22 °C
Krievijas propagandai atradies ko pateikt arī par nesen aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem. Protams, neko pozitīvu. Galvenokārt tās ir vaimanas, cik dārgi svētki esot izmaksājuši "Latvijas nodokļu maksātājiem", ar nekonkrētiem mājieniem, ka pusi kādi mistiski "viņi" esot sabāzuši savās kabatās.
Dziesmu svētku zinātāji
Vietne "Argumenti nedeļi", piemēram, apgalvoja, ka galvenais svētku uzdevums esot bijis "aplaupīt tautu": "Un pilnīgi vienalga, vai uz dalībnieku vai svētku viesu rēķina, jo galvenais ir kārtīgi nopelnīt." Lai to pierādītu, piesauktas augstās ēdināšanas cenas Mežaparka estrādes teritorijā pasākumu laikā, un ka kādi esot iedzīvojušies, dalībniekiem dodot vecu, jau skābenu desu un savītušus gurķus, ka Daugavas stadiona telpās dejotājiem esot bijis jāguļ aukstumā, teju uz ledus, tāpēc daudzi saaukstējušies, un tā tālāk.
Tādi sacerējumi top pēc iestrādātās metodes – Latvijas mediju krievvalodīgajās lapās vai sociālajos tīklos sameklē atsevišķus – īstus vai uzpūstus – incidentus un tad uz to rēķina vispārina kopējo ainu. Piemēram, no "Latvijas Avīzes" bez atsauces patapināto ziņu par dejotāju ballītes sekām Daugavas stadiona telpās tie paši "Argumenti nedeļi" vispirms izmanto, lai ķiķinātu par "enerģiskajiem latviešiem", kas mākot "atpūsties ar vērienu", un "trauslajām, audzinātajām, tolerantajām latviešu sievietēm", kuras izdemolējušās stadiona dāmu tualeti. Pēc tam nāk secinājumi, no kuriem izriet, ka tādu svētku dēļ posts un zaudējumi vien rodas: "Nacionālie Dziesmu un deju svētki ir valsts mēroga pasākums, bet tas nozīmē, ka zaudējumus kā parasti segs nodokļu maksātāji."
Jāpiebilst, ka Dziesmu svētkus nomelnojošo rakstudarbu autori parasti ir Latvijā agrāk dzīvojušie prokremliskie aktīvisti vai personas, kas reiz strādājušas Latvijas krievvalodīgajos medijos.
Tie ir cilvēki, kas, sākoties Krievijas pilna mēroga karam ar Ukrainu, vai nu Maskavas aicināti pārskrējuši robežas otrajā pusē paši, vai, iespējams, "palūgti" aizvākties.
Krievijas propagandas vietņu darbā viņi tagad iesaistīti kā "Baltijas eksperti". Atšķirībā no Krievijā augušiem propagandistiem viņiem vismaz ir kaut kāda izpratne par Latvijas notikumu specifiku, bet reizē arī vairāk žults. Viens no tādiem personāžiem ir Vlads Bogovs. Viņš vēl samērā nesen dedzīgi cīnījās par Otrā pasaules kara Salaspils nometnes vēstures padomju versiju ar visiem tās pārspīlējumiem un ideoloģiskajiem izdomājumiem, taču tagad dzīvo un darbojas Pleskavā. Bogovs pirms pāris nedēļām sniedza plašu "YouTube" izvietotu interviju Aleksejam Stefanovam, arī bijušajam rīdziniekam, kurš šobrīd darbojas Krievijas mediju grupā "Rossija segodņa" (tā uztur dezinformācijas avotus "Sputņik", "RIA Novosti", "Baltnews" un virkni citu) un ir tas pats, kurš pērn Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskatījis nacisma simbolus. Minētā intervija ievietota vietnē "Sputņik", un tajā Bogovs, kurš "kopā ar ģimeni bija spiests bēgt no Latvijas specdienestu vajāšanām uz Pleskavu", atklāj daudz brīnumainu lietu. Sacīsim, ka 1939./1940. gadā Latvija kā valsts un tās valdība kļuvusi "darboties nespējīga", tāpēc Latvijas iedzīvotāji atbalstījuši sarkanās armijas ienākšanu, "jo bija tikai alternatīva vai nu nomirt no bada, vai iestāties Padomju Savienībā". Viens no pirmajiem darbiem, ko padomju vara Latvijā tad paveikusi, – pacēlusi algas, un "Latvijas iedzīvotāji beidzot varēja tikt ārā no absolūtās nabadzības un uzelpot". Par Dziesmu svētkiem paralēlās vēstures paudējs Bogovs atklāj sekojošo: "Dziesmu svētki ir vācu tradīcija: vācu muižniekiem kļuva garlaicīgi, tāpēc tie arī piespieda latviešu zemniekus viņus izklaidēt, dziedāt tautasdziesmas. Tā parādījās latviešu kori tieši vācu koru tradīcijās." Savukārt Dziesmu svētku simbols – karogs – nākot no Krievijas impērijas; esot pirmo reizi parādījies 1895. gadā un uz tā sākotnēji bijis uzraksts "Par godu Kurzemes pievienošanai Krievijai un ceturtajiem Dziesmu svētkiem, kas notiek Jelgavā". Tagad latvieši uzrakstu novākuši. Te nu jāsaka, ka "Līgo" karogs publikā parādījās jau 1873. gada 26. jūnijā Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku atklāšanā un ar Krievijas impēriju tam ir vien hronoloģiska saistība.
"Bezmēra rusofobi"
Krievijas propagandas vietnēm pēdējās nedēļās bijis visai daudz tematu no Latvijas dzīves, par kuriem sašust. Bieži pieminēts Latvijas Izglītības ministrijas nodoms ierobežot tālmācības iespējas Krievijas mācību iestādēs, jo arī te ir runa par valsts drošību. Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) sadusmojusies, nosaucot tādu soli par "cīņu ar citādi domājošajiem".
Raugi, Rietumi baidoties no izglītības, kas neatbilst to vērtību sistēmai, tāpēc cenšoties izskaust izglītību krieviski.
Austrumu kaimiņvalsts ĀM tāpat piktojas par Latvijas drošības struktūru izsūtītajiem paziņojumiem par administratīvās lietvedības uzsākšanu pret personām, kas 9. maijā sociālajos tīklos publicēja apsveikumus un slavināja tā saukto uzvaras dienu. Tā esot zaimošana, kas par Latviju atgādinot kā par valsti, "kura ne tikai slavina nacismu, bet arī apstrīd Otrā pasaules kara rezultātus". "Latvijas valdošās aprindas rusofobijas drudzī jau sen zaudējušas morāles normas," pasludinājusi Krievijas ĀM.
Mazliet pat pārsteidz, cik nikni, pūloties visādi iedzelt, Krievijā uztverts Laimas Vaikules jūlija beigās rīkotais festivāls "Laima Rendezvous Jūrmala '23", kurā pieteikta Alla Pugačova, ukraiņu un vēl virkne to krievu estrādes zvaigžņu, kas pārcēlušās uz Rietumiem un neatbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ne vien izklaides lapas, bet pat Krievijas valdības orgāns "Rossijskaja gazeta" sodās, ka Laima Vaikule "pēdējā laikā iekritusi pilnīgā bezmēra rusofobijā un izlēmusi savākt iespējami daudz domubiedru ar pretkrieviskiem uzskatiem". Acīmredzot Kremli satrauc perspektīva, ka šajā pasākumā krievu publikā varētu izskanēt simpātijas Ukrainai un nosodījums Vladimira Putina politikai. Turklāt daļa ienākumu tiks ziedoti Ukrainai. Vienlaikus "Sputņik" apspēlē producentu kompānijas "ART Forte" vadītājas Jūlijas Ločmeles Latvijas medijos teikto par laika un resursu nepieciešamību, lai Latvijas krievvalodīgo publiku ieinteresētu ar māksliniekiem no Gruzijas, Izraēlas, Anglijas. "Neiespējamā misija: Latvijā nevar atrast aizvietojumu krievu kultūrai," pasludina "Sputņik".
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to "LA" redakciju, rakstot: atmaskots@latvijasmediji.lv.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
