15 °C
Bojāgājušo skaits trešdienas rītā notikušajā Krievijas raķešu triecienā Čerņihivai, uz ziemeļiem no Kijivas, pieaudzis līdz 18, pavēstīja Ukrainas Ārkārtas situāciju dienests.
Kā pavēstīja policija, triecienā nodarīti postījumi sociālās infrastruktūras iestādēm, universitātes ēkai, slimnīcai un 16 daudzstāvu dzīvojamām ēkām.
"Ienaidnieks veica trīs raķešu triecienus gandrīz pašā [Čerņihivas] pilsētas centrā. Ir nogalināti civiliedzīvotāji un daudzi ievainoti. Pašlaik strādā glābēji," sociālajos tīklos paziņojis Čerņihivas apgabala gubernators Vjačeslavs Čauss. Vēlāk televīzijā viņš sacīja, ka bojātas daudzas daudzstāvu ēkas un civilā infrastruktūra, kā arī desmitiem automašīnu.
Čerņihivas mērs Oleksandrs Lomako norādīja, ka raķetes trāpījušas ļoti apdzīvotā rajonā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš lūdzis sabiedrotos sūtīt Ukrainai vairāk raķešu, lai novērstu Krievijas gaisa uzbrukumus, paziņoja, ka Ukrainai nebija pietiekamu pretgaisa aizsardzības līdzekļu, lai pārtvertu trīs raķetes, kas trāpīja Čerņihivai.
"Zem drupām joprojām ir cilvēki. Meklēšanas un glābšanas operācija turpinās," sociālajos tīklos paziņoja Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko.
Čerņihivas pilsēta atrodas aptuveni 145 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kijivas, un pirms kara tajā dzīvoja aptuveni 285 000 iedzīvotāju. Kad 2022. gada februārī Krievijas tanki iebruka Ukrainā no Baltkrievijas teritorijas, pilsēta tika smagi izpostīta.
Ukraina ir aicinājusi ārvalstu sabiedrotos piegādāt tai modernākas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai atvairītu sistemātiskos Krievijas triecienus Ukrainas infrastruktūrai.
Krievija pēdējās nedēļās ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas energotīklam, taču Lomako sacīja, ka bojātā astoņu stāvu infrastruktūras ēka nav saistīta ar elektroenerģijas ražošanu.
Zelenskis uzsvēra, ka uzbrukums Čerņihivai nebūtu noticis, ja "Ukraina būtu saņēmusi pietiekamu pretgaisa aizsardzības tehniku un ja pasaules apņēmība pretoties Krievijas teroram būtu bijusi pietiekama."
"Terors ir jāaptur. Pretgaisa un pretraķešu aizsardzība ir tas, kas Ukrainai šobrīd ir nepieciešams," norādīja Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 456 050
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 456 050 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 710 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 7193 tankus, 13 827 bruņutransportierus, 11 624 lielgabalus un mīnmetējus, 1046 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 760 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9279 bezpilota lidaparātus, 2093 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 587 automobiļus un autocisternas, kā arī 1910 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
