Neskatoties uz to, ka Eiropā joprojām ir spēcīgas valstis un grupas, kas iestājas pret atomenerģētikas attīstību, fakti liecina, ka atomenerģētika piedzīvo renesansi. 

Apvienotā Karaliste, kura vairs nav Eiropas Savienības biedre, paziņojusi par plāniem četrkāršot elektrības ieguvi no atomelektrostacijām līdz 2050. gadam – tie ir lielākie salu valsts plāni kodolenerģētikā pēdējo 70 gadu laikā. Francija, neskatoties uz Vācijas un zaļo spiedienu, ir paziņojusi par 14 jaunu kodolreaktoru būvniecību, lai samazinātu savu atkarību no fosilajiem energoresursiem. Arī Zviedrija nesen atcēla savu aizliegumu paplašināt atomenerģētikas nozari, bet Ungārija turpina savu lielo "Paks–2" projektu, kas paredz milzīgas atomelektrostacijas būvi.

Lielbritānijas apņēmību atomenerģētikas jomā ļoti veicinājušas enerģijas cenu svārstības, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā un sankcijām pret Krievijas energoresursiem.