13 °C
14 elektronisko sakaru operatori iznomājuši nedaudz vairāk nekā 6400 km optiskā tīkla lauku teritorijās, ļaujot optisko tīklu izmantot vairāk nekā 136 tūkstošiem mājsaimniecību lauku teritorijās.
“Tracina, ka lielos operatorus lauki un šejienes cilvēki neinteresē. Viņiem ir vienalga, ka te rūpnīcām vajag stabilu internetu. Viņiem ir viens skaitlis, kuru pieprasa, un ir vienalga, ka neviens uzņēmums tam nekad nepiekritīs. Viņiem ir vienalga, ka uz ceļa nogāzušies lielie sapuvušie stabi. Kamēr pašvaldība nesāk celt traci, tikmēr neko nedara. Varbūt tagad kaut ko sāk saprast, kad redz, ka mazie mazpilsētās darbojas, kaut ko savilkuši,” norāda interneta pakalpojumu sniedzēja SIA “Redam” īpašnieks Reinis Mizga, kurš kopā ar kolēģi parūpējušies par to, lai teju visā Jaunpilī būtu ātrs optiskais internets. Viņi izmantojuši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra izbūvēto optiskā kabeļa t. s. “vidējo jūdzi”, ko LVRTC Platjoslas 2. kārtas projekta ietvaros ap Jaunpili izbūvēja 2018. gadā. Projekts beidzās pagājušā gada beigās, tam aizņemot septiņus gadus.
Izbūvēja, kur komersanti gribēja
Kopumā gan platjoslas projekta 1. kārtā, gan 2. kārtā izbūvēta vairāk nekā 4000 km gara optiskā tīkla trase ar 459 pieslēguma punktiem, ko operatori saviem spēkiem tālākajos Latvijas reģionos nekad nevarētu izdarīt augsto izmaksu dēļ.
Izbūvēto “vidējo jūdzi” jau tālāk var izmantot elektronisko sakaru komersanti, savienojot to ar t. s. pēdējo jūdzi, kas ļauj nodrošināt pilnvērtīgus pakalpojumus mājsaimniecībām, iestādēm un organizācijām.
Kopumā projekta laikā ar tīklu izdevies noklāt 312 “baltās” jeb lauku teritorijas ar 136 tūkstošiem mājsaimniecību, kur platjoslas internets līdz tam nebija pieejams.
Sen zināms, ka “vidējās jūdzes” izbūve ir tikai viens no posmiem, līdz uzņēmumam vai mājsaimniecībai būtu pieeja optiskajam internetam. Līdz šim lielākās grūtības sagādāja elektronisko sakaru komersantu uzmanības piesaistīšana, operatoriem daudzviet nemaz neizmantojot pieejamo “vidējo jūdzi”, ja tās apkārtnē nav gana daudz klientu. Vai otrs variants – operatori, noteikuši nesamērīgi augstu cenu par optiskā interneta ierīkošanu, summai sasniedzot vairākus desmitus tūkstošus.
LVRTC norāda, ka projekta otrā kārta bijusi veiksmīgāka, jo tā būvēta kā loģisks pagarinājums pirmajai kārtai. “Jāuzsver, ka otrās kārtas izbūvē par prioritārām tika noteiktas tās teritorijas, kur elektronisko sakaru komersants izrādīja interesi par tīkla izmantošanu, kas faktiski nozīmē, ka šajās vietās komersantiem – fiksētajiem vai mobilajiem – jau ir risinājums pakalpojumu nodrošināšanai gala klientiem. Tikai kā otrā prioritāte tika noteikts iedzīvotāju skaits, turklāt ne tikai skaits, bet arī attālums, kas līdz minētajai teritorijai jāizbūvē.
Šobrīd tīklu izmanto deviņi reģionālie un trīs nacionālie elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kā arī trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji.
Operatori iznomājuši vairāk nekā 6600 km optiskā tīkla. Aizvien visplašāk tīklu izmanto operatori Vidzemē,” norādīja LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine.
Teritorijās, kur izbūve ir veikta, vadoties pēc iedzīvotāju skaita, ātrgaitas interneta joprojām nav, jo tā ievilkšanai ekonomiska pamatojuma nav. Bez papildu valsts atbalsta šajās vietās pieprasījums pēc platjoslas infrastruktūras nebūs. “Vairāk kā 160 apdzīvotu vietu, kur pirmajā kārtā tika izbūvēts tīkls, ir noteiktas kā atbalstāmās, paredzot 30% atlaidi tīkla nomas maksai, ja operators apņemas sniegt pakalpojumu iedzīvotājiem vismaz 36 mēnešus. Šobrīd tikai vienā no šīm vietām operators izmanto tīklu. Vietas, kur 2. kārtā tika būvēts tīkls, pēc trīs gadiem kopš tīkla pabeigšanas tiks vērtētas, lai izlemtu, vai nav jāpaplašina atbalstāmo teritoriju skaits,” saka Sprugaine.
