14 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien aicināja sabiedrotos izrādīt tādu pašu "vienotību" Ukrainas atbalstīšanā kā Izraēlas atbalstīšanā, kura nedēļas nogalē ar Rietumvalstu atbalstu atvairīja Irānas uzbrukumu.
Pēdējos mēnešos ir pieaugusi Ukrainas neapmierinātība ar kavēšanos Rietumvalstu militārās palīdzības piegādēs. Tas attiecas arī uz pretgaisa aizsardzību, kas Ukrainai ir steidzami vajadzīga, lai atvairītu Krievijas uzbrukumus.
Zelenskis lietotnē "Telegram" pateicās sabiedrotajiem, kas atbildējuši uz Ukrainas aicinājumu piegādāt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, bet uzsvēra, ka "Krievijas uzbrukumu intensitāte prasa lielāku vienotību".
"Aizstāvot Izraēlu, brīvā pasaule ir demonstrējusi, ka šāda vienotība ir ne tikai iespējama, bet arī ir simtprocentīgi efektīva,"
sacīja Zelenskis.
"Tas pats ir iespējams, aizstāvot no terora Ukrainu, kas tāpat kā Izraēla nav NATO locekle," turpināja Zelenskis, aicinot Ukrainas sabiedrotos izrādīt "politisku gribu".
ASV Senāts februārī pieņēma 95 miljardu dolāru vērtu finansējuma paketi, kas ietver finansējumu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, kā arī jaunu atbalstu Izraēlai un Taivānai, tomēr šis likumprojekts ir iestrēdzis Kongresa apakšnamā Pārstāvju palātā.
Pārstāvju palātas republikāņu spīkers Maiks Džonsons paziņoja, ka tuvākajās dienās notiks balsojums par šo likumprojektu, bet ne tā pašreizējā formā. Pārstāvju palāta "balsos par katru no šiem pasākumiem atsevišķi četras reizes", sacīja Džonsons.
Ukraiņi notriekuši visus deviņus krievu raidītos trieciendronus "Shahed"
Ukraiņu karavīri naktī uz otrdienu notriekuši visus deviņu Krievijas raidītos trieciendronus "Shahed", pavēstīja Gaisa spēki.
"Naktī uz 2024.gada 16.aprīli ienaidnieks no Čaudas raga (Krimā) uzbruka ar deviņiem trieciendroniem "Shahed-131/136". Visus deviņu šahedus iznīcināja Ukrainas Gaisa spēku un Aizsardzības spēku mobilās uguns grupas," platformā "Telegram" pavēstīja Gaisa spēki.
Droni notriekti Hersonas, Mikolajivas, Hmeļnickas, Čerkasu un Dņipropetrovskas apgabalu robežās, teikts paziņojumā.
"Washington Post": Zelenskis ignorējis Harisas lūgumu izbeigt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām
Volodimirs Zelenskis ir ignorējis ASV viceprezidentes Kamalas Harisas lūgumu izbeigt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ziņoja laikraksts "Washington Post", atsaucoties uz diplomātiskiem avotiem.
Laikraksts ziņoja, ka Harisa vērsusies pie Zelenska ar šādu lūgumu privātas tikšanās laikā Minhenes drošības konferencē šī gada februārī.
"Saskaņā ar ierēdņu, kas bija infornēti par situāciju, teikto šis lūgums izraisīja Zelenska un viņa tuvāko līdzgaitnieku aizkaitinājumu. Viņi uzskatīja Ukrainas dronu triecienu sēriju Krievijas enerģētikas objektiem par retu cerības staru nogurdinošajā karā ar labāk bruņotu un lielāku pretinieku," ziņoja "Washington Post".
Laikraksts vēstīja, ka tā vietā, lai ieklausītos Harisas lūgumā, Ukraina padarīja uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām vēl intensīvākus.
Laikrakstā bija izklāstīti šo uzbrukumu pretinieku un piekritēju argumenti ASV un citās Rietumvalstīs.
Vašingtona, brīdinot par šādu darbību kaitējumu, izteicās, ka tās noved pie pasaules naftas cenu celšanās, kas galu galā palīdz papildināt Krievijas budžetu.
Triecienu pretinieki arī uzskatīja, ka Ukraina riskē saskarties ar Krievijas atbildes triecieniem Ukrainas enerģētikai. Krievijas armijas prettriecieni aprīlī nodarījuši Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai daudz lielāku postu nekā Ukrainas dronu triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas netika pilnīgi sagrautas.
Triecienu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām attaisnotāji atgādināja, ka pasaules naftas cenu pieaugums nav saistīts ar Ukrainas darbībām pret Krievijas naftas objektiem, bet to izraisīja Tuvo Austrumu krīzes saasināšanās un Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmums samazināt jēlnaftas ieguves apjomus.
Tika arī atgādināts, ka Krievija nekad nav aprobežojusies ar uzbrukumiem militāriem objektiem un ir devusi triecienus visai Ukrainas infastruktūrai.
Savukārt Kijiva nodomājusi parādīt, ka kara cenai Krievijas iedzīvotājiem ir jābūt augstai un ka viņi nevar justies drošībā pirms šī kara beigām, teikts "Washington Post" rakstā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
