Kādu apkures veidu izvēlēties? Šāds jautājums nodarbina ikvienu, kas nosliecies par labu jaunas mājas būvniecībai. Tas tiešā mērā ietekmē gan dzīves komfortu, gan rēķinu lielumu. Līdz ar tehnoloģiju attīstību un klimatneitralitātes politikas ienākšanu Eiropā arvien nozīmīgākas kļuvušas tehnoloģijas, kuras darbina elektroenerģija. Vai jāskatās tikai siltumsūkņu virzienā vai tomēr, ņemot vērā Zaļo kursu un izmaksas, kaut ko likt pretī var arī citi apkures veidi?
Emisijas jāmazina arī apkurei
Daudz rakstīts par Eiropas Savienības mērķiem līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu ekonomiku, bet līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55%. Gaisa piesārņojums ir viena no lielākajām mūsdienu vides problēmām, tāpēc gana nozīmīga vieta mērķu sasniegšanā būs arī dekarbonizācijai apkures nozarē, kas nozīmē, ka agri vai vēlu dažiem apkures veidiem nozarē būs tikai divas iespējas – ar tehnoloģiju palīdzību radītās emisijas samazināt vairākas reizes, iespējams, pat līdz nullei, vai arī beigt pastāvēt. Šeit domāti ir malkas, granulu un dabasgāzes katli, kamēr siltumsūkņiem šādi ierobežojumi nedraud, jo elektrību ir iespējams saražot, neradot izmešus, piemēram, izmantojot saules paneļus vai valstij pārejot uz citu atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Ja katrā privātmājā vai dzīvokļu namā būtu individuālās apkures sistēmas, tad tuvējā apkārtne būtu ļoti piesārņota no dūmgāzēm, kas bez attīrīšanas nonāktu apkārtējā vidē. Turklāt kurināmā degšanas procesu bieži vien pašam lietotājam nav iespējams precīzi kontrolēt un vadīt, līdz ar to optimāla degšanas procesa regulēšana šādos gadījumos ir stipri ierobežota.
Savukārt kontrole Latvijā notiek tikai tām sadedzināšanas iekārtām, kuru siltuma jauda ir lielāka par 0,2 MW.
Tām ir speciāli aprīkoti dūmeņi ar emisiju mērīšanas un kontroles mehānismiem, kas nodrošina to, ka lietošanas laikā netiek pārsniegti noteiktie emisiju lielumi. Tāpēc no vides viedokļa ikvienai dzīvokļu mājai būtu jācenšas pievienoties centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams, īpaši, runājot par mājām un nelieliem dzīvokļu namiem, kuri neatrodas pilsētās vai to tuvumā. Lai saprastu, kādu apkures veidu labāk izvēlēties, ņemot vērā ne tikai cenu, bet visus mūsdienās svarīgos faktorus, uzrunāju Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta docenti Lanu Miglu un inženierkonsultāciju uzņēmuma "Ekodoma" direktoru Agri Kamenderu.
Lana Migla norāda, ka saistībā ar to, ka ar katru gadu palielinās prasības par ēku energoefektivitāti, būvniekiem un māju īpašniekiem jāizvēlas materiāli, kas nodrošinās pēc iespējas mazāku siltumenerģijas patēriņu. Tas savukārt projektus sadārdzina, kas noved pie māju platību samazināšanās. "Būvējot jaunu māju, cilvēki ļoti domā par zemu patēriņu, pēdējā laikā ļoti populāra kļuvusi siltumsūkņu izmantošana – pārsvarā no āra gaisa sildot ūdeni, ko tālāk novirzīt pa siltajām grīdām."
Viņa gan norāda, ka arī granulu katli ir ļoti strauji progresējuši un tirgū ir pieejami katli, kuri skaitās bezemisiju un ir ar ļoti augstu energoefektivitātes klasi.
"Vēl ir tādi katli, kas paralēli ražo arī elektrību, un apvienojumā ar saules paneļiem tie ir ļoti izdevīgi. Turklāt neizklausās, ka granulas kāds varētu aizliegt. Tām ir liela siltumspēja, turklāt granulu apkures sistēma aizņem salīdzinoši maz vietas un ir pilnībā automatizēta."
Agris Kamenders teic, ka, domājot par apkures veidu, pirmkārt, jāskatās uz pašas ēkas energoefektivitāti. "Ja būvējam no jauna, pieņemot, ka energoefektivitāte tiks nodrošināta, var izvēlēties siltumsūkni, un tam ir vērā ņemami iemesli – tas ir efektīvs apkures veids, taču mājai jābūt energoefektīvai. Ja tā tāda nav, tad efektivitāte strauji krīt un ieguvumi pazūd. Attiecīgi jaunām mājām, protams, pamatizvēlei būtu jābūt gaiss–ūdens siltumsūknim. Ja var par labu cenu nopirkt zemes siltumsūkni, tad tas būtu vēl labāks variants."