NATO pārdomā iespēju alianses sanāksmes vairs nerīkot ik gadu

Lai izvairītos no iespējamajiem strīdiem un konfliktiem ar ASV prezidentu Donaldu Trampu NATO sanāksmēs, tiek apsvērta iespēju atcelt 2028. gada NATO samitu un turpmāk vairs neievērot tradīciju tāda mēroga tikšanās rīkot ik gadu, atsaucoties uz vairākiem avotiem, ziņo aģentūra "Reuters".

2027. gada rudenī ieplānotā Ziemeļatlantiskās savienības valstu sanāksme Albānijā gan acīmredzot notikšot. Šī ziņa iekļaujas pēdējā laika tendencē, kad aizvien biežāk rodas šaubas par Trampa vadītās ASV uzticamību Eiropas aizsardzības jautājumos un tiek domāts, kā padarīt NATO neatkarīgāku no Vašingtonas.

Grūtais 2028. gads

"Reuters" balstās informācijā, ko anonīmi par alianses iekšējām diskusijām sniegusi viena augsta ranga Eiropas Savienības amatpersona un pieci NATO valstu diplomāti. Tramps pēdējā laikā atļaujas ļoti asu kritiku pret citām NATO dalībvalstīm, pārmetot, ka tās nepalīdz ASV un Izraēlai karā pret Irānu un Hormuza jūras šauruma atbloķēšanā – konfliktā, kuru amerikāņi uzsāka, nekonsultējoties ar NATO sabiedrotajiem, pat nebrīdinot. 2028. gads Trampa prezidentūrā būs noslēdzošais, ASV noritēs prezidenta priekšvēlēšanu kampaņa un vēlēšanas, prezidenta kalendārs būs ļoti pieblīvēts, kamdēļ sabiedrotie bažījas, ka tas var negatīvi atbalsoties arī samitu atmosfērā. Divi informācijas avoti par iemeslu alianses lielsanāksmju skaita samazināšanai minējuši tieši Trampa personības faktoru, kamēr pārējie apgalvojuši, ka reforma apdomāta jau sen un saistās ar ilgtermiņa plānošanu. Proti, no ikgadējām sanāksmēm gaida nozīmīgus rezultātus. Tas nozīmē steigu un nepietiekamu jautājumu izstrādi. Kā izteikusies viena no amatpersonām: "Labāk rīkot retākas, nekā sliktas sanāksmes. Jebkurā gadījumā mūs gaida daudz darba un mēs zinām, kas mums jāizdara." Diskusijām, tāpat kā lēmumiem, jābūt kvalitatīviem. No tā atkarīgs alianses spēks un spējas.

Apsvērta tiek iespēja rīkot NATO samitus reizi divos gados. Šādu periodiskumu jau atbalsta daļa no alianses 32 valstīm, jo ir viedoklis, ka tiešu "aci pret aci" sanāksmju grafiks ir pārāk piesātināts un nepieciešams "samazināt tempu". 

"NATO alianse turpinās rīkot regulāras valstu un valdību vadītāju sanāksmes un starp samitiem sabiedrotie turpinās apspriesties un pieņemt lēmumus par kopīgiem drošības jautājumiem," jauno pieeju skaidroja alianses amatpersona. Gala lēmums jāpieņem bloka ģenerālsekretāram Markam Ritem. Alianses samitu daudzums nekad nav ticis reglamentēts, un septiņdesmit septiņos pastāvēšanas gados tas bijis dažāds. Kopš 2021. gada augstākā līmeņa NATO valstu sanāksmes tomēr notiek ik gadu.

Mazāk dramatisma

ASV bāzētās domnīcas "Atlantic Council" ("Atlantiskā padome") līdzstrādniece Filisa Berija izteikusies, ka augsta līmeņa samitu skaita samazināšana "ļautu NATO turpināt savu darbu un mazināt drāmas noskaņas, kas raksturo daudzas nesenās transatlantiskās tikšanās". Berija atgādina, ka aukstā kara gados pirms PSRS sabrukuma NATO sasauca tikai astoņus augstākā līmeņa samitus. Savukārt tie, kas notika Trampa pirmās prezidentūras laikā, iezīmējās ar "strīdīgiem notikumiem", un tajos "dominēja viņa sūdzības par nepietiekošajiem sabiedroto aizsardzības izdevumiem". Jāatgādina, ka pērn Hāgā Tramps uzstāja, lai alianses paaugstinātu savus aizsardzības budžetus līdz 5% no IKP. Tika panākts kompromiss, ka valstis tiešos aizsardzības budžetus paaugstinās līdz 3,5% no IKP plus vēl 1,5% citās ar drošību saistītās jomās, kas, bez šaubām, nācis par labu Eiropas drošībai.

Šāgada galveno NATO sanāksmi rīkos Turcijas galvaspilsētā Ankarā 7.–8. jūlijā. Novērotāji nesagaida tur nekā jauka, ņemot vērā Trampa administrācijas pretenzijas uz Dānijas pārvaldīto Grenlandi un jau dzirdētos pārmetumus par nepalīdzēšanu karā ar Irānu. ASV prezidents vairākkārt publiski izpaudis šaubas, vai ASV vispār vērts palikt NATO, ja jau tā neapmierina viņa prasības.

Uz šā viļņa aizvien biežāk tiek runāts par nepieciešamību aliansei piemēroties situācijai, kad ASV samazina savu dalību NATO. Pilnīga izstāšanās gan ir maz ticama, jo tam nepieciešamas divas trešdaļas Senāta balsu. Taču spēku atvilkšana no Eiropas, izlūkinformācijas liegšana ir pilnīgi iespējamas. Bijušais ASV vēstnieks NATO, tagad Hārvarda Universitātes Belferu centra pētnieks Ivo Dālders nesen intervijā raidītājam "Deutsche Welle" neslēpa, ka alianse šobrīd pārdzīvo dziļāko krīzi savas pastāvēšanas vēsturē. Sabiedrotie nevēlas iesaistīties karadarbībā Irānā, pat atļaut izmantot savas bāzes un gaisa telpu, tādēļ, ka Tramps ar savu politiku radījis iespaidu, ka ASV vairs nav uzticams partneris. "Eiropas rīcība atspoguļo faktu, ka NATO ir nodarīts dziļš kaitējums. Un tas pastiprina fundamentālo realitāti, ka Eiropa vairs neuzticas ASV, uzskata, ka ASV ir neuzticams sabiedrotais, un tāpēc vairs nevēlas piedalīties šāda veida operācijās. Tāpēc šī ir NATO vissmagākā krīze," uzsvēris Dālders. Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīva patstāvīgu Eiropas kodolatturēšanas spēku veidošanā, kas šobrīd balstās Francijas kodolpotenciālā, kam jau pievienojušās Beļģija, Vācija, Grieķija, Dānija, Nīderlande, Zviedrija un aprīlī Polija, arī runā pati par sevi. Tās ir valstis, kas jau apsver, vai Francijas "kodollietussargs" nav labāks par amerikāņu.