Kurskas apgabalā notiekošās kaujas un Ukrainas bruņoto spēku operācija arvien biežāk piespiež Krieviju piedalīties karagūstekņu apmaiņā, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Kā norādīts ISW ziņojumā, 18.oktobrī abas puses veica karagūstekņu apmaiņu. Šī ir ceturtā šāda apmaiņa kopš Ukrainas armijas ieiešanas Kurskas apgabalā šā gada augustā. Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir atvedusi atpakaļ 95 karagūstekņus.
Tai izdevās atgriezt Ukrainas karavīrus, kas 2022. gada sākumā aizstāvēja rūpnīcu "Azovstaļ" Mariupolē, Ukrainas nacionālās gvardes karavīrus, robežsargus un citus. Krievijas Aizsardzības ministrija piebilda, ka Apvienotie Arābu Emirāti bija apmaiņas starpnieks.
Ukrainas Kara gūstekņu ārstēšanas koordinācijas štābs paziņoja, ka daudzi no Ukrainas atgūtajiem karagūstekņiem ir smagi slimi un smagi ievainoti, kā arī zaudējuši svaru spīdzināšanas un nepietiekama uztura dēļ.
ISW atzīmē, ka laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 6. augustam puses veica tikai trīs apmaiņas. Tomēr kopš īpašās operācijas sākuma Kurskas apgabalā līdz šim brīdim Ukraina un Krievija jau ir apmainījušās katra ar 267 karagūstekņiem trīs atsevišķās apmaiņās.
Ukrainas parlamenta pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs iepriekš paziņoja, ka, neraugoties uz Ukrainas spēku operāciju Krievijas Kurskas apgabalā un veiksmīgu apmaiņas fonda papildināšanu, ir gaidāma gūstekņu apmaiņa formātā "visi par visiem".
Aptauja
Kāds ir Ukrainas armijas mērķis, veicot militāru operāciju Krievijas teritorijā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.