15.7 °C
Somijā svētdien notiks prezidenta vēlēšanas, kurās sacentīsies deviņi kandidāti. Pašreizējais prezidents Sauli Nīniste pēc diviem pilnvaru termiņiem, kas kopā ilguši 12 gadus, atkārtoti kandidēt nedrīkst.
Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, pirms Somijas prezidenta vēlēšanām aktīvi tiek apspriesti ar nacionālo drošību saistīti jautājumi.
Domas par otro kārtu
Lai arī vēlēšanu diena ir 28. janvāris, liela daļa somu savu balsi nodevuši iepriekšējā balsošanā, kas ilga no 17. līdz 23. janvārim. Šajā laikā nobalsoja gandrīz 1,9 miljoni somu jeb 44% balsstiesīgo, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle". Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2018. gadā iepriekšējā balsošanā savu balsi nodeva 37% balsstiesīgo somu. Pirms vēlēšanām par galveno favorītu tiek uzskatīts no politikas savulaik aizgājušais valdošās centriski labējās Nacionālās koalīcijas partijas kandidāts Aleksandrs Stubs, kurš bijis gan Somijas premjers, gan ieņēmis arī citus augstus amatus, tostarp bijis arī ārlietu ministrs. Par viņa galveno konkurentu izvirzījies zaļo kandidāts Peka Hāvisto, kurš arī bijis ārlietu ministrs. Trešajā vietā aptaujās ir nacionāli konservatīvās Somu partijas pārstāvis Jusi Hallaaho.
Jaunākajās aptaujās Stubu ir gatavi atbalstīt 27% somu, Hāvisto – 23%, bet Hallaaho – 18% vēlētāju, vēsta "Yle".
Lai uzvarētu vēlēšanu pirmajā kārtā, kandidātam ir jāsaņem absolūtais balsu vairākums, kas, domājams, nenotiks. Tāpēc vēlēšanu uzvarētājs droši vien tiks noskaidrots otrajā kārtā 11. februārī, kad sacentīsies pirmās kārtas pirmo divu vietu ieguvēji. Ja būs nepieciešama otrā kārta, arī pirms tās tiks rīkota iepriekšējā balsošana.
Somijas prezidents ir bruņoto spēku virspavēlnieks, kā arī ir atbildīgs par valsts ārpolitiku un drošības politiku ārpus Eiropas Savienības jautājumiem. Prezidents pārstāv Somiju NATO līderu samitos. Somija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā nolēma iestāties NATO, kur tika uzņemta 2023. gada aprīlī. Somijas ceļā uz NATO Nīnistem bija nozīmīga loma, norāda apskatnieki.
Stuba atgriešanās
Stubs politiku pameta drīz pēc tam, kad 2016. gadā bija zaudējis Nacionālās koalīcijas partijas līdera amatu, kurā stājās Peteri Orpo, kurš ir pašreizējais Somijas premjerministrs. Stubs tolaik paziņoja, ka Somijas politikā viņš nevēlas atgriezties, bet 2018. gadā pauda interesi par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu, kuru viņam iegūt neizdevās. 2017. gadā Stubs kļuva par Eiropas Investīciju bankas viceprezidentu, bet 2020. gadā mainīja darbu un sāka strādāt Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Pagājušajā gadā bijušais premjers piekrita savas partijas aicinājumam kļūt par tās prezidenta amata kandidātu.
"Es plānoju ar savu dzīvi darīt ko citu. Krievijas uzbrukums Ukrainai mainīja manas domas,"
savu motivāciju kandidēt skaidroja piecdesmit piecus gadus vecais Stubs. Telekanāls "Euronews" norāda, ka Stubs atbalstīja valsts iestāšanos NATO arī tajos laikos, kad tas nebija populārs priekšlikums.
Tāpat kā Stubs, arī viņa galvenais konkurents Hāvisto ir pieredzējis ārpolitikā, tostarp bijis ANO diplomāts. Hāvisto, kurš atklāti atzinis, ka ir gejs, prezidenta vēlēšanās kandidē jau trešo reizi. Iepriekšējās divās vēlēšanās viņš ierindojās otrajā vietā. Zaļo kandidāts ir vērsis uzmanību uz Krievijas un Ukrainas kara nozīmi vēlētāju prātos, kas atspoguļojies kampaņas pasākumos pārrunātajā. "Cilvēki ļoti dedzīgi vēlas apspriest nacionālo drošību," intervijā "Euronews" norādīja Hāvisto. Kampaņas laikā Hāvisto sākumā bija izvirzījies vadībā, tomēr Stubam izdevās konkurentu apsteigt. Abi politiķi ir solījuši ieturēt stingru nostāju pret Krieviju, kurai ar Somiju ir 1340 kilometru gara sauszemes robeža. Maskava pēc Somijas lēmuma iestāties NATO piedraudēja ar "pretpasākumiem" un organizēja nelegālo imigrantu centienus nokļūt Somijā. Pēc šiem notikumiem Somija slēdza savu austrumu robežu.
