Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs šonedēļ apstiprināja jau iepriekš Kijivas pausto vēlmi nepagarināt ar Krievijas valsts gāzes kompāniju "Gazprom" noslēgto līgumu par Krievijas dabasgāzes tranzītu uz Eiropu, kas notiek, izmantojot Ukrainas teritoriju.

Reklāma

Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānijas "Naftogaz" un "Gazprom" 2019. gadā noslēgtā līguma termiņš beidzas šā gada 31. decembrī. Līguma nepagarināšanas gadījumā vairākām Centrāleiropas valstīm būs jādomā par citiem gāzes piegādātājiem un maršrutiem.

Vērienīgas izmaiņas

"Ukrainas stratēģiskais mērķis ir liegt Kremlim peļņu no ogļūdeņražu pārdošanas, ko agresors izmanto, lai finansētu karu," Šmihaļs paziņoja, pirmdien Ukrainas pilsētā Užhorodā tiekoties ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico. Ukraina tomēr atzīst, ka Slovākijai un citām valstīm Eiropas vidienē ir "akūta atkarība" no enerģijas importa, piebilda Šmihaļs. Fico, kurš paudis vēlmi, lai Kijiva turpina gāzes tranzītu no Krievijas, apsveica Ukrainas vēlmi "turpināt izmantot" Ukrainas teritorijā esošo gāzes tranzīta sistēmu. Slovākijas premjers ar šiem vārdiem atsaucās uz plāniem Krievijas gāzes vietā pa cauruļvadu no Ukrainas importēt Azerbaidžānas gāzi. 

Slovākijas valsts gāzes kompānija SPP šomēnes paziņoja, ka ved sarunas, lai pēc līguma termiņa beigām Slovākija tomēr pa cauruļvadu no Ukrainas saņemtu gāzi.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī radikāli izmainīja Eiropas gāzes tirgu, ievērojami samazinot Krievijas gāzes īpatsvaru tajā. Krievija pati 2022. gadā pārtrauca gāzes piegādes Eiropai pa gāzesvadu "Nord Stream" Baltijas jūrā, kā arī cauri Baltkrievijai. Tas veicināja krasu cenu kāpumu Eiropā, kas tomēr spēja pielāgoties, būvējot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļus un pastiprināti iepērkot gāzi no citiem piegādātājiem, tostarp ASV, Kataras un Norvēģijas. Gāzi šobrīd Krievija Eiropai piegādā pa gāzesvadu "TurkStream" Melnajā jūrā, kā arī izmantojot Ukrainas teritoriju. Šīs piegādes ES sankcijām pakļautas nav. Pagājušajā gadā Krievijas cauruļvadu gāze sastādīja 8% no Eiropas kopējā enerģijas importa, lai arī pirms kara sākuma tie bija apmēram 40%, liecina Eiropas Komisijas publiskotā informācija. Krievija tomēr pastiprināti Eiropai piegādājusi LNG. Pateicoties gāzes tranzītam caur Ukrainu, Krievija Eiropai piegādā apmēram 15 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Visas Eiropas līmenī šī importa iztrūkums jūtams nebūs, tomēr Austrijai, Slovākijai un Ungārijai būs jāmeklē alternatīvi maršruti un piegādātāji. Šīs valstis, kuru attiecības ar Maskavu var raksturot kā diezgan ciešas, no Krievijas gāzes nav atteikušās. Daļēji tas skaidrojams arī ar to, ka šīs valstis neatrodas jūras krastā, tāpēc LNG tām tiešā veidā piegādāt nevar. Tomēr iemesli ir arī politiski un finansiāli. Arī Ukrainai lēmums nepagarināt līgumu ar "Gazprom" radīs zaudējumus. Ik gadu tranzīta nodevās Ukraina no Krievijas saņem 800 miljonus līdz miljardu ASV dolāru. 

Savukārt Krievija par šīs gāzes pārdošanu gadā nopelna vairāk nekā trīs miljardus dolāru, ja cena par 1000 kubikmetriem sasniedz 200 dolārus, liecina aģentūras "Reuters" aplēses. 

Jāpiebilst, ka "Gazprom" pagājušajā gadā cieta septiņus miljardus dolāru lielus zaudējumus. Tā ir pirmā reize kopš 1999. gada, kad "Gazprom" strādājusi ar zaudējumiem. Maskava ir paudusi vēlmi pagarināt līgumu, bet Kijiva jau atkārtoti ir noraidījusi šādu iespēju.

Sarežģījumi Centrāleiropā

Tikmēr sarežģītā situācijā nonākušajām Centrāleiropas valstīm būs jādomā par citiem piegādātājiem un maršrutiem. Ungārija jau saņem Krievijas gāzi pa "TurkStream", ko Ukrainas lēmums neietekmēs. Vissarežģītākajā situācijā atrodas tieši Slovākija, kas ir vistālāk no citu Eiropas valstu gāzes infrastruktūras. Analītiķi atzīmē, ka Austrijai, Slovākijai un Ungārijai būs iespēja saņemt gāzi, tomēr tā maksās dārgāk, īpaši tad, ja tā būs LNG. 

"Ja šī gāze Eiropā nonāks kā LNG, tā gandrīz pilnīgi noteikti būs dārgāka par Krievijas cauruļvadu gāzi. Lēta Krievijas gāze bija svarīgs iemesls, kāpēc Eiropa nonāca atkarībā no tās," 

izdevumam "Politico" norādīja Brūkingsa institūta pētniece Samanta Grosa. Ja netiks panākta Ukrainas un Krievijas vienošanās par gāzes tranzītu, arī pārējā Eiropa var izjust negatīvas sekas. Eiropas gāzes infrastruktūra tiks izmantota vairāk, kas var radīt papildu problēmas, ja radīsies sarežģījumi ar gāzes piegādēm, piebilda pētniece. "Ukrainai tas ir riskants lēmums," laikrakstam "Financial Times" pauda Vīnes Starptautisko ekonomisko pētījumu institūta direktors Mario Holcners. Ukraina ne tikai zaudētu tranzīta nodevas, bet cauruļvada slēgšana varētu "apdraudēt pašas Ukrainas gāzes apgādi, ja tās cauruļvadu infrastruktūra kļūtu par Krievijas triecienu mērķi", norādīja Holcners.

Ir izskanējuši plāni, ka pa cauruļvadu Ukrainas teritorijā varētu tikt piegādāta Azerbaidžānas gāze. Nav gan zināms, vai Azerbaidžāna būtu spējīga nodrošināt nepieciešamo daudzumu gāzes. Tāpat pastāv aizdomas, ka šāda scenārija īstenošanās gadījumā Azerbaidžāna patiesībā darbotos tikai kā starpnieks un pa cauruļvadu plūstu Krievijas gāze, kas tiktu uzdota par Azerbaidžānas gāzi, vērtē "Politico".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.