Sarkanajā jūrā nedēļas nogalē nogrimis kravas kuģis, kuru 18. februārī ar raķetēm bija sašāvuši Jemenas hutiešu kaujinieki.

Kravas kuģis "Rubymar" piederēja Lielbritānijā reģistrētai kompānijai, bet kuģoja zem Belizas karoga. Šis ir pirmais gadījums, kad hutiešiem izdevies nogremdēt kuģi, kopš viņi novembrī Sarkanajā jūrā sāka ar raķetēm un droniem apšaudīt kuģus, kurus uzskatīja par saistītiem ar Izraēlu.

Kuģi glābt neizdodas

Kravas kuģim "Rubymar", kas bija ceļā no Apvienotajiem Arābu Emirātiem uz Bulgāriju, 18. februārī Bābelmandeba šaurumā, kas savieno Sarkano jūru ar Adenas līci, trāpīja no Jemenas raidīta hutiešu pretkuģu raķete. Pēc šī uzbrukuma 172 metrus garajā kuģī sākās sūce un tas turpināja dreifēt ziemeļu virzienā. Kuģa apkalpe, kuru veidojuši Ēģiptes, Filipīnu, Indijas un Sīrijas pilsoņi, pēc šī uzbrukuma tika evakuēta uz netālu esošo Džibutiju. 

Lai arī tika cerēts, ka "Rubymar", ar kuru iepriekš ir pārvadāti arī Ukrainas graudi, ASV jūras spēki palīdzēs aizvilkt uz kādu drošu ostu, to neizdevās noorganizēt. 

Kuģis nogrimis agri sestdienas rītā, paziņoja ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM), kas atbild par Savienoto Valstu bruņoto spēku darbību Tuvajos Austrumos. "Rubymar" pārvadāja 21 000 tonnu amonija fosfāta, un šo minerālmēslu noplūde rada ekoloģisku apdraudējumu Sarkanajā jūrā, pavēstīja CENTCOM. Kaitējumu apkārtējai videi jau nodarījusi naftas noplūde no kuģa, tā Sarkanajā jūrā aiz kuģa bija izveidojusi 30 kilometrus garu asti. Nav zināms, cik liels daudzums naftas no kuģa noplūdis, tomēr eksperti pieļāvuši, ka ne vairāk par 7000 barelu.

Bažas par jaunām avārijām

Eksperti izteikuši prognozes, ka naftas un minerālmēslu noplūde var izraisīt nopietnu ekoloģisku katastrofu, kas negatīvi ietekmētu zivsaimniecību, kas pirms pilsoņu kara sākuma Jemenā bija otra nozīmīgākā eksporta nozare, apdraudētu Sarkanās jūras koraļļu rifus, kā arī ūdens atsāļošanas iekārtas, no kurām īpaši ir atkarīga Saūda Arābija. 

Piemēram, Saūda Arābijas pilsētā Džidā gandrīz visu dzeramo ūdeni nodrošina ūdens atsāļošanas iekārtas, kas var sabojāties, ja tajās ieplūdīs nafta. 

Savukārt minerālmēslu noplūšana varētu izraisīt aļģu ziedēšanu Sarkanajā jūrā. Nav tomēr zināms, cik strauji no nogrimušā kuģa varētu noplūst minerālmēsli.

Hutieši uzbrukumus kuģiem sāka, reaģējot uz Izraēlas un teroristiskā grupējuma "Hamās" karu. Lai arī lielu daļu Jemenas teritoriju pārņēmušais grupējums apgalvoja, ka uzbrukumi tiek vērsti pret kuģiem, kuri ir saistīti ar Izraēlu, daudzos gadījumos tādas saistības nav. Pēc hutiešu sāktajām apšaudēm jūras kravu pārvadātāji sāka pārorientēt savus maršrutus un Sarkanās jūras un Suecas kanāla vietā kravu transportēšanai izvēlējušies Labās Cerības ragu Āfrikas kontinenta dienvidos. Šāds ceļš prasa papildu laiku un izmaksas. Īpaši uz šo jauno maršrutu pārslēgušies konteinerkuģu operatori, intervijā aģentūrai "Associated Press" norādīja jūras drošības firmas "I.R. Consilium" dibinātājs Īans Ralbijs. Savukārt Sarkano jūru kā transporta ūdensceļu tagad pārsvarā izmanto sliktā tehniskā stāvoklī esoši kuģi, naftas tankkuģi un sausās kravas pārvadājoši kuģi, kuru avārijas radītu lielāku ekoloģisko kaitējumu. "Paliekot aizvien mazāk un mazāk konteinerkuģiem, kuriem varētu uzbrukt, ievērojami pieaugusi iespēja, ka notiks jauna noplūde ar milzīgu ietekmi uz vidi," skaidroja eksperts.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.