17 °C
Runājot par cīņu pret klimata pārmaiņām, zaļo un ilgtspējīgu enerģijas risinājumu izstrādi un digitālo transformāciju, nereti tiek teikts, ka ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionam ir potenciāls kļūt par integrētāko, savienotāko un ilgtspējīgāko pasaules daļu.
Lai gan fakti liecina, ka esam uz pareizā ceļa, joprojām ir daudz neizmantota potenciāla. Mēs esam mazas valstis; mūsu valstīs kopā dzīvo 32 miljoni iedzīvotāju, bet, runājot par zinātību, cilvēkkapitālu un inovāciju spēku, mēs gāžam lielus vezumus.
Ziemeļvalstis un Baltijas valstis cieši sadarbojas kopš 90. gadu sākuma, kad Ziemeļu padome un Baltijas Asambleja aizsāka sadarbības formātu, kas tagad ir zināms kā "NB8" ("Nordic-Baltic Eight"). Divpusējās attiecības drīz vien veicināja sadarbību arī daudzpusējās attiecībās. Ziemeļvalstis palīdzēja Baltijas valstīm pēc to neatkarības atjaunošanas atrast savu vietu dažādās starptautiskās organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), kā arī integrēties Eiropas Savienībā (ES).
Reģionālās sadarbības pamats, protams, ir ciešās divpusējās attiecības. Zviedriju un Latviju vieno ne tikai varenā Baltijas jūra.
Mūsu valstis cieši saista vēsture, kultūra, ekonomika (tirdzniecība, investīcijas un finanšu sektors) un cilvēku kontakti.
Šogad mūsu abu valstu politiskie kontakti un vizītes ir biežākas nekā jebkad agrāk, daļēji pateicoties Zviedrijas nesenajai prezidentūrai ES Padomē un tam, ka Latvija šogad ir pārņēmusi "NB8" sadarbības koordinācijas pienākumus. Bet tā arī nav tikai sakritība – padziļināta ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība ir gan Zviedrijas, gan Latvijas līderu skaidri izteikta ambīcija, nesenajā Zviedrijas valdības deklarācijā tā atkal tika izvirzīta kā galvenā prioritāte.
Tāpēc atļaujiet man piedāvāt dažus piemērus, kas veido šo "reģionālo sadarbību 2.0", skatoties no manas kā Zviedrijas vēstnieces Latvijā perspektīvas. Rudens ir tikko sācies, un mums jau bijušas vairākas oficiālās vizītes. Zviedrijas ārlietu ministrs nesen viesojās Latvijā "NB8" sanāksmes ietvaros, kurā visi ministri bija vienisprātis par to, ka šīs sadarbības nozīme turpina pieaugt. Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) Vides un lauksaimniecības komiteja septembra sākumā mācību vizītē apmeklēja Latviju, lai tiktos ar Latvijas kolēģiem un ekspertiem. Pirms pāris nedēļām Rīgā ieradās zviedru korvete "HMS Nyköping" un tās 42 zviedru apkalpe, lai piedalītos starptautiskajās mācībās "Nordic Coasts". Gandrīz vai katru nedēļu notiek kāda Zviedrijas Ministru kabineta pārstāvju vizīte – lielākoties "NB8" ietvaros, bet arī saistībā ar Eiropas Padomi (EP), kā arī tīri divpusēju iemeslu dēļ. Šīs ir tikai dažas ilustrācijas mūsu valstu daudzpusīgajai sadarbībai politiskajā un militārajā līmenī.
Ciešā Baltijas un ziemeļvalstu sadarbība balstās uz kopīgām vērtībām, kā arī kopīgām politiskām un ekonomiskām interesēm.
Sanākot kopā, mēs iegūstam spēku un ietekmi, ko nevarētu iegūt, uz pasaules skatuves darbojoties vienatnē.
Mēs arī esam neatkarīgas un kaislīgi lepnas valstis, ko raksturo drosme, sirdsapziņa un apņemšanās ievērot mieru un stabilitāti, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, brīva tirdzniecība un ticība daudzpusējai sadarbībai, tostarp kolektīvajai aizsardzībai. Protams, mums ir arī sava daļa izaicinājumu, taču brīvas, atvērtas un demokrātiskas sabiedrības kā mūsējās var tās risināt.
Mēs dzīvojam nemierīgā laikā. Tepat pie mūsu durvīm plosās karš, nacionālā, reģionālā, kontinentālā un globālā ekonomikas lejupslīde skar arvien vairāk cilvēku. Tajā pašā laikā pieaug vienprātība, ka ir nepieciešama sadarbība, lai pārvarētu tādus draudus kā pandēmija, klimata pārmaiņas vai terorisms. Krievijas brutālais un nelikumīgais karš Ukrainā ir satricinājis Eiropas drošības infrastruktūras pamatus un tieši ietekmē reģiona drošību. Tāpēc "NB8" sadarbība ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk. Mēs cieši sadarbojamies ziemeļvalstu un Baltijas valstu formātā, kā arī ES, EDSO, EP, ANO un cerams, ka drīzumā arī NATO. Un mums ir kopīga izpratne par to, no kurienes nāk draudi mūsu drošībai un labklājībai.
Tas ienes jaunu impulsu gan Zviedrijas un Latvijas, gan arī reģionālajai ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībai. Krievijas karš Ukrainā ir vēl vairāk parādījis vajadzību paātrināt un pabeigt pāreju uz resursu ziņā efektīvāku un aprites sabiedrību, kas ir daļa no mūsu centieniem padarīt ES neatkarīgu, piemēram, no fosilās enerģijas.
Lai paātrinātu zaļo pāreju, mums ir jāapvienojas, lai radītu apstākļus jauninājumiem, radošiem risinājumiem un veiksmīgām starpnozaru partnerībām,
kas savukārt prasa, lai mēs tajā ieliktu arī savu kolektīvo prātu, sirdi un dvēseli.
"NB8" var salīdzināt ar ģimeni, brāļiem un māsām, kas var apspriest jaunas idejas, meklēt atbalstu un viens no otra mācīties. Sadarbība ir balstīta gan tematos, gan vērtībās, tai nav "ģimenes galvas". Iespējams, ka pagātnē izaicinājums bija tas, ka mēs savas attiecības uztvērām kā pašsaprotamas un aizmirsām pievērst tām pelnīto uzmanību. Vairs ne. Kopā ar kolēģiem vēstniecībā esmu nolēmusi vēl vairāk stiprināt un attīstīt sadarbību starp mūsu valstīm dažādos līmeņos un sektoros. Kāpēc? Tāpēc, ka kopā mēs esam stiprāki un, lai cik pretenciozi tas izklausītos, pasaule no tā tikai iegūs.
