7.3 °C
Kopš sociālās saziņas vietne "Twitter" nonākusi Īlona Maska īpašumā, pieaugusi Krievijas propagandas izplatība šajā vietnē, liecina pirmdien atklātībai nodotais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("StratCom") ziņojums.
Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, tviteris spēra vērā ņemamus soļus Maskavas propagandas izplatības ierobežošanai.
Cita starpā ar algoritmu palīdzību tika mazināta pazīstamāko Kremļa propagandistu kontu "redzamība", kā arī slēgti tā dēvēto troļļu konti.
Tādējādi to kontu skatījumu skaits, kas izplata Krievijas propagandu, tika samazināts par 49%.
Taču šī gada marta beigās Masks pārtrauca līdzšinējo vietnes politiku, kas paredzēja Krievijas valdības un diktatora Vladimira Putinam režīmam lojālo mediju kontu marķēšanu un "redzamības" mazināšanu.
Analizējot 11 iepriekš marķētos kontus, konstatēts, ka kopš politikas maiņas katra ieraksta skatījumu skaits vidēji pieaudzis par 60%.
Šīs pārmaiņas novedušas pie krasas Kremļa propagandas "redzamības" tviterī.
Tā, piemēram, katra ieraksta skatījumu skaits Krievijas Ārlietu ministrijas angļu valodā uzturētajā kontā pieaudzis no 52 000 līdz 87 000.
Politikas maiņa palielinājusi arī ierakstu skaitu Maskavas propagandas kontos. Piemēram, Ārlietu ministrijas kontā tas vairāk nekā dubultojies, pieaugot no astoņiem ierakstiem dienas laikā līdz 18.
Salīdzinot 26 dienu periodu pirms un pēc politikas izmaiņām, konstatēts skatījumu pieaugums no 11 miljoniem līdz 34 miljoniem jeb no 440 000 dienā līdz 1,3 miljoniem ik dienas.
Tajā pašā laikā pieaugums krievu valodā uzturētajos kontos bijis mazāks nekā citvalodu kontos. Kamēr Ārlietu ministrijas krievu valodas kontā skatījumu skaits pieaudzis par 23%, angļu valodas kontā tas palielinājis par 65%.
Tikmēr skatījumu skaits tādu izdevumu kontos kā "Izvestija" un "Gazeta" nav audzis, lai gan tādu uz ārvalstu auditoriju orientēto propagandas ruporu kā "RT Arabic" un "Actualidad RT" kontos skatījumu skaits attiecīgi pieaudzis par 48 un 87%.
Savukārt kontā, kas pieder Krievijas vēstniecībai ASV, skatījumu skaits pieaudzis par 150%, kamēr reakciju skaits palielinājies par 133%.
Kamēr tvitera nozīme Krievijā mazinās, vietne joprojām ir efektīvs Krievijas instruments ārvalstu auditorijas uzrunāšanai, īpaši, ārpus Eiropas, norāda "StratCom".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
