa skaidro, atbildot uz jautājumu, vai mošejas būvniecības jautājumā notikusi kāda būtiska virzība, kādēļ tagad bijis svarīgi celt trauksmi. Langa: "Pirmkārt, vienmēr esmu bijusi par mūsu nacionālās identitātes saglabāšanu un neatšķaidīšanu. Mēs nevaram atļauties nekādus liekus apdraudējumus. Islāms un liels skaits musulmaņu pilnīgi noteikti ir apdraudējums Latvijai."

Liāna Langa pērn 29. decembrī sociālajā platformā "X" ierakstīja šo viedokli, pievienojot saiti uz "360TV Ziņneši" videosižetu, kura virsraksts ir "Latvijā mītošie musulmaņi vēlas, lai valstī tiktu uzbūvēta pirmā mošeja". Video publicēts vairāk nekā pirms gada – 2023. gada 6. septembrī, bet pēc Liānas Langas ieraksta citu politiķu un sabiedrības iesaiste diskusijā par "mošejas būvniecību" sākās ar jaunu sparu.

Foto: Ekrānuzņēmums/X

Runājot par rezonansi, ko radīja viņas ieraksts sociālo mediju platformā, Langa īpaši izceļ Edvarda Ratnieka reakciju: "Domāju, ka iksteris (kādreizējais tviteris) ir ļoti jaudīga publiskās diskusijas platforma, un ir prieks, ka amatpersonas un politiķi, kuri tajā aktīvi darbojas, ļoti ātri reaģē." 

Vērtējot sabiedrības reakciju par aktualizēto mošejas jautājumu, Langa sajutusi, ka lielākā daļa cilvēku to tiešām redzot kā absolūtu apdraudējumu.

Pašreizējais Rīgas vicemērs un mēra amata kandidāts Ratnieks uz Langas ierakstu sociālajos tīklos atsaucās nākamajā dienā, izceļot savu viedokli ar sarkanām izsaukuma zīmēm: "Latvijā un Rīgā mošejām nav vietas! Esmu pret šādu būvju būvniecību vai šādas reliģijas nostiprināšanu Latvijā. Mums ir savas vērtības un savas konfesijas. Mums par sevi jāiestājas pašiem, neviens cits to neizdarīs!"

Vai Rīgas pašvaldība saņēmusi kādu jaunu mošejas būvniecības ieceri, vai šajā jautājumā bijusi kāda virzība vai arī saņemti kādi signāli? Ratnieks atbild: "Virzība ir sena, kas jau kādreiz bijusi. Bet šobrīd stāsts ir nevis par kādu papīru virzību, bet par to, kas notiek sabiedrībā. Redzam, ka šo iebraucēju kļūst aizvien vairāk un tā aktualitāte ar katru dienu palielinās. Tāpat rodas bažas un jautājumi, kas notiks dažādu investoru attīstītajās teritorijās, kuras tiks būvētas par islāmticīgu valstu naudu."

Teoloģijas eksperte un Rīgas domes deputāte Laima Geikina ("Par"), kura šovasar gaidāmajās vēlēšanās plāno kandidēt arī uz nākamo domes sastāvu, spriež: "Mana tēze ir, ka jautājums par iespējamo mošejas būvniecību šobrīd ir politizēts. 

Es tikai redzu, ka NA, kas aktualizēja šo jautājumu, trūkst valsts finansējuma priekšvēlēšanu kampaņai, tiek izvilkts 2016. gada jautājums, kuru arī viņi aktualizēja toreiz – tas bija vairāk saistīts ar sejas aizsegšanas likumu. 

Tagad visi tie paši argumenti, tās pašas tēzes tiek atskaņotas. Un es vienkārši redzu, ka šādā veidā var nokļūt medijos, īpaši tam netērējoties. Citādi nevaru izskaidrot, kāpēc tieši šobrīd tas jautājums ir uzradies."

Tieslietu ministrija, kas ir atbildīga par politikas veidošanu reliģijas jomā, ilgāku laiku nespēja "Latvijas Avīzei" formulēt savu viedokli par iespējamu ierobežojumu noteikšanu mošeju izveidei Latvijā. Pēc tam, kad Ratnieks pagājšnedēļ sociālajos tīklos paziņoja, ka esot "vērsies pie tieslietu ministres ar iniciatīvu aizliegt mošeju būvniecību Latvijā, aicinot sagatavot un virzīt normatīvo aktu grozījumus, kas aizliegtu mošeju būvniecību visā Latvijas teritorijā", ministrija arī vakar "Latvijas Avīzei" atsūtīja īsu komentāru (skat. viedokļus).

"Mēs nesteidzamies"

Latvijas muftijs jeb musulmaņu kopienas garīgais līderis Zufars Zainullins, komentējot Ratnieka publiski pausto viedokli, pauž uzskatu, ka ir absurdi migrācijas jautājumu saistīt ar cilvēku reliģisko pārliecību vai ādas krāsu: "Faktiski Ratnieka kunga izteikumi ir vērtējami pēc Krimināllikuma panta par etniskā un reliģiskā naida kurināšanu." Viņaprāt, tas ir vai nu "nepārdomāts priekšvēlēšanu populisms", vai arī "ksenofobija".

Komentējot iepriekš medijos izskanējušo informāciju par musulmaņu kopienas iespējamo vēršanos Satversmes tiesā, apstrīdot mošejas aizliegumu, Zainullins teic: 

"Mēs nesteidzamies. Tiesāšanās nav mūsu mērķis. Pagaidīsim, varbūt Ratnieka kungs atvainosies par saviem neapdomīgajiem izteicieniem."

"Šobrīd mošejas būvniecības iniciatīvu neesam virzījuši," uzsver Zainullins. "Esam apmierināti, ka mums ir lūgšanu nams, ko piektdienās divās maiņās apmeklē aptuveni 200 ticīgo. Uz musulmaņu svētkiem īrējam plašākas telpas, pulcējot aptuveni tūkstoti ticīgo." Vismaz daļu no šiem cilvēkiem varam uzskatīt par potenciālajiem mošejas apmeklētājiem, ja tāda Rīgā būtu.

"Klasiskā mošeja mums ir nepieciešama, bet pašlaik neesam gatavi tās būvniecībai, mums nav tādu līdzekļu," atzīst Zainullins. Garīdznieks arī atzīmē, ka musulmaņi esot pateicīgi Latvijai par iespēju dzīvot demokrātiskā valstī, kur tiekot ievērotas visu reliģiju pārstāvju tiesības uz ticības brīvību. "Ticīgajiem, kuri nedzīvo musulmaņu valstīs, Korāns prasa ievērot konkrētās mītnes zemes likumus," viņš piebilst.

Vēl nav saskaitīti

Pēc Zainullina sniegtās informācijas, Latvijas Islāma kultūras centrs patlaban apvieno astoņas musulmaņu biedrības. "Mums notiek kopīgas lūgšanas vienā telpā, ir viens imāms ar palīgiem," viņš raksturo, nenosaucot ticīgo kopskaitu.

Aktuālie dati par musulmaņu kopienas lielumu Latvijā ir skopi jeb, pareizāk sakot, tādu nav. To atzīst pētnieki.

"Savulaik arī manā vadībā mēs tādas aplēses esam veikuši, bet tie dati jau ir novecojuši. Tagad ir cita situācija, jo migrācija ir ļoti pieaugusi," skaidro Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivans. "Skaitļi zināmā mērā ir pretrunīgi, turklāt universitātei nav resursu, lai šo jautājumu pētītu, nav arī pasūtījuma to darīt."

Skaidrības par musulmaņu kopienas lielumu Latvijā nav, piekrīt arī Rīgas domniece, LU Teoloģijas fakultātes vadošā pētniece, profesore Geikina: 

"Nevienā no pētījumiem tas līdz galam tā arī īsti nav noskaidrots. Ir minēti dati, sākot no simtiem līdz kādiem desmit tūkstošiem. Un šie skaitļi variē – katrs avots saka kaut ko citu."

Svaigākajā ASV vēstniecības Latvijā publicētajā dokumentā "2022. gada starptautiskais ziņojums par reliģijas brīvību pasaulē. Latvija", atsaucoties uz mūsu valsts musulmaņu kopienas sniegto informāciju, teikts, ka Latvijā dzīvo aptuveni tūkstotis musulmaņu.

Tieslietu ministrijas Reliģisko organizāciju darbības pārskatā par 2023. gadu minēts, ka Latvijā darbojas astoņas musulmaņu draudzes, ir desmit garīdznieki un kopumā 183 islāmticīgo draudžu locekļi. Ziņojumā, kas tiek veidots, balstoties uz pašu reliģisko organizāciju sniegtajiem datiem, arī minēts, ka Latvijā musulmaņiem ir septiņas reliģisko darbību veikšanas vietas.

"Tie ir oficiālie skaitļi. Vai mēs tos varam ņemt par pilnu, lai tajos balstītu kādus secinājumus? Tas droši vien nav prātīgi," TM datus komentē Taivans. "Skaitļiem piemīt dažāda slodze – ideoloģiska, politiska, psiholoģiska. Katram ciparam ir sava blakusfunkcija. Ja domājam par latviešu gara možuma uzturēšanu, varbūt arī ir vērts ar šiem skaitļiem operēt. 

Cik zinu mūsu ierēdņus un arī viņu priekšniekus, ir zināma tendence samazināt musulmaņu skaitu vai neskaitīt tos, kurus vien ir kāda iespēja nepieskaitīt musulmaņiem. 

Tā mazliet ir vilkšana uz vienu vai otru pusi."

Ko rāda statistika?

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ņemot vērā pēdējo gadu migrācijas tempus, tostarp ieceļošanu no musulmaņu zemēm, profesors Taivans mudina skatīties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) imigrācijas datus. Ko tie rāda?

Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, nepieciešama uzturēšanās atļauja. Ir termiņuzturēšanās (uz noteiktu laiku) un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Saskaņā ar PMLP informāciju 2024. gada 31. decembrī kopumā spēkā bija 85 978 izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), to vidū 8210 imigrantiem no valstīm, kurās dominē islāma ticība. Puse no tiem jeb 4077 ir Uzbekistānas pilsoņi. Derīgas TUA bija arī 822 Turcijas, 735 Azerbaidžānas, 663 Tadžikistānas pilsoņiem. Salīdzinoši daudz uzturēšanās atļauju izsniegts arī Kazahstānas (582), Kirgizstānas (353) un Pakistānas (339) pilsoņiem.

Pagājušā gada nogalē spēkā bija kopumā 45 731 PMLP izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja (PUA). 1441 derīgas PUA īpašnieks ir nācis no kādas musulmaņu zemes, tostarp Afganistānas (263), Kazahstānas (244), Uzbekistānas (243), Azerbaidžānas (220), Turcijas (124) un Kirgizstānas (67) pilsoņi.

Līdzīgu pēdējos gados ieceļojušo musulmaņu skaitu apliecina arī CSP migrācijas statistika. 

Saskaņā ar to desmit gadu laikā (2013–2023) Latvijā kopumā ieceļojuši 147 483 ārvalstnieki, tajā skaitā aptuveni 10 000 imigrantu no valstīm, kurās dominē islāms. 

Šo valstu grupā lielāko iebraucēju skaitu veido uzbeki (4390), kam seko azerbaidžāņi (812), kazahi (704) un turki (625).

Ko atpūš jaunais migrācijas vilnis

Raksturojot jaunās paaudzes iebraucējus no Vidusāzijas valstīm, Zainullins uzsver, ka šie jaunieši ir audzināti saskaņā ar islāmu, kas nozīmējot ticību un garīgumu, kā arī augstu morāli un krietnu uzvedību.

Zainullins: "Musulmanim jābūt labsirdīgam pret visiem neatkarīgi no reliģijas un tautības, izņemot tos, kas karo pret musulmaņiem vai aizskar islāmu. Musulmanis nekad neapvainos citu reliģiju, vēl jo mazāk dedzinās svētās grāmatas."

Citādi jauniešus no Vidusāzijas raksturo Taivans, atzīmējot, ka viņi ir neapmierināti ar esošo stāvokli: 

"Viņiem raksturīga sociāla, ekonomiska, daļēji politiska radikalizācija, un tā izpaužas caur islāmu. Islāms ir ideoloģija, uz kuras viņi balstās un organizējas."

"Līdz ar to mošeja varētu kļūt par ne visai vēlamu centru, kas apvieno cilvēkus ar šādiem uzskatiem. Un viņi, protams, neorientēsies uz to, kas notiek Uzbekistānā vai Tadžikistānā, bet gan uz to, kas notiek Latvijā vai kas viņiem nepatīk Latvijā."

Runājot par iemesliem, kāpēc Latvijā līdz šim kavējusies mošejas ieceres realizācija, LU profesors atzīmē musulmaņu kopienas etnisko sašķeltību: "Tās grupas atrodas pasīvas konfrontācijas stāvoklī. Tomēr tagad ir jauna tendence, kad aktīvisti cenšas dažādās tautības vienot zem "islāma nācijas" nosaukuma. Un parasti mošeja kalpo kā centrs šiem centieniem."

Savukārt Geikina pauž viedokli, ka drauds ir ikviena agresīva un vardarbīga rīcība, neskatoties, kādai reliģiskai, etniskai, kultūras grupai kāds pieder: "Tāpēc man liekas nesaprotami, kāpēc no kopējā konteksta tiek izrauti vienas reliģijas pārstāvji. Nav viennozīmīgas atbildes, ka šajā ziņā nekādu draudu nav. Protams, ka ir. Jo vienmēr ir cilvēki, kas liek savu dogmu un ticības apliecību augstāk par cilvēka dzīvību un cīnīsies par savu ticību par jebkuru cenu."

Komentējot imigrācijas politiku pārskatīšanu Eiropas valstīs, profesore un Rīgas pašvaldības domniece vērtē, ka politikā mēdz notikt tā, ka tiek pieņemti lēmumi, balstoties kādos pieņēmumos vai vīzijās, kas nenostrādā. "Šobrīd tas ir apzināts un tiek strādāts ar tām sekām, un mēs redzam, ka tiek arī mainītas politikas. Bet tas nenozīmē, ka šobrīd Latvijā ir kaut kādi milzīgi drošības riski."

"Mūsu darbības pamatā ir Korāns un pravieša Muhameda sunna, kas pilnībā noliedz terorismu," 

rezumē Zainullins, kurš ir Latvijas musulmaņu garīgais līderis apmēram 17 gadus.

Mošeja: ar vai bez minareta

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

• Mošeja ir musulmaņu pulcēšanās vieta lūgšanām. Lai gan lielākā daļa no piecām islāmā noteiktajām ikdienas lūgšanām var notikt jebkurā vietā, visiem vīriešiem uz piektdienas pusdienu lūgšanu ir jānāk kopā mošejā.
• Mošeju arhitektoniskais stils, izkārtojums un apdare var ievērojami atšķirties. To ietekmē gan būvniecības laikmets, gan tās atrašanās vietas reģionālās tradīcijas un citi apstākļi. Noteiktas arhitektūras iezīmes vērojamas mošejās visā pasaulē.
• Viena no pamanāmākajām un Eiropas valstu sabiedrībās biežāk apspriestajām mošeju daļām ir minarets – mošejai piegulošs vai tai pievienots tornis, no kura tradicionāli izskan aicinājums uz lūgšanu. Minarets ir arī spēcīga vizuāla zīme, kas apliecina islāma klātbūtni.
• Pasaulē sastopamas arī mošejas bez minaretiem. Piemēram, Lielbritānijā, kur no kopumā 1800 mošejām vairums izveidotas, pārbūvējot un pielāgojot jau esošas ēkas, liela daļa ir bez minaretiem.
• 2009. gadā Šveices pilsoņi referendumā nobalsoja par minaretu aizliegumu jaunceļamām mošejām. No 150 mošejām un lūgšanu namiem Šveicē tikai četrām ir minareti.
• Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas Lietuvā tradicionāli dzīvojusi ievērojami lielāka tatāru kopiena. Savulaik Lietuvā bijušas pat 25 mošejas un lūgšanu vietas, pašlaik darbojas četras. Kopš 1994. gada Viļņas musulmaņu kopiena pašvaldībā nesekmīgi virza ideju par mošejas celtniecību Lietuvas galvaspilsētā. 2024. gadā Lietuvas medijos plaši aprakstīta kādas privātpersonas iniciatīva, uzsākot mošejas celtniecību Šauļos, kas acīmredzot nav saskaņota ar pašvaldību.

Avoti: Kāna akadēmija; "Google" Arts&Culture; LRT; The Guardian; Swissinfo.

"Rietumu cilvēks nespēj pretoties"

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks ir vērsies pie tieslietu ministres, rosinot ar likumu aizliegt mošejas Latvijā. Kā vērtējat šādu priekšlikumu?

Laima Geikina, teoloģijas eksperte, politiķe.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Laima Geikina, teoloģijas eksperte, politiķe: "Man jau pārmet, ka esmu pārāk atvērta, tomēr es pieturos pie principa – ja mums ir kāda ticīgo kopiena, kas ir likumpaklausīga, kura nerada apdraudējumu sabiedrībai, viņiem ir nepieciešama vieta, kur sanākt kopā un veikt savas rituālās darbības, piemēram, lūgšanas. Tas ir tikai normāli un cilvēkcienīgi un savstarpēji cienīgi, ka mēs radām telpu, kur katrai ticīgo kopienai sanākt kopā. Ja musulmaņu kopienai būtu savs zemes gabaliņš un viņi gribētu būvēt mošeju saskaņā ar publiskās ārtelpas dizaina nosacījumiem, man nebūtu iebildumu. Turklāt Satversmes priekšā visas reliģijas ir nosacīti vienādās pozīcijās."

Leons Taivans, reliģiju pētnieks.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Leons Taivans, reliģiju pētnieks: "Mums par laimi, vēl nav tādas briesmīgas izpausmes, kādas ir, piemēram, Zviedrijā, kad atsevišķi musulmaņu ieceļotāju klani tur cīnās par iespaidu, šaudās u. tml. Mums tā vēl nav, un mēs to negribam. Tomēr ikvienā zemē, kur ir bijusi pretošanās mošeju ienākšanai, šī cīņa vienmēr ir zaudēta, mošeju beigu beigās uzceļ. Tā tas ir, sākot no Ženēvas līdz pat Austrālijai. Rietumu cilvēks nespēj tam pretoties. Vispirms jau trūkst tāda iekšējā spara stāties tam pretī. Otra lieta ir islāma sponsori, kur grozās neiedomājamas naudas. Viņi nopērk vislabākos arhitektus un izbūvē mošejas kā arhitektūras šedevrus, kas maksā pasakainas naudas. Un, kā zināms, ko nevar nopirkt par lielu naudu, to var nopirkt par ļoti lielu naudu."

Tieslietu ministrija: "Jautājumi par teritorijas plānošanu un attīstību un būvniecības ieceru apstiprināšanu ir pašvaldības kompetence autonomo funkciju veikšanā, kurā ir jāņem vērā arī valsts drošības kritēriji. Jau šobrīd spēkā esošie likumi paredz iespēju aizliegt objekta būvniecību, saņemot informāciju par apdraudējumu no tiesībsargājošajām iestādēm."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes