Overcast -6 °C
O. 05.12
Klaudijs, Sabīne, Sarma
Zemnieku saimniecības "Mežacīruļi" ierīkotais mitrājs, kas sniedza iespēju saimniekam Jurim Cīrulim kļūt par Baltijas jūras reģiona Gada ilgtspējīgāko lauksaimnieku.
Zemnieku saimniecības "Mežacīruļi" ierīkotais mitrājs, kas sniedza iespēju saimniekam Jurim Cīrulim kļūt par Baltijas jūras reģiona Gada ilgtspējīgāko lauksaimnieku.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka aptuveni 70% slāpekļa un 50% fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimniecības, pārējais – no neattīrītiem notekūdeņiem, slāpeklis – arī no atmosfēras.

Situācija ar notekūdeņiem pamazām uzlabojas, sistēma tiek sakārtota, bet lauksaimniecībā šajā jomā vēl ļoti daudz darāmā. Pasaules dabas fondā (PDF) uzskata, ka ir nepieciešams mainīt lauksaimniecības politiku, lai tā apturētu masveida vides degradāciju. Pašreizējā Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) gan sniedz nozīmīgu finansējumu lauksaimniekiem, kuri izvēlas videi draudzīgākas saimniekošanas metodes, taču faktiski neprasa obligātu ieguldījumu vides saglabāšanā un konkrētu darbību veikšanā, lai mazinātu barības vielu noplūdi ūdeņos.

Ikdienā, visticamāk, lauksaimnieks īpaši nedomā par to, vai viņa izvēlētā augsnes apstrādes, mēslošanas vai augu aizsardzības metode tiešā veidā ietekmē situāciju Baltijas jūrā. Tas ir tikpat globāli un šķietami netverami, kā ar personisko devumu panākt klimata neitralitāti visā pasaulē.

Diemžēl Baltijas jūras sateces baseinā nonāk ūdeņi no visas Latvijas teritorijas, arī no laukiem tālajā Daugavpils vai Zilupes apkaimē. Mēs nevaram iekšzemes ūdeņus nošķirt no jūras.

Valsts pie jūras – privilēģija un atbildība

Šāgada 31. oktobrī Baltijas jūru uzraugošā organizācija HELCOM ("Helsinki Commission") publicēja jaunāko ziņojumu par situāciju Baltijas jūrā – kāda tā bijusi starp 2016. un 2021. gadu. Ziņojumā teikts, ka eitrofikācija (ūdenstilpju aizaugšana) patlaban skārusi 94% Baltijas jūras, kas ir par nieka 3% mazāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Tas nozīmē, ka, ienirstot jūrā, nokļūstam tumsā, ko rada blīvi saaugušais aļģu mežs. Tas nomāc visu dzīvo sev apkārt, neļaujot piekļūt saules gaismai. 

Vasaras mēnešos Baltijas jūrā ziedošais aļģu slānis esot redzams pat no kosmosa. 

Pūstot aļģes sāk intensīvi patērēt skābekli, tādējādi radot mirušās zonas, kurās spēj izdzīvot vien baktērijas. Šobrīd gandrīz 30% Baltijas jūras ir mirušās zonas.

Magda Jentgena: "Jārēķinās – lai Baltijas jūra tiktu vaļā no eitrofikācijas, būs jāpaiet vairākiem desmitiem gadu, iespējams, pat gadsimtiem."

Magda Jentgena, PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja: "Pārrunājot šo situāciju Pasaules dabas fondā, secinājām, ka, iespējams, faktus pasniedzam pārāk dramatiski, un tas cilvēkiem liek domāt, ka situācija ir bezcerīga un neko nevar darīt. Tomēr pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas. Ja neko nedarīsim, Latvija vairs nebūs valsts pie Baltijas jūras, bet gan pie milzu purva. Jūra būs pilnībā aizaugusi. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai to nepieļautu. Turklāt jārēķinās – lai Baltijas jūra tiktu vaļā no eitrofikācijas, būs jāpaiet vairākiem desmitiem gadu, iespējams, pat gadsimtiem. Baltijas jūra sava unikālā ģeoloģiskā stāvokļa dēļ ir kā liels ezers, kur ūdens apmaiņa notiek ļoti lēni: 30–50 gadu laikā. Diemžēl fakts, ka situācija uz labo pusi mainās ārkārtīgi lēni, nereti cilvēkiem liek nolaist rokas. To nevajadzētu pieļaut."

Lauksaimnieks pabaro arī ūdensaugus

Ne visu mēslojumu, ko lauksaimnieki izkliedē savos laukos, patērē kultūraugi, daļa nonāk ūdeņos, kur ar šīm barības vielām turpina baroties ūdensaugi. Slāpeklis un fosfors ir divi galvenie ķīmiskie elementi, ar ko barojas aļģes, un tādējādi tiek veicināta aļģu augšana ne tikai jūrā, bet arī ezeros, upēs un citās ūdenstilpēs. Jo vairāk šo barības vielu nonāk ūdenī, jo optimālāki kļūst apstākļi aļģu augšanai. KLP jaunajos stratēģiskajos plānos ir ietvertas dažādas ekoshēmas un pasākumi, kas paredz lauksaimnieciskajā darbībā izmantot videi draudzīgas saimniekošanas metodes, tostarp tās, kas samazina minerālvielu noplūdi ūdeņos.

"Pasaulē tās nav jaunas prakses, taču pie mums tās nereti tiek uztvertas kā jaunas un apgrūtinošas. 

Arī PDF ir piedalījies KLP izstrādē un joprojām to dara. Viena lieta ir rosināt kaut ko mainīt savā līdzšinējā darbībā atsevišķus lauksaimniekus, pavisam cita – mainīt kopējo lauksaimniecības politiku, tostarp to, kas attiecas uz Baltijas jūru. Un bija jāpieliek lielas pūles, lai videi draudzīgās prakses tiktu iekļautas ekoshēmās un lai tām būtu paredzēts arī atbilstošs finansējums. Mūsuprāt, šim finansējumam gan būtu jābūt lielākam, nekā tas ir pašlaik. Piemēram, lai strādātu ar precīzās lauksaimniecības metodēm, ir nepieciešamas lielas investīcijas tehnikas un aprīkojuma iegādei. Otra lieta – aizsargjoslas. Protams, zemniekiem nepatīk, ka šīs joslas viņiem atņem ražojošās platības, taču pat metru liela buferjosla palīdz, jo, ja kaisām minerālvielas līdz pašam upes vai grāvja krastam, tās tiek ieskalotas tieši ūdenī. Savukārt, ja ir aizsargjosla, tad tajā augošie augi var šīs barības vielas "izķert" – patērēt, pirms tās nonāk ūdenī. Jo lielāka aizsargjosla, jo labāk, drošāk," teic M. Jentgena.

PDF ir izcēlis 12 labās lauksaimnieciskās darbības prakses, kas mērķētas tieši uz eitrofikācijas un minerālo barības vielu nonākšanas ūdeņos mazināšanu. Un faktiski šā mērķa sasniegšanai un labo lauksaimniecības prakšu popularizēšanai PDF arī savulaik rosināja rīkot konkursu "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā".

Videi draudzīgi nozīmē – ilgtspējīgi

Latvijā ir daudz lauksaimnieku, kas piekopj videi draudzīgās prakses. Juris Cīrulis, izveidojot pirmo mākslīgo mitrzemi Baltijā, 2014. gadā kļuva par pagaidām vienīgo visa Baltijas reģiona konkursa uzvarētāju no Latvijas. Pēc uzvaras konkursā intervijā žurnālam "Agro Tops" J. Cīrulis teica: "Mitrzemi jau 1993. gadā gluži intuitīvi biju ierīkojis. 

Reklāma

Kad sākām šeit saimniekot, visa augsne bija burtiski piezīdusies ar visādiem draņķiem, ar mašīnu pat nevarēja pabraukt. 

Veicām meliorācijas pasākumus, novadot ūdeņus uz grāvjiem. Taču no grāvjiem ūdens aiztecēja pa tiešo upē, tāpēc pa vidu izveidojām dīķi, kur ūdenim nostāvēties. Protams, būtu naivi cerēt, ka varētu aizturēt visu ar augu barības vielām piesārņoto ūdeņu nokļūšanu jūrā no visiem saviem hektāriem, taču varu izvērtēt, cik daudz man ir tādu lauku, no kuriem ūdens lietus laikā nonāks tieši strautā un tālāk upē, un cik ir tādu, no kuriem ūdens ietecēs strautā jau izfiltrēts caur meliorācijas sistēmām."

Savukārt Rihards Kadirovs, ieviešot augsnes joslveida apstrādi un tādējādi uzlabojot augsnes kvalitāti, Latvijas līmenī uzvarēja 2019. gadā. Rihards: "Lielais pamudinājums radikāli mainīt augsnes apstrādes sistēmu nāca 2014. gadā. 2013. gadā veicām diezgan strauju lēcienu pēc apstrādātās lauksaimniecības zemes no 160 ha uz gandrīz 300 ha. Ļoti liels īpatsvars sējumos bija ziemājiem. Tie visi izsala. Sapratām – ar esošo tehnikas parku un esošajām izmaksām iespēja darboties ienesīgi ir, maigi sakot, riskanta. Kad no aršanas pārgājām uz minimālo augsnes apstrādi, jau pirmajā gadā raža pieauga no 3,9 t/ha līdz 4,5 t/ha. Kad smago mālu vairs near, nostabilizējas dabiskā augsnes struktūra, veidojas pareizais sakārtas blīvums. Tādējādi uz lauka notiek izlīdzinātāka veģetācijas attīstība." Kombinējot dažādas videi draudzīgas lauksaimniecības prakses, Riharda apstrādātajā augsnē ir ievērojami pieaudzis organisko vielu sastāvs un spēja absorbēt siltumnīcefekta (CO2) gāzi.

Zemnieku saimniecībā "Kotiņi" audzē dažādas kultūras, tostarp auzas, īpaši domājot par augu seku un augsnes auglību. No graudaugiem un pākšaugiem saimniecībā gatavo gan sēklu un lopbarību, gan pārtikas produktus. Attēlā – 2020. gada konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" Latvijas finālists Aldis Ločmelis no ZS "Kotiņi" vērtē gaidāmo auzu ražu.

Aldis Ločmelis kļuva par Latvijas "Gada ilgtspējīgāko lauksaimnieku Baltijas jūras reģionā" 2020. gadā. Viņš teica, ka viņa domāšana mainījās pēc 2017. gada plūdiem, kad gāja zudumā lielākā daļa ražas, jo to nebija iespējams novākt. Bija skaidrs, ka ir kaut kas radikāli jāmaina saimniekošanā, lai mazinātu riskus, jo dabas apstākļi ir neprognozējami. Viņš kompleksi pievērsās augsnei, mainot gan tās apstrādes tehnoloģiju, gan paplašinot audzējamo kultūru klāstu, ieviešot starpkultūras, precīzo mēslojuma iestrādi, ierīkojot aizsargjoslas utt. Ik sezonu viņš pētīja, kuras metodes strādā un kas vēl būtu jāmaina. 

A. Ločmelis: "Es vēlos šeit dzīvot un darboties ilgi, tādēļ lielu uzmanību pievēršu augu maiņai, kas mazina augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. 

Arī augsne nav piemērota, lai vienu pēc otra sētu vien kviešus un rapšus."

"Klimata pārmaiņas un dabas kaprīzes visvairāk izjūt tieši lauksaimnieks. Un ne jau vidi sargājošo organizāciju aicinājumi vairāk domāt par videi draudzīgākām saimniekošanas metodēm ierobežo ražošanu. To ietekmē sausums, karstums, plūdi, krusa utt. Tādējādi jādomā gan par augsnes apstrādes tehnoloģijām, gan par to, kā saglabāt mitrumu augsnē vai pareizi novadīt lieko mitrumu, kā saglabāt un veicināt augsnes auglību, lai mazāk būtu lietojams minerālmēslojums utt. Varam to saukt par videi draudzīgāku saimniekošanu, taču pēc būtības tā ir ilgtspējīga lauksaimniecība," uzsver M. Jentgena.

Katrai valstij ir savi konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" dalībnieku atlases kritēriji un pieteikšanās nosacījumi. Tomēr dalību savas valsts konkursā var pieteikt jebkurš lauksaimnieks neatkarīgi no tā, vai viņš strādā ar konvencionālām vai bioloģiskām metodēm, pārstāv lielu vai mazu saimniecību, to vai citu nozari. Sākotnēji pretendentam bijis jāaizpilda vairākas anketas, tagad pietiek tikai ar motivācijas vēstuli. 

Tomēr pagaidām Latvijā pašu lauksaimnieku aktivitāte, piesakoties konkursam, ir ļoti maza, tāpēc saimniecības iesaka arī Zemnieku saeima, Lauku konsultāciju un izglītības centrs. 

Žūrija klātienē iepazīstas ar šīm saimniecībām – parasti to ir aptuveni desmit – un izvēlas vienu finālistu, kurš tad pārstāv valsti reģionālā līmenī un pretendē uz galveno balvu – 10 000 eiro. Valsts līmeņa finālists saņem naudas balvu 1000 eiro.

Nākamā konkursa kārta tiks izsludināta nākamā gada sākumā.

Ekoshēmas vēl jāpilnveido

Tagad, kad videi draudzīgās prakses ir iekļautas dažādās ekoshēmās, situācijai būtu straujāk jāmainās uz labo pusi. Taču pašreizējos ekoshēmu risinājumos ir dažādas pretrunas, un arī atbalsta maksājums, ko var papildus saņemt, nav diez cik motivējošs. Tāpat birokrātija, pildot visus ar atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus un prasības, ir tik liela, ka daudziem vienkārši nolaižas rokas. Te vairs nav runa par to, vai zemnieks grib vai negrib kādu ekoshēmu pildīt, bet gan par to, vai viņš to var atļauties, vai saņemtais atbalsts ir adekvāts ieguldījumam. 

Lauksaimnieki teic – ja birokrātiskais slogs nemazināsies un ja atbalsts nebūs motivējošs, viņi izvēlēsies daudzas labas lietas nedarīt.

Jāpiebilst, ka PDF izstrādātās labās prakses ir identiskas visām Baltijas reģiona valstīm, kas piedalās konkursā, un tās nav tas pats, kas ekoshēmas, kas katrā ES dalībvalstī ir atšķirīgas tāpat kā atbalsta saņemšanas nosacījumi. Minētās 12 prakses savu efektivitāti jau ir pierādījušas.

M. Jentgena: "Ko darīt, lai neciestu ne jūra, ne pārtikas ražošana? Kam būtu jāpārrauga visa šī situācija kopumā un par to jāatbild – tas ir vēl neatrisināts jautājums. Patlaban dažās Baltijas jūras reģiona valstīs ievieš vai plāno ieviest jaunu amatu – Baltijas jūras sateces baseina uzraugs, ierēdnis, kurš būtu kā starpnieks starp lauksaimnieku un valsts iestādēm, pārzinātu sateces baseina problēmas, sekotu tām līdzi, ieteiktu labākos risinājumus lauksaimniekiem barības vielu noteču mazināšanai, kā arī palīdzētu tikt galā ar birokrātiju."

Protams, ar konkursu nepietiek, lai atrisinātu Baltijas jūras problēmas. Tāpēc svarīgi būtu šīs labās prakses pārņemt valstiskā līmenī, gan tās finansiāli atbalstot, gan, iespējams, ieviešot arī kādu soda mehānismu par šo prakšu neizmantošanu. Tikai masveidā piekopjot labās saimniekošanas prakses, varēsim redzēt pozitīvo ietekmi gan uz iekšzemes ūdeņiem, gan Baltijas jūrā. 

12 labās lauksaimnieku prakses Baltijas jūras eitrofikācijas mazināšanai

* Prakses veselīgai augsnei:

• augu seguma saglabāšana visu gadu;

• augsnes struktūras aizsargāšana; 

• uztvērējaugu un starpkultūru izmantošana; 

• organisko vielu pievienošana augsnei; 

• buferjoslu uzturēšana.

* Prakses ilgtspējīgai ūdens resursu izmantošanai:

• mitrāju izveide; 

• efektīva ūdens resursu izmantošana.

* Prakses efektīvai mēslojuma izmantošanai:

• sabalansēta mēslošana; 

• mēslošana pareizajā laikā; 

• rūpīgu kūtsmēslu iestrādes metožu izmantošana; 

• kūtsmēslu izmantošana zemkopībā; 

• precīzā augkopība.

Eksperta viedoklis

Pieredzes apmaiņa palīdz saudzēt jūru

Kaspars Žūriņš, LLKC direktors.

Kaspars Žūriņš, LLKC direktors: "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) atbalsta konkursu "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" kopš tā pirmsākumiem 2009. gadā. Konkurss dod iespēju salīdzināt lauksaimnieku saimniekošanā izmantotās metodes ne tikai starp Latvijas saimniecībām, bet arī plašākā – Baltijas jūras reģiona – mērogā. Rīkojot konkursu vairāku gadu garumā, ir iepazītas saimniecības, kas ir atvērtas un gatavas iesaistīties, dalīties ar savu pieredzi. LLKC iesaista šīs saimniecības interešu grupās, pieredzes apmaiņas braucienos, demonstrējumu rīkošanā, inovāciju projektu ieviešanas grupās. Šāda saimniecību iesaiste paātrina dialogu un ir nepieciešama, lai labāk varētu skaidrot un popularizēt veidus, kā praktiski ieviest Zaļajā kursā ietvertās prasības."

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma