Rumānijas prezidenta vēlēšanās valdošās partijas cieš neveiksmi

Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā svētdien lielāko balsu skaitu saņēma labējais kandidāts Džordže Simions, kuru atbalstīja 40,96% vēlētāju.

Viņš vēlēšanu otrajā kārtā 18. maijā sacentīsies ar Bukarestes mēru Nikušoru Danu, par kuru nobalsoja gandrīz 21% rumāņu. Trešajā vietā ar apmēram 20,1% atbalstu palika koalīcijas kopīgais kandidāts Krins Antonesku. Jau otro reizi pēc kārtas Rumānijas lielo partiju – sociāldemokrātu (PSD) un centriski labējās Nacionāli liberālās partijas (PNL) – virzītie kandidāti nav spējuši iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Koalīcijas, kurā sociāldemokrātu premjera Marčela Čolaku vadībā ietilpst PSD, PNL un Ungāru demokrātiskā alianse (UDMR), kandidātam Antonesku pietrūka pavisam nedaudz balsu, lai apsteigtu Danu. Lai arī prezidenta pilnvaras Rumānijā ir ierobežotas, viņam ir zināma teikšana ārpolitikas un drošības jautājumos.

Atkārtotas vēlēšanas

Jaunas prezidenta vēlēšanas Rumānijā nācās rīkot pēc tam, kad pagājušā gada decembrī Rumānijas Konstitucionālā tiesa anulēja 24. novembrī notikušo prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu, kurā negaidīti lielāko balsu skaitu bija saņēmis prokrieviskais kandidāts Kelims Džordžesku. Tiesa pamatojās uz Rumānijas izlūkdienesta slēdzienu, ka vēlēšanu procesā ir iejaukusies Krievija. Atkārtotajām vēlēšanām Džordžesku kandidatūru Rumānijas vēlēšanu komisija atteicās reģistrēt. Šo lēmumu Džordžesku pārsūdzēja, tomēr Konstitucionālā tiesa to atstāja spēkā. Vēlēšanu atcelšanu Rumānijā savā runā Minhenes Drošības konferencē februārī pieminēja ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kurš pauda, ka tas noticis izlūkdienestu "apšaubāmu aizdomu" un "kaimiņu" spiediena rezultātā. Rumānijas varasiestāžu lēmumu kritizējis arī ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, miljardieris Īlons Masks.

Neapmierinātību ar valdošo eliti un vēlēšanu atcelšanu šajā laikā spējis izmantot galēji labējās partijas "Rumāņu vienības alianse" (AUR) līderis Simions, 

kura uzvara vēlēšanu pirmajā kārtā lielā mērā tika prognozēta, un galvenais jautājums bija par viņa sāncensi otrajā kārtā. Simiona dibinātā AUR sākotnēji ievērību guva, iestājoties pret Rumānijas valdības centieniem apkarot Covid-19 pandēmiju, tostarp šīs partijas biedri protestēja pret vakcinēšanas kampaņām. Ar laiku AUR popularitāte ir pieaugusi, un pēc pagājušajā gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām šai partijai ir otra lielākā pārstāvniecība Rumānijas parlamentā.

Apbrīno Trampu un Meloni

Trīsdesmit astoņus gadus vecais Simions nav slēpis, ka ir liels ASV prezidenta Trampa un Itālijas premjerministres Džordžas Meloni atbalstītājs. Simions lielā mērā ir aizstāvējis konservatīvu politiku, paudis skeptiskus uzskatus pret Eiropas Savienību un iebildis pret militāro palīdzību Ukrainai. Atšķirībā no Džordžesku Simions tomēr nav paudis klaji prokrieviskus uzskatus, norāda apskatnieki. Viņš ir nosodījis Krievijas karu Ukrainā, kā arī nosaucis Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par kara noziedznieku. Simions tomēr ir izteicis pretenzijas uz Moldovas un Ukrainas teritoriju, tādējādi viņam liegta iebraukšana šajās valstīs.

Vēlēšanu nozīme

Apskatnieki pirms otrās kārtas par favorītu drīzāk nosauc Simionu. Tiek pieļauts, ka viņu 18. maijā atbalstīs daļa bijušā premjera Viktora Pontas vēlētāju. Pirmajā kārtā par Pontu nobalsoja 14% rumāņu, un Simionu otrajā kārtā varētu atbalstīt konservatīvāk noskaņotie bijušā premjera atbalstītāji. Savukārt Dana izredzes apgrūtina viņa strīdi ar valdošajām Rumānijas partijām, kuras vēl nav paudušas nepārprotamu atbalstu Bukarestes mēram. Pagaidām nav zināms, vai tiks rīkotas abu kandidātu debates. Līdz šim Simions ir izvairījies no debatēm televīzijā, kā arī intervijām ar medijiem, izņemot ārvalstu presi, norāda "Euractiv". Vēlēšanu naktī viņš publiskoja iepriekš uzņemtu video, kurā pauda lojalitāti Kelinam Džordžesku. "Es palikšu nesatricināmi lojāls cilvēkam, kuram likumīgi vajadzētu ieņemt prezidenta amatu," paziņoja Simions. 

"Man ir tikai viens mērķis – atdot rumāņiem to, kas viņiem tika atņemts,"

paziņoja pirmās kārtas uzvarētājs, norādot uz pērn anulētajām prezidenta vēlēšanām. Simions paziņojis, ka uzvaras gadījumā Džordžesku varētu iecelt par premjeru. Lai to izdarītu, viņam tomēr būs jāsaņem parlamenta piekrišana.

Bukarestes mērs Dans ir uzsvēris, ka rumāņiem 18. maijā būs jāizdara ļoti krasa izvēle. "Mūsu uzdevums ir pārliecināt rumāņus, ka Rumānijai ir vajadzīgs prorietumniecisks kurss, un mūsu kampaņa nākamajās divās nedēļās koncentrēsies uz to," pirmdienas rītā paziņoja Dans. Apskatnieki norāda, ka Simiona uzvaras gadījumā Rumānija pievienotos Viktora Orbāna vadītajai Ungārijai un Roberta Fico vadītajai Slovākijai, kas stiprinātu eiroskeptiskās balsis Eiropas Savienībā. "Uz spēles ir Rumānijas demokrātiskais, Eiropas ceļš, ko tā ir gājusi pēdējās divās desmitgadēs gan attiecībā uz demokrātijas standartiem, gan arī abiem ārpolitikas pīlāriem – NATO un Eiropas Savienību," telekanālam "France 24" norādīja Bukarestē bāzētās domnīcas "GlobalFocus Center" direktore Oana Popesku. Alternatīva tam Simiona uzvaras gadījumā būtu Rumānija ar "daudz nenoteiktāku ārpolitiku, ko vieglāk varētu ietekmēt Trampa administrācijas spiediens, kas lielā mērā atbilst Kremļa interesēm," piebilda pētniece.