12.3 °C
Spriedzi, ko radījušas Krievijas militārā grupējuma "Vagner" algotņu aktivitātes Baltkrievijā, zīmīgi papildina arī Kremļa propagandas pēdējā laika centieni parādīt, ka Polijas un Ukrainas attiecības it kā kļūstot arvien sliktākas un lielais atbalsts, ko līdz šim poļi pauduši Ukrainai, patiesībā esot vien valdošās partijas "Likums un taisnīgums" mēģinājums noturēt varu, pat ja cena būšot Polijas ieraušana karā.
Izskaidrojums, kāpēc tieši Polija šobrīd kļuvusi par Kremļa propagandas galveno mērķi, ir saprotams – šajā valstī tuvojas parlamenta vēlēšanas. Tās paredzētas 15. oktobrī, un, kā jau ierasts, paredzama sīva konservatīvo un liberālo spēku cīņa. Lai gan pat varas maiņas gadījumā Polijas ārpolitikas kursa pārskatīšana ir ļoti mazticama, tomēr arī politiskā nestabilitāte un politisko akcentu maiņa Krievijai būtu liels sasniegums.
Mēģinājumi sēt neuzticību starp Ukrainu un tās sabiedrotajiem bijuši vērojami jau kopš kara pirmajām dienām, tomēr iepriekš tie vairāk vērsti uz rietumvalstīm, apzinoties, ka poļi, tāpat kā baltieši, daudz labāk saprot Krievijas agresīvos nodomus.
Tāpēc Polijas gadījumā pašlaik tiek izmēģināta ļoti plaša tematika cerībā, ka kaut kas no visa tomēr varētu nostrādāt.
Lai izveidotu Kremlim nepieciešamos (lai gan brīžiem pretrunīgos) vēstījumus, tiek izmantotas gan Polijas iekšpolitiskās diskusijas, gan atsevišķas ekonomiskās tēmas (piemēram, Ukrainas labības eksports, kas nesen bija izsaucis poļu lauksaimnieku bažas par iespējamu negodīgu konkurenci), gan plašāki vēsturiski temati, uzsverot, ka senās pārestības un teritoriālās pretenzijas starp abām tautām neesot aizmirstas, pat ja šobrīd par tām skaļi nerunā. Ar avotiem, uz kuriem varētu atsaukties, gan visbiežāk ir problēmas, tāpēc, kā jau tas nereti novērots arī saistībā ar citām tēmām, jāķeras pie dažādu margināļu citēšanas vai arī jāmeklē pašiem savi "eksperti".
"Viss nav tik viennozīmīgi" stilā
Gandrīz visos lielākajos Krievijas interneta portālos ("RIA Novsosti", RT, "Sputņik", "Rossijskaja gazeta", "Izvestija" u. c.) augusta beigās parādījās publikācijas ar līdzīgiem virsrakstiem – "Polijā paziņo par gatavību karot ar Krieviju". Nevienā no tiem gan netika citētas Polijas amatpersonas vai viedokļu līderi, faktiski tas bija viena neievērojama rakstiņa pārstāsts, kuru izdevumā "Myśl Polska" publicējis kāds Mihails Radzikovskis.
Sācis ar spriedelējumiem par Varšavas sacelšanās (1944) bezjēdzīgumu, viņš tūlīt pat steidz salīdzināt situāciju ar mūsdienām:
"Nav šaubu, ka gan premjers, gan citi lēmumu pieņēmēji būtu gatavi sūtīt uz Ukrainas fronti poļu karavīrus "dzimtenes aizstāvības" vārdā pret iedomātiem Krievijas draudiem."
Šis teikums, kurā lietotais apzīmējums "iedomātie Krievijas draudi" (lai it kā uzsvērtu, ka draudi nav īsti), tad arī kļuvis par iedvesmas avotu visai Kremļa propagandas mašīnai, kuru tālāk jau metušies attīstīt arī Krievijas politiķi. Piemēram, Krievijas Valsts domes spīkers Vladimirs Volodins paziņojis: "Nu ir pilnīgi skaidrs, ka [Polijas prezidents] Duda un viņa partija ir gatava uz daudz ko. [..] No tā var secināt, ka jukušie pie varas – tā šobrīd ir vislielākā Polijas problēma." Bet par "ekspertu" un "politologu" nereti uzdotais Sergejs Markovs televīzijas raidījuma "Rossija 1" kanālā bļauj: "Polija kļūs par galveno vaininieci pasaules ievilkšanai trešajā pasaules karā. Berlīnē un Briselē par to gan zina, bet var reizēm aizmirst, tāpēc mums tas visu laiku jāatgādina – tieši poļi ir galvenais pasaules miera drauds."
Bet kas tad ir šis autors un izdevums, kas Krievijā guvis tik plašu publicitāti? Izdevumam ar nosaukumu "Myśl Polska" ir sena vēsture – tas radies kā trimdas izdevums Otrā pasaules kara laikā Londonā. Polijā darbojas kopš 1993. gada, tomēr, kā norādīts interneta enciklopēdijā "Wikipedia": "Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā "Myśl Polska" popularizē prokrieviskus un antiukrainiskus uzskatus, publicējot, piemēram, Kremļa vadošā ideologa Aleksandra Dugina tekstus." Par raksta autoru Mihailu Radzikovski pieejams ļoti maz publiskās informācijas, tomēr, pārskatot iepriekšējās viņa publikācijas šajā pašā izdevumā, kļūst skaidrs, ka tieši viņš ir viens no tiem, kas aktīvi piedalās šī prokrieviskā un antiukrainiskā kursa veidošanā. Pārsvarā tas izpaužas, izmantojot Kremļa propagandā plaši piekopto "viss nav tik viennozīmīgi" stilu. Piemēram, vienā no saviem agrākajiem rakstiem Radzikovskis pauž: "Es negrasos aizstāvēt Krievijas lēmumu uzsākt īpašu militāru operāciju Ukrainā. Uzskatu, ka šis lēmums bija kļūda, un Krievija iekrita anglosakšu valstu (ASV un Lielbritānijas) izprovocētajās lamatās. Tās bija ieinteresētas savu ietekmes sfēru paplašināšanā un politiskās situācijas destabilizācijā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Es arī negrasos noliegt kara noziegumus, kas pastrādāti aiz mūsu austrumu robežas. Žēl, ka tiek publiskoti tikai vienas konflikta puses noziegumi."
Vēl citā rakstā Radzikovskis mēģina atdzīvināt vēsturiskās pretrunas un žēlojas, ka "kara histērijas" dēļ Polija vairs neprasot no Ukrainas varas atbildību par Volīnijas slaktiņu
(poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana Rietumukrainā Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā). Savukārt, komentējot gaidāmās parlamenta vēlēšanas, izdevuma autors uzsver: "Šobrīd, izdarot politisko izvēli, būtu jāapsver, kas ir lielākais drauds Polijai un poļiem. Neapšaubāmi, lielākās briesmas rada Polijas ievilkšana karā Ukrainā un ilgtermiņā iespēja karadarbību pārvērst globālā konfliktā. (..) No šī viedokļa ir mazsvarīgi, vai konkrētā partija ir labējā vai kreisā, vai tā vēlas palielināt vai samazināt nodokļus, vai tā atbalsta vairākuma vai proporcionālu vēlēšanu sistēmu. Arī vēsturiskās un ideoloģiskās atšķirības pazūd otrajā plānā. Vissvarīgākais ir mēģināt novērst kara rēgu." Jāpiebilst, ka aiz šiem cēlajiem saukļiem, kas nav sveši arī Latvijas politiskajā vidē, parasti stāv ideja par to, ka "miera vārdā" jāatsakās no atbalsta Ukrainai, piekāpjoties Krievijai.
Atkal izvelk Ukrainas "sadalīšanas" stāstiņu
Radzikovskis nav vienīgais mazzināmais personāžs, kura izteikumi pēkšņi iegūst lielu svaru Kremļa propagandā. "RIA Novosti" atsaucas uz kādu "amerikāņu žurnālistu" Džeksonu Hinkilu, kurš savā "YouTube" kanālā esot atklājis, kas tālāk notikšot Ukrainā. "Ukraina zaudēs pieeju jūrai. Polija ar ASV atbalstu iebruks Ukrainas rietumos, bet Krievijai izdosies sasniegt savus militāros mērķus," atsaucoties uz šo blogeri, apgalvo "RIA Novosti", uzreiz piebilstot, ka arī pati Krievija jau iepriekš esot brīdinājusi par līdzīgu scenāriju.
Interneta portāls atsaucas uz Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) direktoru Sergeju Nariškinu, ka Varšavā tiekot kalti Ukrainas "sadalīšanas" plāni, kurus atbalstot arī Vašingtonā un Londonā.
Tiešām, šo vēstījumu Krievija centusies virzīt jau vairākkārt, un, par spīti tam, ka iepriekš tas nav devis nekādu rezultātu, tas tiek darīts atkal. Noder arī vēstures tēmas, kurās poļi vienlaikus tiek pasniegti gan kā upuri (atgādinot jau pieminēto Volīnijas slaktiņu), gan kā uzbrucēji, kas vēlas iekarot citas teritorijas. Visplašāk šai tēmai pievērsusies "Sputņik" interneta vietne, uzaicinot izteikties iepriekš Ukrainā dzīvojušo prokrievisko blogeri Mihailu Onufrenko, kurš, apspriežot Polijas un Ukrainas pretrunas, aizrunājas tik tālu, ka poļu mērķis esot ne vien iegūt lielu daļu Ukrainas, lai izveidotu Poliju "no jūras līdz jūrai", bet arī atņemt Lietuvai Viļņu. "Tas ir nākamo konfliktu jautājums. Poļi tiks galā ar Ukrainu, un tad pienāks kārta Lietuvai," pārliecināti apgalvo runātājs, kurš tāpat kā daudzi citi Kremļa propagandisti mēģina radīt iespaidu, ka agresors ir kāds cits, nevis Krievija.
Neļaujiet meliem izplatīties!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to "Latvijas Avīzes" redakciju, rakstot atmaskots@latvijasmediji.lv.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
