G20 samitā Deli dalībvalstu līderi nedēļas nogalē vienojās par kopīgu deklarāciju, kurā tomēr tieši netiek nosodīts Krievijas karš pret Ukrainu. Deklarācijas teksts šajā jautājumā ir vājāks par to, kas tika panākts pirms gada G20 samitā Bali salā Indonēzijā.

Reklāma

Vājāks teksts

Pirms samita daudzi apskatnieki pauda šaubas, vai dalībniekiem izdosies vienoties par kopīgu deklarāciju, ņemot vērā atšķirīgos skatījumus par Krievijas karu Ukrainā. Līdz šim visos G20 līderu samitos kopīgu paziņojumu ir izdevies panākt. Tas notika arī Deli, kur jau sestdien, samita pirmajā dienā, Indijas premjerministrs Narendra Modi paziņoja, ka vienošanās ir panākta. Deklarācijā tiek aprakstītas "cilvēku ciešanas, ko radījis karš Ukrainā", bet Krievijas iebrukums netiek pieminēts. Tās tekstā tomēr ir atsauce uz ANO Statūtiem, kuros Apvienoto Nāciju dalībvalstis apņemas "atturēties no draudiem lietot spēku vai spēka lietošanas" pret citu valstu teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību. 

Deklarācijā arī netieši pieminēti Krievijas draudi lietot kodolieročus, un tajā aicināts ar šiem ieročiem nedraudēt un tos nepielietot. 

Atšķirībā no Bali deklarācijas Deli samita gala paziņojumu parakstīja visi dalībnieki, uzsver izdevums "Politico", kaut gan arī šajā dokumentā tika atzīti "atšķirīgi skatījumi".

Apskatnieki Deli pieņemto deklarāciju salīdzina ar iepriekšējā G20 samita dokumenta tekstu un atzīst, ka Bali pirms gada tika panākts spēcīgāks paziņojums par Krievijas agresiju Ukrainā. Bali pieņemtajā deklarācijā "vairums dalībnieku" nosodīja "Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu". Tikmēr G20 paziņojums Deli runā par "karu Ukrainā", nevis "karu pret Ukrainu", turklāt neprasa Krievijai atstāt Ukrainā okupētās teritorijas, vērtē raidorganizācija BBC. Ukrainas atbalstītāji rietumvalstīs zaudē savos centienos pārliecināt globālos dienvidus par tādu kara raksturojumu, kas kritizētu Maskavu, secina raidorganizācija BBC.

Singapūras Starptautisko pētījumu skolas pētniece Nazija Huseine aģentūrai "Associated Press" norādīja, ka Indijai bija svarīgi "panākt kopīgu paziņojumu, kurā ir kaut kāda atsauce uz Ukrainu, vai pat paziņojumu vispār". To izdarot, Indija šajos apstākļos jau ir guvusi panākumu, uzsvēra pētniece.

Atšķirīgi vērtējumi

Indijas amatpersonas ir atzinušas, ka aizvadītā gada laikā situācija ir mainījusies. Samits "Bali notika pirms gada. Situācija bija atšķirīga. Kopš tā laika notikušas daudzas lietas", paziņoja Indijas ārlietu ministrs Subrahmanjams Džaišankars. Ukraina tikmēr kritizējusi Krievijas karam veltīto deklarācijas tekstu. 

"Ukraina ir pateicīga saviem partneriem, kuri tekstā mēģināja iekļaut spēcīgākus vārdus,"

 vietnē "Facebook" rakstīja Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Olehs Nikolenko. "Tajā pašā laikā G20 nav par ko lepoties saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu," uzsvēra Ukrainas pārstāvis. Atšķirībā no samita Bali uz Deli Ukrainas pārstāvji netika aicināti. Ukrainas dalība samitā būtu palīdzējusi labāk izskaidrot situāciju, norādīja Nikolenko.

Rietumvalstu amatpersonas ir centušās samita deklarācijā atrast pozitīvo. Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzsvēra, ka deklarācija ir "Indijas diplomātijas panākums". Krievija esot piekritusi dokumentam, kurā pieminēta Ukrainas suverenitāte un teritorijas neaizskaramība, norādīja Šolcs. Līdzīgās domās bija arī citi rietumvalstu politiķi. "G20 atbalsta ANO Statūtos noteikto teritorijas neaizskaramību," reportieriem Deli paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Britu premjers Riši Sunaks tikmēr sacīja, ka izdevies panākt "labu un spēcīgu rezultātu". Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs preses konferencē uzsvēra, ka deklarācijas teksts "pilnībā atspoguļo Krievijas nostāju".

G20 paplašinās

Citos jautājumos samita dalībniekiem vienošanos panākt bija vieglāk. G20 rindās Deli tika uzņemta Āfrikas Savienība, kas līdz šim šajā forumā piedalījās pastāvīgā viesa statusā. 

Āfrikas Savienība kļūst par otru reģionālo bloku līdzās Eiropas Savienībai (ES), kas uzņemts G20 kā oficiāls dalībnieks.

Samitā tika publiskoti Vašingtonas atbalstīti plāni, kas paredz ar dzelzceļa un jūras transporta koridoru savienot Indiju, Tuvos Austrumus un Eiropu. ASV prezidents Džo Baidens kopā ar ES, Indijas, Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu līderiem sestdien parakstīja saprašanās memorandu par šāda ekonomiska savienojuma veidošanu. Ķīna šajos plānos nav pārstāvēta, un tie tiek uzskatīti par Vašingtonas atbildi Pekinas atbalstītajai "Jostas un ceļa" iniciatīvai. Nav gan skaidrības par jaunā projekta finansējumu un laika grafiku, norāda telekanāls "Al Jazeera".

Samits Deli noritēja bez Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina un Krievijas prezidenta Vladimira Putina klātbūtnes. Nākamgad G20 samits notiks Brazīlijā, un šīs valsts prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva jau Deli paziņoja, ka Putinam samitā Riodežaneiro nedraudēs aizturēšana pēc Starptautiskās Krimināltiesas lūguma izdot viņu tiesāšanai par ukraiņu bērnu nelikumīgu deportāciju no Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.