Austrijā pagājušajā nedēļā skandālu izraisīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības vadītāja Martīna Zelmaira teiktais, ka Vīne Krievijai par gāzes piegādēm maksā "asins naudu". Lai arī EK amatpersona saņēma asu kritiku gan Vīnē, gan Briselē, skandāls atgādināja gan par aizvien lielo Austrijas atkarību no Krievijas gāzes, gan arī par neskaidrajiem plāniem šo atkarību mazināt.

Reklāma

Sašutums Austrijā

Zelmaira Austrijai veltītie komentāri izskanēja 6. septembrī kādā laikmetīgās mākslas pasākumā Vīnē. "Mans dievs, 55% Austrijas gāzes turpina nākt no Krievijas," paziņoja Zelmairs. Viņš Krievijas gāzes pirkšanu pielīdzināja Maskavas kara Ukrainā finansēšanai, turklāt neviens par to Austrijā neprotestē. "Tas mani izbrīna, jo asins nauda katru dienu tiek sūtīta uz Krieviju ar gāzes rēķinu," sacīja Zelmairs, uzsverot, ka tāda turīga valsts kā Austrija ir spējīga atteikties no Krievijas energoresursiem.

Pēc notikušā Zelmairs izsaukts uz sarunu Austrijas Ārlietu ministrijā, savukārt EK paziņojusi, ka atsauc viņu uz Briseli. Austrijā opozīcijā esošā labēji populistiskā Brīvības partija, kas pirms nākamā gada parlamenta vēlēšanām aptaujās nonākusi vadībā, ir pieprasījusi valdībai viņu atstādināt no amata. Austrijas Eiropas lietu ministre Karolīne Etštadlere, kura pārstāv valdošo konservatīvo Tautas partiju, paziņoja, ka Zelmaira izteikumi ir nenopietni un tendenciozi. "Skumji, ka pat Eiropas Savienības (ES) amatpersona nezina noteiktus faktus. 

Kamēr Austrija ir samazinājusi atkarību no Krievijas gāzes, Eiropā Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes pieaug," uzsvēra ministre. 

Austrijas zaļie un liberālā partija NEOS tikmēr atzinīgi izteikušies par Zelmaira paziņojumu, vēsta tīmekļa vietne "Euronews". Austrijā izskanējis viedoklis, ka Zelmairs nav īstais cilvēks, kuram vajadzētu runāt par atkarības mazināšanu no Krievijas, ņemot vērā to, ka viņš savulaik kā augsta EK amatpersona palīdzēja Vācijai ES līmenī virzīt uz priekšu cauruļvadu "Nord Stream 2".

Atgādina par diplomātijas toni

Kritiku Zelmairs saņēmis arī Briselē. EK preses pārstāvis Balāžs Ūjvāri paziņoja, ka Zelmaira izteikumi bijuši "ne tikai nevajadzīgi, bet arī nepiemēroti" un pārkāpuši standartus, kuri EK ierēdņiem ir jāievēro. "Diplomātijā svarīgs ir ne tikai pareizs saturs, bet arī pareizs tonis," norādīja EK preses pārstāvis, piebilstot, ka sūtņiem "rūpīgi jāizsver katrs vārds". Austrijā valdošie konservatīvie ES līmenī ir pārstāvēti Tautas partijas grupā, kuru pārstāv arī EK prezidente Urzula fon der Leiena, tāpēc asa reakcija Briselē uz Zelmaira Vīnei izteikto kritiku nav pārsteigums, pieļauj izdevums "Politico".

Pēc skandāla izcelšanās Zelmairs skaidroja, ka 

viņa izteikumi bija atbilde uz kāda vīrieša pasākumā teikto, ka ES un tieši EK prezidente ir kara kurinātāja, kurai uz rokām esot asinis. 

Piecdesmit divus gadus vecais Zelmairs, kurš ir Vācijas pilsonis, EK pārstāvniecību Austrijā vada kopš 2019. gada novembra, bet pirms tam ieņēma augstus amatus Briselē un tika uzskatīts par bijušā EK prezidenta Žana Kloda Junkera labo roku.

Austrijas plāniem trūkst skaidrības

Pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā ES dalībvalstis ir ievērojami samazinājušas Krievijas gāzes importu, pārejot uz LNG piegādēm. Austrijā tomēr šī atkarības mazināšana nav notikusi strauji. Krievijas gāzes īpatsvars Austrijas patēriņā pēdējā pusotra gada laikā ir samazinājies no 80 līdz 56%. Austrijas amatpersonas ir paudušas cerību, ka pilnībā atteikties no Krievijas gāzes izdosies līdz 2027. gadam. Eksperti tomēr šaubās par Austrijas iespējām to izdarīt. Austrijas gāzes un naftas kompānija OMV vēl 2018. gadā bijušā kanclera Sebastiana Kurca laikā ar Krievijas valsts gāzes kompāniju "Gazprom" noslēdza līgumu par gāzes piegādēm līdz 2040. gadam. Pēc OMV vadītāju teiktā, šo līgumu praktiski nav iespējams lauzt. 

ES sankcijas pret Krievijas gāzi nav noteiktas, tāpēc Austrijai nav skaidra mehānisma, kā no šīm piegādēm atteikties. 

Atšķirībā no vairākām citām valstīm Austrijai Krievija gāzi pa cauruļvadiem arī nav pārstājusi piegādāt. OMV arī nav plānu atteikties no Krievijas gāzes, vēl jūlijā laikrakstam "Financial Times" paziņoja uzņēmuma vadītājs Alfrēds Šterns. "Kamēr "Gazprom" veiks piegādes, mēs turpināsim importēt Krievijas gāzi," norādīja Šterns. Austrijas amatpersonas ir norādījušas, ka valsti neapskalo jūra, tāpēc tajā nav iespējams uzbūvēt LNG termināļus. Turklāt Austrijas enerģijas infrastruktūra vēsturiski iet austrumu virzienā. Austrija bija pirmā Rietumeiropas valsts, kas 1968. gadā ar Padomju Savienību noslēdza līgumu par gāzes piegādi, tā jau tolaik iecementējot atkarību no Maskavas enerģijas. Austrijas uzņēmums OMV arī finansiāli atbalstīja "Nord Stream 2" cauruļvada būvniecību Baltijas jūrā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.