Latvijas sabiedrība jūtas veselīgāka nekā pirms 20 gadiem

Teju puse jeb 48,2% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kā informē CSP, šodien, atzīmējot Pasaules veselības dienu, publicēts jaunākais datu apkopojums par Latvijas iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu un dzīvesveida paradumiem. Aptaujas dati liecina, ka pērn lielākā daļa — 43,7% iedzīvotāju — savu veselību vērtēja kā labu, bet kā ļoti labu — 4,5%. Savukārt kā vidēju savu veselību vērtēja 36,8% iedzīvotāju.

CSP norāda, ka kopumā divu desmitgažu laikā iedzīvotāju veselības vērtējums ir uzlabojies. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu, pieaudzis no 35,1% 2005. gadā līdz 48,2% 2025. gadā.

Vienlaikus slikta veselības pašvērtējuma īpatsvars šajā laikā samazinājies.

Kā sliktu vai ļoti sliktu savu veselību 2005. gadā vērtēja 21,6% iedzīvotāju, bet 2025. gadā — 15%.

CSP dati arī rāda, ka vīrieši savu veselības stāvokli vērtē optimistiskāk nekā sievietes. Pērn savu veselību kā labu vai ļoti labu vērtēja 53,7% vīriešu un 44% sieviešu. Savukārt kā sliktu vai ļoti sliktu to vērtēja 17,2% sieviešu un 12,2% vīriešu.

Vislabākais veselības pašnovērtējums bijis jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem, jo 88,2% šīs vecuma grupas iedzīvotāju savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu.

Tikmēr gandrīz puse, proti, 48,3% iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 64 gadiem savu veselību vērtēja kā vidēju. Sasniedzot 65 gadu vecumu, šis rādītājs pieauga līdz 51,9%, turklāt 33,8% pensijas vecuma iedzīvotāju uzskatīja, ka viņu veselības stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu par 5,3 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri saskārušies ar veselības problēmu radītiem ierobežojumiem. Pērn tie bija 35,9% iedzīvotāju, bet 2024. gadā — 41,2%.

Visretāk uz veselības problēmu radītiem ierobežojumiem norādījuši jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem

— 7,9%, bet visbiežāk seniori vecumā no 65 gadiem — 67,2%, liecina CSP aptaujas dati.

Pērn ar ilgstošām veselības problēmām, kas ilgst vai varētu ilgt sešus mēnešus vai ilgāk, saskārās 42,8% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad šis rādītājs bija 41,9%, būtiskas izmaiņas nav konstatētas, secina CSP.

Iedzīvotājiem, sasniedzot 50 gadu vecumu, līdz ar ilgstošām slimībām un ilgstošām veselības problēmām krasi palielinās arī to radītie ierobežojumi veikt parastās ikdienas aktivitātes. Pēc aptaujas datiem, pērn ar veselības problēmu ierobežojumiem ikdienā saskārās 40,1% iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 64 gadiem un 67,2% iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem.

Dati liecina, ka

visbiežāk veselības problēmu radīti ierobežojumi ir iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem.

Piemēram, pērn 17,2% trūcīgāko iedzīvotāju bija stipri veselības problēmu ierobežojumi veikt parastas ikdienas aktivitātes, savukārt starp turīgākajiem šādu iedzīvotāju īpatsvars bija tikai 3,8%. Turklāt 78,3% turīgāko iedzīvotāju savā ikdienā neizjuta nekādus veselības problēmu ierobežojumus, kamēr starp trūcīgākajiem šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 51%.

Vienlaikus CSP norāda, ka veselīgs dzīvesveids arvien biežāk kļūst par iedzīvotāju ikdienu. Kopš 2022. gada par 6,6 procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar ārpusdarba fiziskām aktivitātēm nodarbojas vienu vai vairākas reizes nedēļā, proti, no 45,4% 2022. gadā līdz 52% 2025. gadā.

Visaktīvākie bijuši iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem, no kuriem ar fiziskām aktivitātēm vienu vai vairākas reizes nedēļā nodarbojās 75,1%, kā arī vecumā no 25 līdz 49 gadiem — 58,2%.

Pieaugusi arī fizisko aktivitāšu regularitāte. Ja 2022. gadā ar fiziskām aktivitātēm reizi dienā nodarbojās 11% iedzīvotāju, tad 2025. gadā šis īpatsvars sasniedza 15,1%.

Uzlabojumi redzami arī uztura paradumos. Pērn 77,6% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem dārzeņus uzturā lietoja ne retāk kā četras līdz sešas reizes nedēļā, kamēr 2022. gadā tādu bija 70,5%. Savukārt 3,9% iedzīvotāju dārzeņus lietoja retāk nekā reizi nedēļā vai nelietoja nemaz.

Tikmēr augļus ne retāk kā četras līdz sešas reizes nedēļā 2025. gadā lietoja 67,5% iedzīvotāju, bet 2022. gadā — 58,3%. Savukārt 8,1% iedzīvotāju augļus uzturā iekļāva retāk nekā reizi nedēļā vai neiekļāva nemaz.

Vienlaikus kopš 2022. gada palielinājies arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nelieto nekāda veida alkoholiskos dzērienus, — no 29,3% līdz 34,6%, liecina CSP aptaujas dati.

Starp vecuma grupām vismazāk alkoholu lieto jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Vairāk nekā puse jeb 61,5% jauniešu norādījuši, ka alkoholu nelieto vispār, kamēr 2022. gadā tādu bija 53,7%.

Dati iegūti 2025. gada apsekojumā "Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" jeb EU-SILC, kurā apsekotas Latvijas privātās mājsaimniecības. Izlasē iekļautas 8951 mājsaimniecības, no kurām anketas aizpildīja 5867 mājsaimniecības, bet individuālā anketa tika aizpildīta par 10 168 iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem. Aptaujā atbildes ir snieguši mājsaimniecību locekļi, kuriem bija 16 gadi un vairāk.