10.1 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien parlamentā prezentējis savu uzvaras plānu kara izbeigšanai, un tas ietver piecus punktus un trīs slepenus pielikumus.
Saskaņā ar Zelenska sacīto miera plāna īstenošana ir atkarīga no Ukrainas partneriem, nevis no Krievijas. Prezidents uzsvēra, ka Krievija necenšas panākt taisnīgu mieru, un agresorvalsts diktators Vladimirs Putins ir sajucis prātā un vēlas karu, personīgi viņš nemainīsies, viņš ir kurls pret visiem citiem.
Pēc Zelenskaja domām, Ukrainai un tās partneriem kopīgiem spēkiem jāmaina apstākļi, lai karš beigtos, lai Krievija tiktu piespiesta pieņemt mieru.
"Pirmais punkts (un ļoti svarīgs) ir uzaicinājums NATO. Tagad,"
sacīja Zelenskis, norādot, ka tas uzskatāmi parādītu, kā partneri redz Ukrainas vietu drošības arhitektūrā.
Plāna otrais punkts ir aizsardzība, tā ir neatgriezeniska Ukrainas aizsardzības stiprināšana un kara pagriešana atpakaļ pret Krieviju, tai skaitā kara atgriešana ienaidnieka teritorijā. Šim punktam ir slepens pielikums, pavēstīja Zelenskis.
Trešais punkts ir Krievijas agresijas atturēšana. Arī tam ir slepens pielikums, kuram ir pieeja ASV, Lielbritānijas un Itālijas vadītājiem. Ukraina ierosina savā teritorijā izvietot ar kodolieročiem nesaistītu atturēšanas līdzekļu kopumu pret Krievijas turpmāko agresiju.
Ceturtais punkts ir Ukrainas stratēģiskais un ekonomiskais potenciāls. Arī tam ir slepens pielikums, kas nodots ASV un Eiropas Savienībai (ES). Šis punkts paredz vienošanos ar partneriem.
Piektais punkts attiecas uz pēckara periodu. Tas paredz Ukrainas pieredzes izmantošanu Eiropas aizsardzībai. Kijiva ierosina pēc kara ASV militāro kontingentu Eiropā aizstāt ar Ukrainas armiju, sacīja Zelenskis.
Prezidenta runu parlamentā klausījās Ukrainas valdības locekļi, drošības spēku pārstāvji, kā arī diplomāti. Pēc sēdes prezidentam paredzēta tikšanās ar parlamenta vadību un parlamenta frakciju un grupu vadītājiem.
Prezidents arī noraidīja teritoriālu piekāpšanos Krievijai.
Risinājums, kā izbeigt vairāk nekā divus gadus ilgušo karu, nav iesaldēts konflikts un "nav tirgošanās ar Ukrainas teritoriju vai suverenitāti", uzsvēra Zelenskis.
Maskava grauj Eiropas drošību, jo Kijiva nav NATO dalībvalsts, sacīja prezidents, norādot uz nepieciešamību nekavējoties saņemt uzaicinājumu pievienoties aliansei.
Zelenskis atkārtoti aicināja Rietumus atcelt ierobežojumus Ukrainai izmantot tālās darbības ieročus pret militāriem mērķiem dziļi Krievijas teritorijā.
Turklāt viņš lūdza palīdzību "mūsu rezerves brigāžu apgādē".
Savā runā Zelenskis kritizēja Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju par atbalstu Krievijai, nosaucot tās par "noziedznieku koalīciju".
Viņš sacīja, ka ar savu uzvaras plānu samitā ceturtdien iepazīstinās Eiropas līderus.
Prezidenta runu parlamentā klausījās Ukrainas valdības locekļi, drošības spēku pārstāvji, kā arī diplomāti. Pēc sēdes prezidentam paredzēta tikšanās ar parlamenta vadību un parlamenta frakciju un grupu vadītājiem.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 672 850
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 672 850 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1450 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 8997 tankus, 17 969 bruņutransportierus, 19 459 lielgabalus un mīnmetējus, 1231 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 978 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 17 050 bezpilota lidaparātus, 2620 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 732 automobiļus un autocisternas, kā arī 3441 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja
Kāds ir Ukrainas armijas mērķis, veicot militāru operāciju Krievijas teritorijā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
