2024. gada NATO samits Vašingtonā bija izgaismojošs mirklis aliansei, kas atklāja gan pārliecinošu virzību uz tālākiem sasniegumiem, gan pastāvīgu problēmu klātesamību.
Izvērtējot samita sauso atlikumu – Vašingtonas samita deklarācijas tekstu un pieņemtos lēmumus –, ir skaidrs, ka NATO pieeja atbalstam Ukrainai un plašāku stratēģisku jautājumu risināšanai ir bijis gana niansēts un piņķerīgs process.
Aplūkosim samita svarīgākos lēmumus, to ietekmi uz Ukrainas eiroatlantisko integrācijas ceļu un Baltijas valstu drošību, kā arī uz plašāku ģeopolitisko kontekstu.
Ukrainas dalība NATO: progress, bet ar neskaidrībām
Samita diskusiju centrā bija Ukraina un tās virzība uz mērķi: kļūt par NATO dalībvalsti. Samita paziņojumā tika atkārtoti uzsvērts, ka Ukrainas nākotne ir NATO, un tās ceļš uz dalību NATO tika raksturots kā "neatgriezenisks". Tas ir ievērojams solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekšējās deklarācijās uzņemtajām saistībām un izmantotajiem formulējumiem – un tas pats par sevi signalizē par spēcīgāku atbalstu.
Tomēr šis solījums – Ukrainas "neatgriezeniskā" pievienošanās NATO – joprojām ir nedaudz neskaidrs.
Neraugoties uz spēcināto retoriku, paziņojumā uzsvērts, ka uzaicinājum dalībai tiks izteikts tikai tad, kad tam piekritīs visi sabiedrotie un būs izpildīti konkrēti nosacījumi. Šī piesardzīgā valoda uzsver, ka joprojām nav skaidrības par precīzu Ukrainas pievienošanās grafiku un kritērijiem.
Tādu terminu kā "tilts" un "neatgriezenisks" lietošana atspoguļo apņemšanos atbalstīt Ukrainas integrāciju NATO, jā, bet tas tomēr arī raisa jautājumus par šī iedomātā tilta garumu un stabilitāti. Lai gan saturiski paziņojumā nolasām diezgan izlēmīgāku nostāju, oficiāla uzaicinājuma trūkums un joprojām spēkā esošie ierobežojumi Ukrainas militārajām operācijām uzskatāmi parāda trūkumus NATO atbalsta sistēmā un pieejas viengabalainībā. Vašingtonas samitā tika pieņemtas vairākas konkrētas saistības par Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanu. Īpaši jāuzsver Dānijas un Nīderlandes apņemšanās Ukrainai piegādāt F-16 iznīcinātājus. Izvirzītais iznīcinātāju piegādes grafiks un daudzums gan neatbilst Ukrainas sākotnējām prasībām, kas norāda uz zināmu pretrunu starp NATO nodomiem un Ukrainas steidzamākajām vajadzībām. Samitā tika arī paziņots par piecu jaunu pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi. Lai gan tas ir pozitīvs solis, arī tas diemžēl pilnībā neatrisinās Ukrainas tūlītējās un neatliekamās vajadzības –
kā pierādīja nesenais Krievijas uzbrukums Kijivas galvenajai bērnu slimnīcai, tās arsenālā ir zemu lidojošas raķetes, ko pretgaisa aizsardzības sistēmas šobrīd nespēj notvert.
Nozīmīgs samita rezultāts bija vienošanās nākamajā gadā Ukrainai piešķirt militāro palīdzību 40 miljardu eiro apmērā, NATO dalībvalstīm apņemoties taisnīgi sadalīt šo slogu tā, lai iemaksas būtu proporcionālas to daļai alianses IKP. Šis atbalsts ir paredzēts Ukrainas aizsardzības spēju un infrastruktūras stiprināšanai. Tomēr šīs palīdzības plašais tvērums – apmācības, loģistika un dažādi citi atbalsta veidi – liecina, ka šo mērķu īstenošanai un lai nodrošinātu finansējuma efektīvu izmantošanu un vēlamo pozitīvo ietekmi, būs nepieciešama rūpīga koordinācija un ilgstošs darbs. Turklāt atbalsta paketes plašā definīcija ļauj dalībvalstīm "atbalstā" ieskaitīt dažādus palīdzības veidus, piemēram, uzturēšanu, aprīkojuma transportēšanu un ieguldījumus Ukrainas aizsardzības rūpniecībā, kas var mazināt Ukrainas saņemtās tiešās militārās palīdzības apmēru – to palīdzību, kas Ukrainai ir akūti nepieciešama. Lai gan 40 miljardu eiro atbalsta pakotne ir būtiska, ar to nepietiek, lai varētu runāt par ilgāka termiņa saistībām, par ko iestājas, piemēram, Latvija. Noteiktā ikgadējā atbalsta apmēra pārskatīšana NATO ietvarā nodrošinās zināmu elastību, bet negarantē stabilu finansējuma un atbalsta plūsmu ilgtermiņā, jo īpaši bez skaidras ceļa kartes Ukrainas dalībai NATO.
Baltijas reģiona aizsardzība: Uzlabojumi un stratēģiskās intereses
NATO Vašingtonas samitā pieņemtie lēmumi stiprināt atturēšanas un aizsardzības spējas ir ļoti svarīgi Baltijas reģionam. Gaisa un pretraķešu aizsardzības stiprināšana, vadības un kontroles uzlabošana un militārās infrastruktūras paplašināšana ir būtiski visas alianses aizsardzībai.