Partly cloudy 2.2 °C
C. 12.12
Iveta, Otīlija
SEKO MUMS
Reklāma
Karsts diskusiju virpulis šoruden sagriezās par ieceri atbrīvot Rīgas
pilsētvidi no krievu valodas, tostarp afišām krievu valodā.
Karsts diskusiju virpulis šoruden sagriezās par ieceri atbrīvot Rīgas pilsētvidi no krievu valodas, tostarp afišām krievu valodā.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Par ko gan būtu jāuztraucas, ja pēdējo gadu aptaujas rāda, ka ap 90% iedzīvotāju*, kuru dzimtā valoda ir krievu, spēj sazināties latviski? Dzīve rāda ko citu – spēj jau gan, bet nesazinās. Tāpēc krievu valoda arī pēc 34 neatkarības gadiem mūsu valstī nav nogājusi no publiskās skatuves, citiem vārdiem sakot, Latvijā nav beigusies rusifikācija jeb pārkrievošana – viens no padomju okupācijas varas izpausmes veidiem.

Reklāma

Rīts pie smalkmaizīšu stenda veikalā "Rimi" – divas darbinieces skaļā balsī krieviski risina sarunu. Pircēja palūdz runāt klusāk, jo runātājas atrodas publiskā vidē, savā darba vietā, kur saziņai jānotiek valsts valodā. Viena no darbiniecēm agresīvi atbild, ka runās, kā grib, jo "te ir daudz valodu". Uz precizējumu, ka Latvijā ir viena oficiālā valsts valoda, sieviete vēl agresīvāk, bakstot ar rādītājpirkstu sejā, bļaustoties un grūstoties, vairākkārt atkārto – te ir Krievija, te ir Krievija! Tas ir reāls notikums no Daces Lindbergas pieredzes, ar kuru viņa dalījusies savā feisbuka lapā, par to painformējot arī veikala vadību un Valsts valodas centru.

Ne viens vien lasītājs teiks – nekas neparasts. Cik nav gadījies dzirdēt, kā darbinieki ne tikai sarunājas krieviski, bet arī apkalpo klientus. Krievu valoda mūsu publiskajā vidē gan skan, gan rādās visur – veikalos, ēstuvēs un citur uzņēmējdarbībā, medicīnas un izglītības iestādēs, valsts un pašvaldību institūcijās, sabiedriskajos medijos, no skatuvēm, uz afišu stabiem, internetā utt.

No savas pieredzes – nupat Skultes tirgū uzsita dusmas, kad dzirdēju, kā latviete, meistarīga kūku cepēja, ar saviem pircējiem runā krieviski, kas izrādās krievu pāris. Uz manu jautājumu, kāpēc, atbild – zinot, ka viņi saprot latviski, bet pati gribot patrenēties krieviski, lai valoda neierūs.

Savu ierakstu feisbukā Dace Lindberga beidza ar jautājumu: cik ilgi mēs, latvieši, to pieļausim?

Pārkrievošana – masīva krievu migrācija

Vēsturnieks Jānis Riekstiņš ir viens no ražīgākajiem padomju okupācijas laika pētniekiem, viņa jaunākais darbs veltīts joprojām aktuālam tematam – pārkrievošanai. Grāmata ar nosaukumu "Latvijas pārkrievošana 1940–1990" vēl gaida izdošanu, autors cer, ka nākamgad tā nonāks pie lasītājiem. Viņš uzskata, ka 

atjaunotajā Latvijā politiķi nav spējuši novērst pārkrievošanas sekas un nostiprināt latviešu valodas pozīcijas, jo pietrūkusi politiskā griba īstajā laikā pieņemt īstos lēmumus. 

"Viņi taču zināja, cik milzīga mūsu valstī ir sveštautiešu masa, kas pēc gadiem noteikti atspēlēsies."

Sveštautiešu masu ieplūšana sevišķi lielos apmēros sākusies pēc Otrā pasaules kara beigām. Abās okupācijās un kara laikā Latvija bija zaudējusi lielu skaitu iedzīvotāju. Viņu vietā gan stihiski strauji ieplūda, gan mērķtiecīgi tika ieplūdināti migranti no Krievijas – Kaļiņinas, Novgorodas, Pleskavas apgabala un citurienes – un Baltkrievijas. Padomju okupācijas laikā cauri Latvijai izgājuši ap septiņiem miljoniem cilvēku, daļa no tiem šeit apmetās uz dzīvi. Latviju par savu jauno mājvietu izvēlējās daudzi demobilizētie karavīri ar ģimenēm, jo kara laikā, kad te uzturējās, novērtēja mūsu zemes labumus. Organizēti tika vervēti strādnieki fabrikām un rūpnīcām.

Pati kareivīgākā un Latvijai naidīgākā migrantu grupa bijuši atvaļinātie militāristi ar īpašām privilēģijām, skaidro vēsturnieks. Rīgā saplūda visagresīvākie un saņēma lielas privilēģijas, arī speciālu apgādi ar pārtikas un citām precēm. Bija tāds virsnieku slānis, kuram vajadzēja piešķirt labiekārtotu dzīvokli divās nedēļās, vēlākais – mēnesī, kamēr Latvijas pamatiedzīvotāji dzīvokli rindā varēja gaidīt gadiem.

"Kad 90. gados Latvijas Augstākā Padome atcēla militāristu privilēģijas, no Liepājas jūras kara bāzes atnāca vēstule ar draudiem – ja lēmums tiks pieņemts, viņi rīkosies ar visiem līdzekļiem, tostarp ieročiem. Rakstīja arī uz Maskavu Gorbačovam u. c., protestēja līdz pēdējam brīdim.

Reklāma
Reklāma

Sākoties atmodai, viskareivīgākie Latvijas neatkarības pretinieki bija šie atvaļinātie militāristi ar savām organizācijām. Viņi ārkārtīgi asi iebilda 1988./ 1989. gadā, kad tika gatavoti lēmumi un likums par valsts valodu. Tas bija milzīgs spēks ar ievērojamu aizmuguri."

Otrs virziens bija kadru pārkrievošana. Okupācijas varai vajadzēja lojālus darbiniekus, kuru masveidīga ieplūdināšana Latvijā sākās 1944.–1945. gadā. Tie bijuši ļoti kareivīgi, kas nicināja latviešus, vietējās tradīcijas, kultūru, jo jau bija uzpotēti ar Staļina 30. gadu vidū radīto propagandas vēstījumu par krievu tautu kā pirmo starp pārējām, nosaucot to par vecāko brāli. "1945. gadā pēc Vācijas sakāves, kad Maskavā tika sarīkota parāde, vakarā Staļins sarīkoja ģenerāļiem un maršaliem pieņemšanu un pacēla tostu par krievu tautu kā visdiženāko. Krievu pacelšana pāri citām tautām bija oficiāla politika un propagandas sastāvdaļa, kas atsaucās uz visu to varzu, kas te bija saplūdusi un saplūdināta. Mēs bijām fašistu līdzskrējēji, un viņi – atbrīvotāji," stāsta vēsturnieks.

J. Riekstiņš min vairākus gadījumus, kad padomju okupācijas laikā latviešu valodai tika pieņemti arī labvēlīgi lēmumi, taču lielākoties tālāk par apņemšanos uz papīra tie netika.

Pikets šā gada 20. maijā Vecrīgā pie SEPLP biroja ēkas pret ieceri Latvijas Televīzijā rīkot Eiropas Parlamenta pirmsvēlēšanu diskusijas arī krievu valodā. Viens no protestētājiem – Saeimas deputāts Edvīns Šnore (priekšplānā).

Kas nogāja greizi?

"Valoda nekad, un it īpaši mūsu situācijā, kad pāri liecas krievu pasaules ēna, nebūs "tikai valoda", "tikai saziņas līdzeklis". Jau sen esam norādījuši, ka mēģinājumi "saliedēt" sabiedrību, stiprinot krievu valodas lietojumu un atbalstot bilingvismu publiskajā telpā, dos tikai negatīvu rezultātu, stiprinot krievu valodas pašpietiekamību un attālinot brīdi, kad saziņa latviešu valodā kļūs par pašsaprotamu normu. Jāpiemin arī kļūdainā prakse galveno vērību veltīt valodas apguvei, ne tās lietošanai," spriež valodniece Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete, uzsverot, ka Latvijas sociolingvisti uz iemesliem, kāpēc krievu valodas izplatība un lietojums publiskajā vidē joprojām ir plašs, ir norādījuši jau vismaz trīsdesmit gadus.

Krievu valodas noturībai palīdzējis pats Valsts valodas likums, kas pretēji sākotnējai redakcijai tika pieņemts ar daudz vaļīgākiem grožiem krievu valodas lietojumam uzņēmējdarbības vidē. Izstrādājot to no 1995. līdz 1999. gadam, visasākās diskusijas risinājušās tieši par jēdzienu "privāts", "privātpersona", "privātā uzņēmējdarbība" interpretāciju saistībā ar likuma burtu un garu, var lasīt pētījumā "Valodas situācija Latvijā: 2016–2020". 

Valsts valodas aģentūras Latvijas valodas politikas veidotāji rosinājuši noteikt daudz stingrākas prasības valsts valodas lietošanā arī privātajā uzņēmējdarbībā un attiecībā uz privātpersonām, bet starptautisko organizāciju ekspertu iebildumu dēļ likumā pēc tā otrreizējas caurlūkošanas tika iekļauti pašreizējie formulējumi.

Šodien arī Valsts valodas centra direktora pienākumu izpildītājs Artūrs Krastiņš Valsts valodas likuma vājāko redakciju min kā vienu no šķēršļiem, kas, iespējams, kavējusi stingrāku ierobežojumu un kontroles ieviešanu valsts valodas politikā.

Reklāma
Reklāma

Ar lielām grūtībām sastapusies izglītības sistēmas pārkārtošana pārejai mācībām uz latviešu valodu, atgādina I. Druviete, kas ir strādājusi arī izglītības un zinātnes ministres amatā (2004.– 2006. gadā un 2014. gadā). "Latviešu valodas nostiprināšana notika posmā, kad valsts gatavojās kļūt par Eiropas Padomes, Eiropas Savienības, NATO, OECD dalībvalsti, un paradoksālā kārtā krievu, nevis latviešu, valodas runātāju tiesības izvirzījās priekšplānā. Visas institūcijas gan beigu beigās atzina, ka Latvijas valstij ir pamats virzīties uz vienotu izglītību, bet laiks tika zaudēts.

Un diemžēl nevarētu teikt, ka latviešu valodai vienmēr bijis politisks atbalsts valdošajā koalīcijā. Visvairāk žēl, ka netika izmantota iespēja uz vienotu skolu pāriet jau 2018. gadā, kā bija paredzējusi pirmā L. Straujumas valdība. 2014. gada novembrī mainījās valdība, labi iesāktais process netika turpināts, un mēs zaudējām vairākus gadus," skaidrojums derēs arī tiem, kas par 2022. gada Saeimas lēmumu izglītības programmas īstenot tikai valsts valodā jautāja: kāpēc tik vēlu?

Bankomātu lietotnes no 2025. gada janvāra vairs nebūs krievu valodā. Kampaņas veidotāji "Atkrievisko Latviju" aicina arī citu aparātu saimniekus sekot piemēram un atbrīvoties no krievu valodas.

Sabiedriskie mediji un SEPLP – divvalodības bruņinieki

Turpinot izvērtējumu, kāpēc netiekam vaļā no krievu valodas jūga, jāmin arī Latvijas sabiedriskie mediji un to uzraugs Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ar vadītāju Jāni Siksni priekšgalā. Kļuvuši par dedzīgiem krievu valodas aizstāvjiem, sparīgi vicinot mazākumtautības karogu, tie pat ir gatavi ignorēt Nacionālās drošības koncepcijas nostādni, ka valsts drošības labad sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada jāraida tikai valsts valodā. Jautājums pēc Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" ierosmes tiks skatīts Satversmes tiesā.

Sīva cīņa izvērtās šopavasar pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad Latvijas Televīzija bija ieplānojusi debates arī krievu valodā. Valsts valodas centrs šo ieceri nosauca par politisku lēmumu, kas nonācis pretrunā ar Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto hierarhiju valstī un veicina valstī divvalodību. Plaši iesaistoties arī sabiedrībai, Latvijas Televīzijas iecere neizdevās.

Nupat valsts valodas aizstāvju sašutumu izsauca žurnālistes Olgas Kņazevas vadītais raidījums "Latvijas Radio 4" ar tendenciozi izvēlētu klausītāju jautājumu par valsts valodas tematu, kas ļoti atgādina Kremļa propagandu. Precīzu žurnālistes darba un viņas darba devēju reakcijas izvērtējumu laikrakstā "Latvijas Avīze" publicējis žurnālists Māris Antonevičs komentārā "Latvijas Radio reizēm der ieskatīties spogulī". Kolēģis atgādina arī senāku notikumu, kad šajā pašā radiokanālā 9. maijā ēterā runātāji pacilātā noskaņojumā sprieduši par "diženāko svētku" svinēšanu, tikai viņiem traucējot savāktie 12 tūkstoši parakstu par "mūsu pieminekļa" nojaukšanu Uzvaras parkā.

"Nākas secināt, ka Latvijas sabiedriskie mediji aizvadīto 35 gadu laikā nav devuši tik lielu ieguldījumu valodas politikas pamatprincipu īstenošanā, cik būtu bijis viņu iespējās, – un runa nav tikai par pārraidēm krievu valodā. Pārāk bieži atklātā vai slēptā formā ieskanējies naratīvs par it kā nesamērīgajām prasībām latviešu valodas prasmei un lietojumam, plaši popularizēti no konteksta izrauti atsevišķi notikumi, nepamatoti saistot valsts valodas un cilvēktiesību jautājumus. Neatceros reizi, kad klausītājiem ir skaidroti latviešu valodas noturības nosacījumi, pieminēta kolonizācija un rusifikācija, stāstīts par intensīvajiem atkrieviskošanas procesiem Ukrainā vai lingvocīdu okupētajās teritorijās. Raidījumu dalībnieki netiek mudināti runāt latviešu valodā pat tad, ja iespējams tulkojums, tādējādi uzturot bīstamo bilingvāla latvieša ideālu.

Raidījumos latviešu valodā savukārt netiek uzsvērta pašu latviešu atbildība par valodas nākotni – nepietiek to slavināt skaistos vārdos, bet tā konsekventi jālieto arī sarunās ar kaimiņu, klientu un pasažieri. Latviešu valodu nekādi nestiprina arī prakse latviešu raidījumos krievu valodā intervēt pat cilvēkus, kam vecuma vai amata ziņā latviešu valoda nedrīkstētu sagādāt problēmas. Tie var šķist sīkumi, bet šādi veidojas nelabvēlīga valodas vide un attieksme," sabiedrisko mediju darbu valodas stiprināšanā kritiski vērtē valodniece I. Druviete.

Reklāma
Reklāma

Kļūdains signāls no Vējoņa ekspertiem

Īpaši svarīga ir augstāko valsts amatpersonu un viņu konsultatīvo institūciju nostāja – teikts iepriekš pieminētajā pētījumā "Valodas situācija Latvijā: 2016–2020", par kļūdainu signālu sabiedrībai nosaucot ziņojumu, kuru sarakstīja 2016. gada aprīlī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotā Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupa. "Faktiski ziņojuma autori rekomendēja atgriezties pie latviešu–krievu sociālā bilingvisma publiskajā un informatīvajā telpā." Nostāja izraisīja plašu rezonansi – kritiku ekspertu grupas ieteikumam amatpersonām krievvalodīgiem medijiem intervijas sniegt krievu valodā pauda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, nodēvējot to par nepārdomātu un no valodas politikas viedokļa aplamu, Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis to vērtējis kā bezatbildīgu aplamību, neizpratni izteica arī Valsts prezidenta paspārnē esošā Valsts valodas komisija. Šai tēmai veltītā radioraidījumā Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs atgādināja, ka galvenais iemesls, kāpēc daudzi Latvijas iedzīvotāji mēdz nemācīties latviešu valodu, ir apziņa, ka bez tās var iztikt. Ja būs nepieciešams, latvieši runās krievu valodā. Aicinājums runāt ar medijiem krievu valodā tikai stiprina šo uzskatu un vājina latviešu valodas pozīcijas. Valsts valodas komisijas iebildumi bijuši skarbi un pamatoti, bet diemžēl kļūdainais viedoklis ticis tiražēts daudz plašāk nekā tā atspēkojums.

Ne mazums sparīgu sekotāju Vējoņa ekspertu padomam arī tagad grozās televīzijas kameru priekšā un pie radio mikrofoniem. Viņu uzstāšanos krieviski allaž savā feisbukā ar nosaukumu "lētiņi" pienaglo kustības "Runā latviski" un "Atkrievisko Latviju" izveidotāja un uzturētāja Liāna Langa.

Kārtējais darba sludinājums, kurā nepamatoti tiek pieprasītas krievu valodas prasmes

Rinkēvičs mainās

Valodas sargi un nacionāli noskaņotā tautas daļa varēja atviegloti uzelpot, kad R. Vējoņa vietā Valsts prezidenta amatā stājās Egils Levits. Salīdzinot ar priekšgājējiem, viņa pienesums valsts valodas stiprināšanā bija ievērojams un nozīmīgs, ko atzīst arī pats, ka bijis vienīgais prezidents ar skaidru nostāju par latviskumu un latviešu valodu. Pēc E. Levita ierosinājuma kopš 2020. gada Latvijā tiek atzīmēta valsts valodas diena. Tomēr viņa priekšlikums, ka valdībai šajā dienā ik gadu jāsniedz Saeimai ziņojums par valsts valodas stāvokli Latvijā, pagaidām vēl nav īstenots.

Sekotājs Edgars Rinkēvičs, lai gan vēl ārlietu ministra postenī sniedzis intervijas arī krieviski, pamatojot, ka "darbs ir dot ziņu gan latviešu, gan krievu auditorijai", tomēr spējis savu pozīciju mainīt par labu valsts valodai.

Valsts prezidenta amatā viņš ir nostājies pret nepamatotām prasībām darba tirgū zināt krievu valodu, aicinājis Eiropas Parlamenta deputātu debates rīkot valsts valodā, vairākkārt vērsis uzmanību uz nepieciešamību izpildīt Nacionālās drošības koncepcijā paredzēto sabiedrisko mediju pāreju uz saturu tikai latviešu valodā, kā arī iestājies par atsevišķas iestādes statusa saglabāšanu Latviešu valodas aģentūrai, ievērojot nozares paustos iebildumus par iecerētās reorganizācijas negatīvo ietekmi uz valsts valodas politikas efektīvu īstenošanu, informē valsts prezidenta Mediju centrs.

Izklausās cerīgi, vai ne? Būtu vērtīgi, ja ar Valsts prezidenta svētību varētu izkustināt no vietas arī jautājumu par amatpersonu pienākumu publiski lietot tikai valsts valodu.

Bet kurš spēs pārliecinās "ierindas" latvieti, ka savā zemē jārunā tikai savā valodā, nevis jāturpina klanīties okupantu valodai.

Latviešu valodas aģentūras pētījums vēlreiz apliecina, ka latvieši savā darba vidē bieži vien izvēlas atbildēt krievu valodā. "Arī tad, ja cilvēki, kuriem ir dzimtā krievu valoda, bet viņi uzdod jautājumu latviski, latvietis, kad dzird, ka latviešu nav dzimtā valoda, pāriet uz krievu valodu. Situācija uzlabojas, gadījumi nav tik bieži kā kādreiz, bet joprojām tie notiek," skaidro Latviešu valodas aģentūras sociolingviste un Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadošā pētniece Gunta Kļava. Labā ziņa, ka jebkurš var apgūt valodu, arī latviešu. "Galvenais ir gribēt. Valodu var iemācīties katrs cilvēks."

Reklāma
Reklāma

Iekrampējušies krievu valodā

"Tieši amatpersonu komunikācijas valoda, īpaši plašsaziņas līdzekļos, ir nozīmīga," uzsver pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2016–2020" autores. "Te nav runa par valodas prasmi vai pieklājību, bet par valodas politikas pamatprincipu neizpratni un servilismu. Nav pieņemama amatpersonu nostāja uzskatīt valodu tikai par saziņas instrumentu. Nedrīkst ignorēt to simbolisko lomu, ko valsts amatpersona pilda ar savu valodas lietojumu. Orientējoties tikai uz noteiktas auditorijas simpātiju iegūšanu, tiek pazaudēts princips par valodu hierarhiju. Bīstama ir beidzamā laikā pastāvošā tendence uzskatīt, ka latviešu valodas pozīcijas ir pilnībā nostabilizējušās un ka stingra nostāja attiecībā uz latviešu valodas lietošanu būtu diskriminējoša, netaisnīga vai rusofobiska."

Nacionālā apvienība šogad iesniegusi Saeimas Kārtības rullī priekšlikumu, ka deputātiem saziņa ar Latvijā reģistrētiem medijiem jāveic tikai valsts valodā. Tomēr tas netiek virzīts apspriešanai. "Būtiski uzsvērt, ka saziņa ar visas Latvijas pilsoņiem jāveicina uz valsts valodas pamata, bet Saeimas deputāti un valdības ministri ar medijiem runā arī krievu valodā. Neesmu analizējis, bet pieļauju, ka mēs varētu būt vienīgā valsts Eiropā, kurā valsts amatpersonas ar medijiem komunicē citas valsts valodā! Esam pieraduši pie tik daudziem absurdiem, kas citur tā nenotiek, tāpēc novēlu visām amatpersonām, kas ir iekrampējušās krievu valodā, paceļot pa pasauli," sašutis gan par kolēģiem, kuri joprojām publiski uzstājas arī krieviski, gan jautājuma novilcināšanu ir Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA).

Jautājumā par valsts amatpersonu pienākumu publiski uzstāties tikai valsts valodā valodniece I. Druviete vairāk apelētu pie paražu tiesībām un amatpersonas atbildības. "Valodas simboliskajam lietojumam ir milzu nozīme, tādēļ vēl un vēlreiz aicinu viedokļu līderus apzināties, ka katru reizi, kad pagaidām vēl pastāvošajos krievu valodas plašsaziņas līdzekļos vai publiskā komunikācijā viņi demonstrē necieņu pret Latvijas valsti un valsts valodu (un tas ir tieši tā – nevis cieņu pret "mazākumtautībām"), viņi tuvina Latviju krievu pasaulei un mazina latviešu valodas spēku."

Valodas jautājumos Saeimas komisijās iestrēguši arī citi priekšlikumi, stāsta A. Butāns. Pats iesniedzis ierosinājumu Jāņa Reira ("JV") vadītajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nepiemērot samazināto PVN likmi presei, kas izdota Krievijā vai kādā no valodām, kas nav Eiropas Savienības valoda. "Joprojām stāv bez kustības." Uz "Mājas Viesa" jautājumu, kāpēc priekšlikumam nav virzības, komisija neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt.

Vēl viens viņa priekšlikums iestrēdzis Juridiskajā komisijā, kuru vada Andrejs Judins ("JV"). "Ierosināju palielināt administratīvos naudas sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Igaunija pēc 2022. gada tos palielināja desmitkārt, piedāvāju trīskāršot, bet noraidīja ar pamatojumu, ka jāizdiskutē," skaidro deputāts.

Juridiskā komisija gan iebilst un garā izklāstā skaidro situāciju, taču nav saprotams, kas aiz procedūras formāliem iemesliem traucējis novērtēt priekšlikumu par derīgu pēc būtības.

Maigā vara

Valsts valodas centra direktora pienākumu izpildītājs A. Kārkliņš spriež, ka, palielinot sodus, iespējams, veidotos cita attieksme pret Valsts valodas centra pieņemtajiem lēmumiem. "Palielināšana palīdzētu gadījumos ar uzņēmumiem, privātpersonām tas nepalīdzētu." A. Kārkliņš neslēpj, ka Valsts valodas centrs vēlas savu tēlu veidot kā iestāde, kas nesāk ar sodīšanu, bet vispirms sniedz informāciju un konsultē. Valsts valodas likuma pārkāpējiem šāda pieeja varētu būt pat patīkama, bet kā ar pašu valodu. Vai tēla spodrināšana un pārspīlēta iejūtība pret tiem, kam valoda nav vērtība, nav drīzāk lāča pakalpojums mūsu valodai?

Reklāma
Reklāma

Ar iejūtīgu attieksmi pret pārkāpējiem valodas jautājumos izceļas arī Valsts darba inspekcija, kas redzams iesniegumu uzskaites un piemēroto sodu statistikā. Lai gan darba tiesību norma par aizliegumu norādīt konkrētas svešvalodas prasmes, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai, spēkā no 2012. gada, pirmais administratīvais sods piemērots tikai 2023. gadā. Inspekcija skaidro, ka jautājums par nepamatoti izvirzītām svešvalodas prasmēm sācis aktualizēties 2022. gadā.

Iesniegumu uzskaiti par pārkāpumiem inspekcija neveic atbilstoši kritērijam "krievu valoda", kas nozīmē, ka ziņas var attiekties ne tikai par nelikumīgu krievu valodas prasību darba sludinājumos. Jāpieņem, ka lielākā daļa tomēr attiecas uz krievu valodas pieprasīšanu.

2022. gadā inspekcija saņēma 71 iesniegumu, no tiem 37 gadījumos sniedza skaidrojumu par tiesību normas piemērošanu, izmantojot principu "konsultē vispirms" un nevienā nepiemēroja administratīvo sodu un neizdeva administratīvo aktu vai rīkojumu. 2023. gadā iesniegumu skaits bija palielinājies līdz 506, no tiem 99 gadījumos pārkāpēji tika konsultēti, vienā – piemērots administratīvais sods – brīdinājums un vienā izdots administratīvais akts – rīkojums konstatētās neatbilstības novēršanai. 2024. gadā līdz 25. novembrim iesniegumu skaits bija pieaudzis līdz 1011, no tiem 428 gadījumos pārkāpēji saņēma konsultāciju, 34 gadījumos – rakstiski, piemēroti astoņi administratīvie brīdinājumi, desmit gadījumos izdoti administratīvie akti – rīkojumi.

Valsts valodas likuma atvēršana – bubulis deputātiem?

Apmēram gadu un septiņus mēnešus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā iesprūdis Saeimas deputāta Edvīna Šnores (NA) priekšlikums grozīt Valsts valodas likuma pantu par titriem kinoteātros rādītajās filmās, lai tos atļautu tikai kādā no Eiropas Savienības svešvalodām, izslēdzot iespēju titrēt krieviski. "Iesniedzām priekšlikumu, kad vēl bijām koalīcijā, un man solīja, tostarp "Jaunās Vienotības" pārstāve, kas vada komisiju, ka skatīs, bet – nekā. Rakstīju vēstuli un prasīju, kas notiek, bet bija vairāk atrunu, ka kaut kā savādāk to skatīs visu kopā. Viena no versijām, kāpēc tas tā ir, ka koalīcija varbūt savā starpā ir vienojusies, ka Valsts valodas likumu nevērs vaļā."

Līdzīgi kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kuru vada Agita Zariņa-Stūre ("JV"), "Mājas Viesa" lūgumu skaidrot kavēšanos atstāja bez ievērības.

Nav jau tā, ka neviens Nacionālās apvienības priekšlikums valsts valodas stiprināšanai nav sagaidījis saules gaismu. Par lielu uzvaru, tostarp arī savam darbam, deputāts A. Butāns nosauc grozījumus Darba likumā, kas tagad paredz valsts valodas lietošanu ne tikai darba sludinājumu daļā, bet arī darba intervijās, līgumos un izpildē. Šajā sasaukumā Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā panākts grozījums par aģitāciju tikai valsts valodā. Muitas likums vairs neparedz iespēju muitas deklarācijas pildīt arī krievu valodā. No nākamā gada janvāra arī bankomāti ir atbrīvoti no krievu valodas, kas ir vēl viens A. Butāna priekšlikums ar pozitīvu iznākumu.

Īpaša attieksme Saeimā ir pret Valsts valodas likuma atvēršanu, kas ilgi uzskatīts kā bubulis, sak, ka tikai, labu gribot, nesanāk sliktāk. "No kā gan tagad būtu jābaidās? Tāda bija situācijā pirms 2022. gada, kad "Saskaņa" veidoja spēcīgu opozīciju. Šajā gadījumā ir nacionāla pozīcija un opozīcijā ir vēl nacionālāka partija – Nacionālā apvienība," spriež E. Šnore.

Reklāma
Reklāma

Līdzās viņa priekšlikumam par filmu titrēšanu grozījumi būtu vajadzīgi arī normā par privātās sfēras regulējumu, kas tika pieņemta Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas laikā. "Normu par valsts valodas lietojumu privātajā sfērā nodalīja no valsts un pašvaldības, pieļaujot krievu valodai ļoti liberālu lietojumu, ko ir grūti ierobežot. Iespējams, šāds regulējums nav atbilstošs 21. gadsimta prasībām un to visu var kompleksi skatīt."

Arī Valsts valodas centram ir idejas, ko mainīt Valsts valodas likumā, ja vien Saeima uz to būtu gatava, saka centra pārstāvis A. Krastiņš. "Likumu varētu padarīt modernāku, atbilstošu mūsdienu realitātei, stiprināt un aiztaisīt caurumus. Jāņem vērā, ka tas tomēr ir tapis 1999. gadā un pa šiem gadiem daudz kas mainījies."

Rubeņa "stulbums"

Šoruden virpulis sagriezās par teātra afišu valodu pie Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra. Par Rīgas domes kavēšanos saskaņot tās krievu valodā publiski pažēlojās direktore Dana Bjorka, nosaucot to par kaitniecisku un neētisku rīcību. Kādreizējais atmodas laika raidījuma "Labvakar, Latvija!" trubadūrs Latvijas Televīzijā Ojārs Rubenis vērtējumā bija vēl skarbāks – tas ir stulbums.

"Neviens latviešu valodas nostiprināšanas pasākums hibrīdkara situācijā šādu apzīmējumu nav pelnījis," norāda I. Druviete un turpina: "Ja visas latviešu valodas lietojuma jomas būtu sakārtotas, ja latviešu valoda reāli būtu dominējošā sabiedrības saziņas valoda, tad afišas saskaņā ar Valsts valodas likumu varētu tikt attiecinātas uz kultūras jomu un tādējādi pieļaujamas. Tomēr tad, kad latviešu valoda pilsētvidē joprojām ir problemātiska, ir saprotama vēlme tās neredzēt. Šis gan ir gadījums, kad pats fakts ir mazāk nozīmīgs salīdzinājumā ar tā izraisīto sabiedrisko rezonansi. Latviešu sabiedrības līdz šim cienītās Danas Bjorkas izteikumi par krievu valodas vietu un lomu Latvijā bija nepieņemami, tāpēc nav jābrīnās, ka tas atspoguļojās arī reakcijā uz viņas priekšnesumu "Spēlmaņu naktī**."

Notikums ar teātra afišām saistīts ar Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka (NA) darbību – reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par krievu valodas lietošanu pilsētā, viņš aicinājis Tieslietu ministriju veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē.

Karsts diskusiju virpulis šoruden sagriezās par ieceri atbrīvot Rīgas pilsētvidi no krievu valodas, tostarp afišām krievu valodā.

Jautājumu regulē Ministru kabineta noteikumi nr. 130 "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā", kuriem Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumu projektu, kas iekļauts šā gada 3. decembra Ministru kabineta sēdes darba kārtībā. "Grozījumi paredz, ka starptautiskajā tūrismā izmantojamas vienīgi Eiropas Savienības oficiālās valodas, nevis krievu vai citas svešvalodas. Piemēram, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus, ieceļojot un izceļojot no Latvijas vai nodrošinot nokļūšanu starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektā vai no tā," skaidro tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

Atbildē Rīgas domes vicemēram tieslietu ministre norādījusi, ka pašvaldībām ir pienākums piemērot normatīvos aktus atbilstoši laika garam, ņemot vērā šodienas ģeopolitiskos izaicinājumus un nepieciešamību piemērot pašaizsargājošas demokrātijas principu. Vai ar to jāsaprot sarkanā gaisma afišām krievu valodā?

Krievu valoda – Krievijas ietekme

"Līdz 2022. gada 4. februārim Saeimā valodas jautājumos, par kuriem iestājās Nacionālā apvienība, valdīja ļoti pasīva attieksme. Rosinājumu pāriet izglītībā uz latviešu valodu un vairāk lietot valsts valodu publiskajā telpā noraidīja mūsu koalīcijas partneri "Vienotība", kā arī pārējie. Daži politiskie spēki priekšlikumus uzskatīja pat par ekstrēmismu – ir pārāk stingri, nevieno, bet šķeļ. "Saskaņa" skaļi gānījās, viņiem pievienojās progresīvais flangs "Attīstībai/Par", kas līdz pat plaša mēroga iebrukumam Okupācijas pieminekli sauca par Atbrīvotāju pieminekli. Tas ir tikai viens simbolisks notikums, kas liecina par attieksmi," Saeimas politiskās gribas trūkumu risināt būtiskus valsts valodas nostiprināšanas jautājumus līdz Krievijas karam Ukrainā raksturo E. Šnore. Valoda iet rokrokā ar valsts drošību, ko savos ziņojumos norādījis Valsts drošības dienests. Krievijas interesēs ir nosargāt krievu valodu un veicināt tās pašpietiekamību Latvijā, ar valodu nostiprinot savu ietekmes zonu. "Ja cilvēki nesaprot un nerunā krieviski, tad ir ļoti grūti tādus pievērst savai "ticībai". Un tas notiek gan ar raidīšanu medijos, gan presi krievu valodā. Krievijas ietekmes aģenti pie šī strādā primāri," skaidro Saeimas deputāts.

Sabiedriskās kampaņas "Runā latviski" un "Atkrievisko Latviju" veidotāja L. Langa par iemeslu, kāpēc tik ilgi netiekam galā ar valodas un citiem nacionālajiem jautājumiem, nosauc faktu, ka Latvija nekad nav skaļi pateikusi, ka pie mums ir noticis rusifikācijas noziegums. "Visu šo laiku savā valstī turpinājām dzīvot postpadomju melu realitātē, jo neatzinām, ka pastāv divvalodība de facto."

*2024. gada Latviešu valodas aģentūras sabiedrības aptauja par valodas situācija Latvijā.

**Gadskārtējā teātra balvu pasniegšanas ceremonijā pēc tās veidotāju ieceres D. Bjorka no balvai nominētas izrādes izpildīja dziesmu krievu valodā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Mājas Viesis".

Atmaskots

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma