4.3 °C
Lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju atbrīvoties no savu laiku nokalpojušās elektrotehnikas apdzīvotajās vietās, kur elektrotehnikas šķirošana ir ierobežota, "Eco Baltia vide" sadarbībā ar "Latvijas Zaļo punktu" un "Vidusdaugavas SPAAO" no 24. augusta līdz 27. oktobrim īstenoja izbraukuma akciju Latvijas reģionos.
Tās laikā īpašos pieņemšanas pagaidu punktos iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 26,73 tonnas nolietotās un vairs nevajadzīgās elektrotehnikas. Akcijas laikā elektrotehniku mobilajos nodošanas punktos iedzīvotāji bez maksas varēja nodot Skrundā, Viesītē, Neretā, Pļaviņās, Ērberģē, Aknīstē un Aucē. Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte bija vērojama Skrundā, kur nepilnu divu nedēļu laikā tika savāktas 6,68 tonnas nolietotās elektrotehnikas, un Viesītē, kur arī nepilnās divās nedēļās nodotas 4,78 tonnas nolietotās elektrotehnikas. "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts:
"87% Latvijas iedzīvotāju ik gadu iegādājas jaunu elektrotehniku, jo vecā vairs nav darba kārtībā, tomēr tikai 41% to šķiro.
Nereti bojātas iekārtas tiek pa kluso izmestas pie nešķirotajiem atkritumiem vai atkritumu tvertnēm, kā arī uzkrātas mājās. Nolietotajai tehnikai nav vietas pie sadzīves atkritumiem. Jāatzīmē, ka vairākas elektrotehnikas detaļas ir piemērotas otrreizējai pārstrādei, lai kļūtu par izejvielu jaunu preču ražošanai, tāpat tajās bieži vien ir retie un izsīkstošie izrakteņi. Tāpēc aicinām arī turpmāk iesaistīties šķirošanas aktivitātēs un mainīt paradumus uz videi draudzīgākiem."
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
