Ungārija ir sarūpējusi Eiropas Savienībai (ES) jaunus drošības riskus, kopš 8. jūlija ļaujot valstī un līdz ar to visā Šengenas zonā bez pienācīgas drošības kontroles iebraukt un pārvietoties Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tā sauktās Ungāra kartes ("Nemzeti Kártya") turētājiem.

Reklāma

Ar to apgādāti trešo valstu pilsoņi ar etnisko ungāru saknēm var uzturēties un strādāt Ungārijā divu gadu garumā, taču Brisele un drošības eksperti ir norūpējušies, ka paklusām pieņemtais Budapeštas lēmums grauj ES robežu drošību vai pat atver vārtus Krievijas spiegiem un diversantiem.

Banka un karte

Viens no pirmajiem trauksmi sāka celt Vācijas Ārpolitikas biedrības (DGAP) Austrumeiropas un Krievijas eksperts, ungāru politologs Andrāšs Rācs, kurš brīdināja, ka Ungāra karte, ja vien tās saņemšanas noteikumus nepadarīs stingrākus, var radīt līdzīgu drošības caurumu kā savulaik Krievijas kontrolētā banka "International Investment Bank" (IIB). Minētā kredītiestāde tika izveidota padomju periodā ar mērķi piedāvāt investīcijas Maskavas kontrolētajam Austrumeiropas valstu blokam un tā draugiem pasaulē. 

Sākotnēji IIB birojs atradās Maskavā, taču, kad Krievija nolēma iedvest projektam jaunu dzīvību, 2019. gadā Ungārijas premjers Viktors Orbāns uzaicināja bankas galveno biroju pārcelt uz Budapeštu. 

Tā ievērojamam daudzumam Krievijas pilsoņu, bankas darbinieku, tika radīta iespēja iebraukt Šengenas un NATO bloka teritorijā ar atvieglotu drošības procedūru. Čehija, Slovākija, Rumānija un Bulgārija aizgāja no šīs bankas 2022. gadā tūlīt pēc pilna mēroga Krievijas agresijas Ukrainā. Savukārt ASV pagājušā gada aprīlī noteica IIB sankcijas, kas ievērojami apgrūtināja iestādes darbošanos. Drīz pēc tam ASV vēstnieks Budapeštā Deivids Presmans publiski paziņoja, ka IIB ir "cēlonis lielām bažām" par Krievijai izlūkošanas darbības paplašināšanos Eiropā, un banka darbību apturēja.

Ungāra karte – apliecinājums, ka persona pieder ungāru tautai – līdz šā gada jūlijam tika attiecināta uz etniskajiem ungāriem Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Ukrainā, Ziemeļmaķedonijā. 

Kartes īpašnieki no ES nepiederošām valstīm var bez skaita ierobežojumiem un specifiskām darba atļaujām iebraukt Ungārijā, tajā strādāt, veidot biznesu. 

Viņiem nav jāapliecina, ka tiem ir sarunāta darba vieta. Process ir vienkāršots, turklāt pieļauj ģimeņu apvienošanos. Un pēc diviem gadiem Ungāru kartes īpašnieks var pagarināt savu un savas ģimenes uzturēšanos Ungārijā vai pat iegūt pastāvīgu uzturēšanās atļauju. Pēc kopumā astoņiem gadiem var pretendēt arī uz pilsonību. Ungārijai ik gadu vajag desmitiem tūkstošu viesstrādnieku un tik liberālā attieksme saistās ar šo apstākli.

Pakalpojums Kremlim?

Analītiķiem šķiet aizdomīgi, ka Krievija un Baltkrievija Ungāru kartes sarakstā parādījās 8. jūlijā, tātad nedēļu pēc tam, kad ES prezidējošās valsts Ungārijas premjers Orbāns paviesojās pie Vladimira Putina, ar to izraisot Briseles un NATO valstu dusmas. 

Budapešta savus vārtus atvērusi brīdī, kad citas ES valstis, piemēram, Baltijas valstis un Somija, durvis Krievijas pilsoņiem slēgušas.

Uzskata, ka saraksta papildināšana citstarp saistās ar Pakšas AES otrās kārtas būvi, ko sāka vēl 2014. gadā un uzticēja Krievijas valsts kodolaģentūrai "Rosatom". Krievijas speciālisti kodolspēkstacijas būvlaukumā jau uzturas lielā skaitā. Celtniecība rit lēni un ilgs vēl vismaz līdz 2030. gadam. Turklāt "Rosatom" tuvākajā laikā nesaņems ES iestāžu atļauju Pakšas AES paredzētajām kodoltehnoloģijām, tātad darba lauka palielinājums nav paredzams un īstenībā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem pietiktu arī ar darba atļaujām; Ungāra karte tiem nemaz nav nepieciešama. Kaut Ungārijā gatavojas ienākt Krievijas mazumtirdzniecības uzņēmums "Mere", arī tam nez vai būs nepieciešams liels krievu darbinieku skaits. Tāpēc novērotāji mulst, kādēļ Orbānam Ungāra kartes darbības paplašināšana vispār vajadzīga. "Tas ir nopietns nacionālās drošības risks, kas atkarīgs no tā, cik daudz [Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu] atbrauks," žurnāla "Forbes" ungāru izdevumam komentējis DGAP līdzstrādnieks Rācs. Pēc viņa domām, Ungārijas specdienesti nebūs spējīgi pārbaudīt visas personas, kas potenciāli varētu ierasties. Ja Krievija vēlēsies tādā veidā iesūtīt Eiropā savus aģentus, tā, protams, neinformēs Budapeštu.

Vācijas medijs RND šonedēļ ziņoja, ka jaunākā Orbāna provokācija kārtējo reizi radījusi lielu neapmierinātību ES vadībā. 

Atļaut iebraukšanu Ungārijā bez rūpīgas drošības pārbaudes un ļaut šiem cilvēkiem nekavētiem pārbraukt uz citām valstīm apstākļos, kad Krievijas vadība dara visu, lai ar hibrīduzbrukumiem vājinātu Eiropu, ir aplams ceļš, RND paudis ES ārpolitikas eksperts un Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Sergejs Lagodinskis. "Būtu gan nepareizi visus Krievijas pilsoņus un pilsones automātiski uzskatīt par režīma zemūdenēm. Taču Orbāns dara to, ko darījis vienmēr: viņš grauj Eiropas migrācijas sistēmu un reizē padara sevi par Kremļa pakalpiņu," tā Lagodinskis.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.