Nākamajos piecos gados ar finansējumu no 100 000 līdz 300 000 eiro tiks atbalstīti divu veidu projekti, kuros paredz jaunus risinājumus nozarē vai jaunus risinājumus saimniecībā.
Lai veicinātu sadarbību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības produktu pārstrādē, izstrādājot inovatīvus risinājumus, kā arī jaunus produktus, valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanai pasākumā "Atbalsts Eiropas inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai".
Atbalstam var pieteikties Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupa,
kas veido jaunu sadarbību starp vismaz trim dažādiem partneriem, no kuriem vismaz viens ir lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un kas savstarpēji nav saistīti.
EIP darba grupu var veidot no šādiem partneriem: lauksaimnieks, mežsaimnieks, lauksaimniecības produktu pārstrādātājs, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstiskā organizācija vai kooperatīvu pārstāvis, konsultants, pētniecības organizācija, tostarp students, vai cita inovācijā ieinteresētā persona.
Pasākumā tiek atbalstīti divu veidu projekti, kuros paredz jaunus risinājumus nozarē vai jaunus risinājumus saimniecībā.
Nozares līmeņa projektiem kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 300 000 eiro, piemērojot atbalsta intensitāti līdz 90%, savukārt saimniecību līmenī – 100 000 eiro, piemērojot atbalsta intensitāti līdz 70%. Maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam.
Jaunajā plānošanas periodā inovācijas projektiem ir mainīta vērtēšanas kārtība: visu vērtēšanas procesu veiks Lauku atbalsta dienests.
Tas nozīmē, ka atbalsta pretendentam EPS sistēmā jāiesniedz detalizēti sagatavots projekta iesniegums.
Projektu iesniegumu pieņemšanas kārta plānota nākamā gada sākumā.
Noteikumi paredz ieviest Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam ieguldījumu atbalstu inovācijas projektu īstenošanai. Šajā plānošanas periodā tam atvēlēts 17,5 miljonu eiro finansējums no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).
"Agro Tops" novembra numurā lasi:
- Kas aizstāv Latvijas zemnieku intereses Briselē?
- Ā. Žentiņš: Veterinārārsts nedrīkst būt algots fermas darbinieks
- Kāpēc samazinās lopbarības kultūru sēklaudzēšana?
- Latvijā pirmoreiz noticis pasaules čempionāts aršanā
- Kādas lauksaimniecības tehnoloģiju inovācijas atzītas par labākajām
- Lielāko aitaudzētāju TOP 50
- Latvijas komercdārzi - kur esam, kurp ejam?
Žurnālu abonē šeit.