15 °C
Šoziem Latvijas iedzīvotājiem par siltumu varētu būt jāmaksā mazāk nekā pērn. Par to liecina gan kurināmā cenu kritums, gan siltumapgādes uzņēmumu pievēršanās atjaunojamo energoresursu izmantošanai apkurē.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) apstiprina, ka septembrī zemāki siltuma tarifi būs spēkā divpadsmit, bet oktobrī vēl astoņiem siltumapgādes uzņēmumiem. Tarifi samazinās jau kopš pagājušā gada nogales, tāpēc esot sagaidāms, ka SPRK iesniegto samazināto tarifu projektu skaits septembrī un oktobrī būs vēl lielāks.
"Pērn decembrī vairāk nekā pusei SPRK uzraudzītajiem komersantiem tarifi pārsniedza 100 eiro par megavatstundu (MWh), tostarp bija tādi, kuriem tie sasniedza 200 un pat 300 eiro par MWh," atceras SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs, "bet šā gada septembrī tarifi virs 100 eiro par MWh ir vien aptuveni piektdaļai komersantu. Turklāt vairākiem, spriežot pēc vērtēšanai iesniegtajiem tarifu projektiem, tarifi samazināsies oktobrī un novembrī."
Samazinājums līdz pat 40%
"Vērtējot regulatoram iesniegtos siltumapgādes komersantu tarifu projektus, to lielākā daļa paredz tarifu samazinājumu," atzīst Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis, "dažiem siltumapgādes komersantiem tarifi samazinās līdz pat aptuveni 40%.
No tā secināms, ka, sākot jauno apkures sezonu, daudzu Latvijas pilsētu iedzīvotājiem apkures rēķini patiešām varētu kļūt mazāki, nekā tie bija līdz šim.
Tiesa, daži siltumenerģijas ražotāji joprojām ir vērsušies SPRK ar piedāvājumiem, kuri paredz tarifu pieaugumu. Tomēr arī viņiem tarifs joprojām saglabāsies līdzīgs kā lielākajā daļā citu komersantu noteiktajiem."
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks enerģētikas lietās Nauris Ogorodovs atzīst, ka līdz šim neesot ziņu, ka pašvaldībās būtu radušās kaut kādas tehniskas problēmas, kuras kavētu sekmīgi sagatavoties jaunajai apkures sezonai.
"Šogad stāvoklis energoresursu tirgos un biržās ir krietni labāks nekā pērn, pirms apkures sezonas sākuma," saka LPS pārstāvis, "tas vieš cerību, ka šajā apkures sezonā tarifi būs zemāki. Siltumapgādes uzņēmumos pašlaik mēģina saprast, kas būtu izdevīgāk – noslēgt ilgtermiņa vai īstermiņa līgumus ar piegādātājiem vai iepirkt kurināmo par biržas cenām."
Cenu svārstības noteic kurināmais
"Tarifu samazinājuma galvenais cēlonis ir kurināmā cenu kritums," uzskata SPRK pārstāvis Jānis Negribs, "tajās apdzīvotajās vietās, kurās aizvadītajā apkures sezonā siltuma ražotāji iepirka kurināmo par paaugstinātām cenām, mainoties līguma cenai un izlietojot salīdzinoši dārgākos krājumus, tarifi strauji samazinās. Kur nebija iepirkts tik dārgs kurināmais, tur izmaiņas tarifos ir mērenākas. Kurināmā cenu svārstības lielā mērā ir atkarīgas no izvēlētā kurināmā veida un no brīža, kad komersants noslēdzis līgumu par kurināmā piegādi, kā arī no līguma darbības ilguma."
SPRK gan atzīst, ka, kaut arī kurināmā cenu ietekmē tarifi samazinās, tie vairs nebūs tādi, kādi bija, piemēram, 2021. gadā.
Augot dzīves dārdzībai, siltumapgādes uzņēmumos neizbēgami palielinās ar kurināmā cenu kritumu nesaistīti izdevumi. Tādējādi, salīdzinot ar aizvadītajiem gadiem, siltumenerģijas ražošanas izdevumi palielinājušies visās tarifu veidojošajās sadaļās.
Aktīvi būvē šķeldas katlumājas
Cits iemesls tarifu samazinājumam ir vērienīgā šķeldas katlumāju būvniecība vai esošo modernizācija un paplašināšana Valmierā, Cēsīs, Olainē, Saldū, Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī un citviet, kur tām jāsāk darboties jau šogad.
Aizvadītajos gados siltuma ražošanā Daugavpils siltumapgādes uzņēmums
"Daugavpils siltumtīkli" arvien vairāk izmantojis koksnes šķeldu, pakāpeniski samazinot atkarību no dabasgāzes.
2022. gada janvārī Latvijas otrajā lielākajā pilsētā sāka darboties pirmā ar šķeldu darbināma stacija ar 36 megavatu (MW) jaudu. Otrā līdz šim uzceltā gan ir nelielas jaudas (2 MW) stacija. Bet pašlaik pilsētā būvuzņēmums "Monum" būvē trešo ar plānoto 24 MW jaudu. Projekta kopizdevumi – 20,7 miljoni eiro, tostarp Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 4 miljoni eiro.
