Laikā, kad valsts enerģētiskā neatkarība un alternatīvās enerģijas ražošana ir deklarēti kā prioritāri uzdevumi, ir radīta situācija, kurā visas cerības tiek liktas uz tiem projektiem, kurus attīstītāji gluži vienkārši formāli paspēja pieteikt, kamēr citi potenciālie atjaunīgo energoresursu (AER) projekti, kuru investīcijas mērāmas simtos miljonu eiro, šobrīd "nolikti uz bremzēm".

Reklāma

Par ko ir runa? Par AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojumu pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā.

Rezultātā daudzi vērienīgi projekti ir palikuši "aiz borta". Vai, domājot par Latvijas elektroenerģijas tirgus nākotni, ir pareizi balstīties uz situāciju šodien? Teorētiski jau tagad Latvijā uzstādītās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas pārsniedz patēriņu. Ar šī brīža uzstādītajiem aptuveni 2500 megavatiem (MW) Latvijā dienā elektroenerģijas patēriņš reti kad sasniedz 1400 MW. Tomēr uzstādītā jauda megavatos (MW) nenozīmē arī elektrības izstrādi megavatstundās (MWh) tādā pašā apmērā. Elektrības ražošanu ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, pieejamais resurss. Cik daudz ir ūdens upē un – vai diena saulaina. Tā kā Latvijā lielākās uzstādītās jaudas ir hidroelektrostacijās, tad jo īpaši vietējā elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no ūdens pieteces daudzuma Daugavā.

Vērts pieminēt, ka atšķirībā no vairuma HES pasaulē, kas paredz lielu daudzuma ūdens uzkrāšanu un elektrības izstrādi tad, kad tā ir nepieciešama, Latvijas reljefs ir plakans un HES pārsvarā darbojas atbilstoši ūdens pietecei – cik ūdens pietecēja, tik arī saražoja elektrību. Tāpēc Daugavas elektrostacijas ar pilnu jaudu ir spējīgas darboties vien palu laikā, bet pārējā laikā Latvija ir elektrības importētāja. Piemēram, 31. jūlijā Latvijas elektroenerģijas pieprasījums bija 760 MW, kas teorētiski būtu pilnībā apmierināms ar 2500 MW uzstādītām ģenerējošām jaudām, bet vietējā ģenerācija praktiski nenotika – tā sasniedza vien 76 MW. Savukārt elektroenerģijas cena tajā pašā dienā bija trīs reizes augstāka nekā Skandināvijā.

Lai noteiktu, vai tīklā ir vai nav pieejamas jaudas, ir jāņem vērā dažādu ģenerējošo jaudu iespēja ražot un to ražošanas vienlaicīgums. 

Šādiem mērķiem tiek plaši izmantotas jaudu plūsmu simulēšanas programmatūras. Visticamāk, AST tās izmanto, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu tīkla darbību, tomēr šādiem programmatūras aprēķiniem ir arī jābūt par pamatu, lai noteiktu, vai tīkls tehniski spēs uzņemt un pārvadīt jauno AER elektrostaciju saražoto enerģiju.

Latvijā šobrīd ir viens no mazākajiem elektroenerģijas patēriņiem Eiropā uz cilvēku. Augot iedzīvotāju labklājībai, aizvien aktīvāk izmantojot dažādas elektroierīces un tirgū straujāk ienākot elektroauto, augs arī elektrības patēriņš un pieprasījums pēc tās. Tāpēc loģisks ir jautājums, cik liels ir jaunu AER projektu potenciāls un vai to ieviešana ir jāregulē ar normatīviem aktiem, apturot pieslēgumu nodrošināšanu, pat nezinot, vai projektu attīstītāji, kuri saņēmuši tīkla pieslēgumu, patiešām solīto var izpildīt? Saprotams, ka energosistēmā pastāv dažādi tehniski ierobežojumi, kuru ievērošana jānostiprina normatīvajos aktos, tomēr ir diskutējami, vai ir jārada arī komerciāla rakstura regulējums. Vai likumdevējam jāiejaucas vai jāļauj, lai tirgus regulē projektu attīstību, faktiski nodrošinot apstākļus, kur izdzīvo spēcīgākie, asas konkurences apstākļos esot spiesti piedāvāt zemāko elektroenerģijas cenu?

Kā zināms no tirgus ekonomikas pamatprincipiem, cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība. Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas kāpj, savukārt, piedāvājumam pārsniedzot pieprasījumu, cenas krīt. 

Jo vairāk jauna ģenerējošā jauda būs pieslēgta energosistēmā, jo lielāks būs elektroenerģijas piedāvājums, "spiežot" cenas uz leju. 

Tieši tāpēc likumdevēja uzdevums ir veidot vidi, kur projekti var savstarpēji sacensties, veicinot izvirzīto klimata un enerģētikas plāna mērķu sasniegšanu, vienlaikus darot spiedienu uz elektroenerģijas cenu. Diemžēl esošie apstākļi, kad ar tīkla jaudas pieejamības argumentu tiek ierobežots jaunu AER projektu potenciāls, ir noslēgts konkurences loks, kas ļaus uzturēt zemu piedāvājumu un augstu cenu. Diemžēl ir izveidota arī laba augsne pieslēgumu saņēmušo projektu "papīru tirgum" – videi, kur attīstītāji savus šobrīd tik vērtīgos pieslēgumus pārvades sistēmai varēs piedāvāt pārdot citiem attīstītājiem. Tas ir bīstams ceļš energoatkarības un augstu elektroenerģijas cenu virzienā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.