Citskovskis tiesā noliedz vainu Kariņa lidojumu lietā

Bijušais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis otrdien tiesā noliedza savu vainu viņam celtajā apsūdzībā tā dēvētajā ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā.

Citskovskis tiesā paziņoja arī, ka neatzīst pieteikto kaitējuma kompensāciju 89 382 eiro apmērā.

Prokurors Dāvids Gurevičs žurnālistiem norādīja, ka Citskovskis kā bijušais Valsts kancelejas vadītājs tiek apsūdzēts par to, ka viņš nekontrolēja valsts budžeta līdzekļu izlietošanu Ministru prezidenta birojā, kā rezultātā bija pasūtīti pieci speciālie līgumreisi, pārsniedzot likumā paredzēto ierobežojumu un nodarot zaudējumus valstij gandrīz 90 000 eiro apmērā.

Prokurors skaidroja, ka kriminālprocesā bija vērtēta visu iesaistīto amatpersonu atbildība un secināts, ka zaudējumi saistīti tieši ar Citskovska kā VK vadītāja bezdarbību.

Tikmēr Citskovskis žurnālistiem pauda viedokli, ka atbildība jāuzņemas tiem, kuri pieņēma lēmumus un pasūtīja konkrētos pakalpojumus, nevis viņam.

Bijušais valsts augstākais ierēdnis arī pauda, ka saskaņā ar apsūdzību viņš nav kontrolējis vai atcēlis citu pieņemtos lēmumus, lai gan tas pēc likuma neesot bijis iespējams, jo lēmumus pieņēmis Ministru prezidents un pasūtījumus veicis viņa birojs.

Viņš uzsvēra, ka būtiskākais jautājums ir, vai vispār ir noticis noziedzīgs nodarījums un vai šādu speciālo reisu izmantošana bija likumīga, bet uz to atbildēšot tiesa.

Tiesas sēdes sākumā uz tiesneses jautājumu, vai apsūdzētajam ir iebildumi pret tiesas sēdes video un audio ierakstīšanu no mediju puses, viņš atbildēja, ka iebildumu nav, norādot, ka

"sabiedrībai ir jāredz, kas notiek šajā tiesas sēdē".

Uz šo tiesas sēdi citas personas nebija aicinātas, jo, kā skaidroja tiesnese, vēl nebija skaidra lietas turpmākā virzība un nebija pilnībā atrisināti visi ar to saistītie jautājumi.

Sēdes laikā Citskovska aizstāve Sanita Bokta-Strautmane norādīja, ka vairāki lietas materiāli, tai skaitā CD ieraksti viņai un apsūdzētajam nav pieejami, jo tie ir iesniegti e-lietā formātā, ko viņi nespēj atvērt.

Prokurors Dāvids Gurevičs skaidroja, ka viena no zibatmiņām, kuru nav iespējams atvērt, satur Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanas laikā iegūtos e-pastus un līdz šim viņš nebija saņēmis sūdzības par to nepieejamību aizstāvei.

Failu nepieejamība tika skaidrota ar to lielo apjomu — tos nebija iespējams pārnest uz zibatmiņu, tādēļ tie saglabāti "Blu-ray" formātā, kura nolasīšanai nepieciešamā aparatūra esot pieejama tikai prokuratūrai.

Tiesnese norādīja, ka nav pieļaujama situācija, kurā pierādījumi ir iesniegti, bet ne tiesa, ne aizstāvība tos nevar ne apskatīt, ne noklausīties, līdz ar to, tiesai būs nepieciešams apskatīt visus lietas sējumus, lai noskaidrotu tajos esošos trūkumus.

Lieta sastāv no desmit sējumiem.

Uz nākamo tiesas sēdi, kas notiks 19. maijā plkst. 10, plānots aicināt lieciniekus. Kopumā pagaidām lietā paredzēts pieaicināt 12 lieciniekus un vienu konsultantu.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju Citskovskis apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona ar tiesībām uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības — Ministru prezidenta biroja — amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Personas bezdarbības rezultātā Latvijai nodarīti zaudējumi 89 382 eiro apmērā,

kas saskaņā ar likumu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar smagām sekām, teikts apsūdzībā.

Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos VK nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem.

Izmantojot regulāros komercreisus bez papildu izdevumiem, kas būtu saistīti ar nakšņošanu, VK varēja ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus 89 382,90 eiro apmērā. Vērtējot valsts budžetam nodarīto kaitējumu, prokuratūra ņēma vērā Valsts kontroles revīzijā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos pielietoto metodoloģiju un izdarītos secinājumus par valsts budžeta līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par VK iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, izmantojot regulāros komercreisus.

Lai arī prokuratūra neapšaubīja Ministru prezidenta pilnvaras patstāvīgi lemt par nepieciešamību doties ārvalsts komandējumos, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāji secinājuši, ka VK direktors kā iestādes vadītājs nenodrošināja, lai VK kā iestādē, kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par Ministru prezidenta darbības materiālo, tehnisko un organizatorisko nodrošināšanu, tiktu ievēroti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie principi un Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi ar komandējumu ceļa izdevumiem saistīto pakalpojumu apmaksai.

Prokuratūra ņēmusi vērā, ka speciālo līgumreisu apmaksai tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2022. gadam VK bija paredzēti drošiem Ministru prezidenta lidojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt komandējumi tikai organizēti pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Tādējādi prokuratūra secinājusi, ka VK direktors nepildīja viņam kā iestādes vadītājam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem uzliktos amata pienākumus kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību VK, kā arī neveica darbības un nedeva rīkojumus viņa pakļautībā esošajām amatpersonām, lai tiktu atcelti pretlikumīgi pasūtītie speciālie līgumreisi.

2024. gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos. Vēlāk lietu pārņēma prokuratūra.

Savukārt

Valsts kontrole savā revīzijā norādīja uz būtiski lielākiem nepamatotiem tēriņiem,

nekā tos apsūdzībā norādījusi prokuratūra. Valsts kontroles revidentu skatījumā, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.

Kā norādīja Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.

Sākotnēji saistībā ar Kariņa lidojumu skandālu no amata uz laiku tika atstādināts Citskovskis. Vēlāk Citskovskis darbu VK pameta.

Jau ziņots, ka, pēc Citskovska vārdiem, izmeklēšanas gaitā vairākus mēnešus tikušas noklausītas viņa telefonsarunas, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Intervijā raidījumam Citskovskis pauda, ka, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, konstatējis, ka

KNAB ir noklausījies viņa sarunas, tostarp privātas sarunas ar ģimenes locekļiem.

Pēc Citskovska teiktā, sajūta, uzzinot par noklausīšanos, bijusi "pretīga", jo, viņaprāt, lietā esot bijusi atšķirīga attieksme pret dažādām amatpersonām. Viņš pārmeta tiesībsargājošajām iestādēm "mazdūšību", izmeklējot lietas, kas skar augstas valsts amatpersonas.

Citskovskis arī apgalvoja, ka KNAB, lūdzot tiesai atļauju telefonsarunu noklausīšanai, esot balstījies uz nepatiesu informāciju. Viņš solīja gaidāmajā tiesas procesā publiskot viņa rīcībā esošos materiālus un norādīt uz, viņaprāt, izmeklēšanā pieļautām netaisnībām.

Citskovskis apgalvoja, ka lēmumus par konkrētu reisu izvēli Kariņa lidojumu lietā pieņēmis premjera birojs, savukārt Valsts kancelejai vēlāk nācies skaidroties ar prokuratūru, Valsts kontroli un medijiem. Viņš norādīja, ka neesot bijis iesaistīts ne maršrutu, ne pārvadātāju izvēlē.

Tāpat Citskovskis apgalvoja, ka pēc skandāla sākuma uz viņu izdarīts spiediens uzņemties atbildību par čarterreisiem. Viņš sacīja, ka sarunās ar premjeres Evikas Siliņas (JV) biroja darbiniekiem viņam likts saprast, ka atbildības uzņemšanās būtu "visu kopējās interesēs" un ka vēlāk situācija tiktu "sakārtota".

Bijušais ierēdnis arī atzina, ka iepriekš, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ir sniedzis maldinošu informāciju par papildu finansējumu, kas bija paredzēts premjera speciālajiem reisiem un biroja darbinieku atlīdzībai. Pēc viņa teiktā, šāda informācijas pasniegšana notikusi pēc premjera biroja norādījumiem.

Vienlaikus Citskovskis intervijā atklāja, ka savulaik pēc paša lēmuma izdzēsis Krīzes vadības padomes sēdes ierakstu par Covid-19 ierobežojumu ieviešanu. Viņš apgalvoja, ka šo lēmumu pieņēmis bez ārēja spiediena, jo likums šādu sēžu ierakstīšanu neparedzot.

Citskovskis bija Valsts kancelejas direktors no 2017. gada līdz 2024. gada jūlijam. Saistībā ar ekspremjera Kariņa avioreisu skandālu 2024. gada jūlija sākumā viņš tika pazemināts amatā. Protestējot pret to, Citskovskis nolēma aiziet no darba Valsts kancelejā.