Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanālam CNN noraidījis kompromisa iespēju ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, norādot, ka šim karam nebūs laimīgu beigu.

Komentējot aicinājumus uz miera sarunām un kompromisu ar Maskavu, Zelenskis sacīja, ka Krievija pati nav gatava kompromisam.

"Vai esat redzējuši kompromisu no Putina puses citos jautājumos? Ar Gruziju? Ar Moldovu?" jautāja Zelenskis, norādot uz citām valstīm, kas cietušas no Krievijas agresijas.

Ukrainas prezidents arī atgādināja par algotņu grupējuma "Vagner" dibinātāja Jevgēņija Prigožina nāvi divus mēnešus pēc dumpja mēģinājuma. Pēc Zelenska sacītā, 

Prigožins tika nogalināts, neraugoties uz viņam dotajiem solījumiem un drošības garantijām.

Ukrainas prezidents uzsvēra, ka kompromiss un dialogs ar meli nav iespējams.

"Putins - viņš vēlas sagrābt visu mūsu valsti, iznīcināt visas mūsu ģimenes, mūsu mājas. Viņš saprot, ka Ukraina nekad nepiekāpsies, nekad neatstās savu zemi. Mēs to nekad nedarīsim. Tāpēc viņš [uzskata, ka] viņam mūs jānogalina," piebilda Ukrainas prezidents.

Komentējot Ukrainas pretuzbrukumu, Zelenskis sacīja: "Mēs visi vēlamies gūt panākumus un laimīgu iznākumu. Bet šī nav filma ar laimīgām beigām, mums nebūs laimīgu beigu, mēs zaudējām daudz cilvēku. Laimīgu beigu nebūs. Mums tas ir jāatzīst."

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 269 210 karavīrus

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši  269 210 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 580 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī Krievija zaudējusi 4560 tankus, 8767 bruņutransportierus, 5839 lielgabalus, 760 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 512 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 316 helikopterus, 4628 bezpilota lidaparātus, 1455 spārnotās raķetes, 19 kuģus un ātrlaivas, 8370 automobiļus un autocisternas, kā arī 877 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.