12.3 °C
Izraēlas raidītas raķetes triecienā Teherānā nogalināts "Hamās" politiskais vadītājs Ismails Hanija, paziņojis gan šis teroristiskais palestīniešu grupējums, gan arī Irāna.
Hanija Teherānā bija ieradies uz jaunā Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurāciju, kas notika 30. jūlijā. Izraēla savu atbildību par "Hamās" līdera bojāeju nav nedz apstiprinājusi, nedz arī noliegusi. Notikušais incidents raisa bažas par iespējamo Irānas atbildi un kara vēršanos plašumā Tuvajos Austrumos.
Izraēla raida signālu
Irānas valsts mediji ziņojuši, ka sešdesmit divus gadus vecais Hanija gājis bojā, kad Izraēla agri trešdienas rītā deva triecienu viņa rezidencei Teherānā. Uzbrukumā esot nogalināts arī "Hamās" līdera miesassargs. Hanijas nogalināšanu nosodījušas vairākas valstis, tostarp Ķīna, Krievija un Turcija. Irānas vadība solījusi atbildēt uz Izraēlas sperto soli. Izraēla nožēlos izdarīto, solījis prezidents Pezeškiāns, bet ajatolla Ali Hameneji uzsvēris, ka atriebt Hanijas nāvi ir Teherānas pienākums. Solidaritāti konkurējošajam grupējumam "Hamās" izrādījis Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmūds Abāss, kurš pārstāv grupējumu "Fatah", kas ir dominējošā palestīniešu organizācija Izraēlas okupētajā Rietumkrastā.
Abāss nosodījis Hanijas nogalināšanu, kuru nosaucis par gļēvu un bīstamu rīcību.
Hanijas bēres paredzētas piektdien Katarā, bet Irāna izsludinājusi trīs dienu sēras.
Pēc pagājušā gada 7. oktobrī "Hamās" Izraēlā sarīkotā slaktiņa Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka devis izlūkdienestam "Mossad" zaļo gaismu vērsties pret "Hamās" līderiem, "lai kur tie atrastos". Izraēlai līdz šim izdevies likvidēt vairākus "Hamās" komandierus. Izraēlas Aizsardzības spēki paziņojuši, ka uzlidojumos Gazas joslā, domājams, nogalināts arī "Hamās" militārā spārna vadītājs Muhameds Deifs, kurš bija viens no 7. oktobra slaktiņa galvenajiem organizētājiem. "Hamās" gan noliedz, ka Deifs būtu zaudējis dzīvību. "Hamās" darbību Gazas joslā vada Jahja Sinvārs, kurš, kā uzskata Izraēlas amatpersonas, šobrīd slēpjas vērienīgajā tuneļu sistēmā zem Gazas joslas. Hanija savukārt lielā mērā pārstāvēja "Hamās" diplomātiski. Viņš "Hamās" politbiroju vadīja kopš 2017. gada un ilgstoši dzīvoja Katarā, kur īpaši neslēpās. Raidorganizācija BBC norāda, ka
vērsties pret "Hamās" līderi tur acīmredzami Izraēlai bija politiski neiespējami, turpretī Hanijas likvidēšana Irānā raida spēcīgu signālu.
Notikušais uzskatāms arī par apkaunojumu Irānai, kas nav spējusi nosargāt savu viesi. Hanija pēc 7. oktobra uzbrukuma Izraēlai vairākas reizes bija viesojies Irānā, tostarp maijā, kad apmeklēja helikoptera katastrofā bojāgājušā Irānas prezidenta Ebrahima Raisi bēres, vēsta telekanāls CNN.
Neskaidrība par sarunām
Hanija "Hamās" pievienojās pagājušā gadsimta 80. gados un vairākas reizes ticis ieslodzīts Izraēlas cietumos. Pēc "Hamās" uzvaras vēlēšanās Hanija 2006. gadā kļuva par palestīniešu premjerministru, bet prezidents Abāss "Fatah" un "Hamās" konflikta dēļ viņu no amata pēc gada atcēla. Hanija līdz šim bijis vienīgais palestīniešu premjers, kuram bijis vēlēšanās iegūts mandāts, piebilst telekanāls CNN. Izraēlas un "Hamās" kara laikā Hanija bija iesaistīts miera sarunās, par kuru turpmāko gaitu un izredzēm panākt pozitīvu rezultātu šobrīd nav skaidrības. Izraēlas un "Hamās" sarunas līdz šim notikušas ar ASV, Ēģiptes un Kataras starpniecību. Kataras premjerministrs Mohameds bin Abdulrahmans al Tani sociālajos medijos
apšaubīja starpnieku iespējas panākt mieru, ja "viena puse noslepkavo otras puses sarunu vedēju", uzsverot, ka miera panākšanai ir "vajadzīgi nopietni partneri".
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņojis, ka Vašingtona nezināja par Izraēlas militāro operāciju un nebija tajā iesaistīta. Viņš uzsvēra nepieciešamību panākt pamieru Gazas joslā, kas ļaus mazināt risku, ka Tuvajos Austrumos varētu izcelties plašāks karš. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins aicinājis Tuvajos Austrumos "pazemināt temperatūru", kā arī uzsvēris, ka vajadzības gadījumā Savienotās Valstis Izraēlu aizsargās. "Mēs noteikti palīdzēsim aizsargāt Izraēlu. Jūs redzējāt, ka mēs to darījām aprīlī," paziņoja ministrs, atgādinot par Irānas ar raķetēm un droniem sarīkoto uzbrukumu Izraēlai. Ostins tomēr pauda cerību, ka līdz tam nenonāks. "Es nedomāju, ka karš ir nenovēršams," uzsvēra Ostins.
PAR ŽURNĀLU "SPĪGANA"
"Spīgana" ir vienīgais ezoteriskas ievirzes žurnāls Latvijā, ko veido nevis žurnālisti, bet nozares praktiķi, daloties ar savām zināšanām, pieredzi un dzīvē pārbaudītiem ieteikumiem. Kopš iznākšanas sākuma (2020. gada februāra) "Spīgana" iepazīstina ar dažādām ezoterikas nozarēm – alternatīvās veselības praksēm, senajām zināšanām un šajā gadsimtā izveidotām sistēmām, kas rūpējas par cilvēka fizisko un garīgo veselumu, sava potenciāla un dvēseles uzdevuma apjautu.
Abonē žurnālu šeit.
