22 °C
Līdz kandidātu sarakstu iesniegšanai 8. jūnijā paredzētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir palikusi nedēļa.
Līdz šim oficiāli ar pilnu kandidātu sarakstu ir iepazīstinājuši trīs politiskie spēki – Nacionālā apvienība un "Latvijas attīstībai," kas jau ir pārstāvētas Eiropas Parlamentā, kā arī "Progresīvie", kas ir viena no valdību veidojošajām partijām. Visas trīs partijas ir piederīgas kādai no Eiropas Parlamenta partiju grupām, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai Briselē aizstāvētu Latvijas intereses. "Jaunā Vienotība", kas ir ietekmīgajā Eiropas Tautas partiju (kristīgo demokrātu) grupā, savus nodomus vēl nav atklājusi, jo nevar izšķirties, kuram no līderiem atvēlēt pirmo numuru.
Tas varētu kļūt zināms janvāra beigās, kad savu sarakstu plāno atklāt arī "Apvienotais saraksts" ("AS"), par kuru lielāka interese radās pēc Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" sniegtās neoficiālās informācijas, ka "AS" sarakstā ar pirmo numuru varētu kandidēt "tvitera konvoja" organizētājs Reinis Pozņaks, kurš nav nevienā partijā. "AS" kampaņas vadītājs un viens no apvienības vadītājiem Edvards Smiltēns, lūgts apstiprināt R. Pozņaka iekļaušanu sarakstā, atbildēja: "Nevaru to ne apstiprināt, ne noliegt." Taču no R. Pozņaka ierakstiem sociālajos tīklos noprotams, ka viņš jau ir noskaņojies tādai iespējai.
"AS" un arī Zaļo un zemnieku savienību veidojošajām partijām vēl nav sabiedroto Eiropā, kas tiekot meklēti.
Sarakstu iesniegšana sāksies 25. janvārī un ilgs līdz 9. februārim. Latvijai Eiropas Parlamentā būs deviņas vietas. Partijas vēlēšanās var pieteikt 18 kandidātus. Latvija Eiropas Savienībā iestājās pirms 20 gadiem, šī būs piektā reize, kad mūsu valstī notiek Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas ir reizi piecos gados. Tās būs atšķirīgas, ko ir uzsvēruši pārstāvji no visām partijām. "Visas līdzšinējās EP vēlēšanas ir notikušas krīžu gaismā, taču šodien mēs jau esam eksistenciālu draudu priekšā pašai Rietumu pasaulei. Tā ir mūsu spēja stāvēt pretī Krievijas agresoram gan militāri, gan ekonomiski, tehnoloģiski un politiski. Tā ir arī mūsu Eiropas programmas centrālā pozīcija," pagājušajā nedēļā preses konferencē teica EP deputāts Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"). Arī viens no "Progresīvo" komandas līderiem Mārtiņš Staķis šonedēļ sacīja: "Šīs būs ļoti svarīgas vēlēšanas, lai Eiropas Parlamentā nenonāktu Kremļa aģenti un Orbāna tipa deputāti, kas šķeļ Eiropu."
Bijušie sabiedrotie tagad konkurenti
Nacionālās apvienības (NA) kandidātu saraksta līderis, EP deputāts Roberts Zīle ir piedalījies visās vēlēšanās un ticis ievēlēts. Taču pa šo laiku ir izaugusi jauna politiķu un arī vēlētāju paaudze, ko savukārt uzsver tie, kuriem šīs būs pirmās EP vēlēšanas.
"Šajos 20 gados nav pienācīgi izmantotas Eiropas Parlamenta dotās iespējas. Šis ir jaunu iespēju laiks. Mēs spētu daudz vairāk Eiropā panākt,"
pirmdien preses konferencē apgalvoja "Progresīvo" saraksta līdere Elīna Pinto. Viņas kandidēšana uz EP bija nojaušama jau pērn pavasarī, kad partija viņu pieteica Valsts prezidenta vēlēšanās, kas bija iespēja iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar tai mazāk zināmo publiskās pārvaldes eksperti E. Pinto. Sarakstā ar otro numuru ir bijušais Rīgas mērs, tagad aizsardzības ministra padomnieks M. Staķis. Viņš 13. Saeimas laikā bija Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, kad kā kustības "Par" biedrs pārstāvēja "Attīstībai/Par", kurā bija arī "Latvijas attīstībai".
Tagad M. Staķis un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš ar 2. numuru būs "Latvijas attīstībai" sarakstā, ir politiskie konkurenti. Taču abu prioritātes EP vēlēšanās ir līdzīgas – tā vispirms ir iekšējā un ārējā drošība. A. Pabriks preses konferencē lika noprast, ka viņam ir zināmas priekšrocības, jo ir bijis gan EP deputāts (no "Vienotības"), gan ministrs. Tagad "Latvijas attīstībai" ir ārpus parlamenta, bet "Progresīvie" pirmo reizi – valdībā. Taču neviens no "Progresīvo" ministriem EP vēlēšanās nekandidēs. Partijas sarakstā aiz diviem tā līderiem ir pieteikta Saeimas deputāte Mairita Lūse, kā arī vairāki Rīgas domes deputāti – viņu vidū arī partijas līdzpriekšsēdētāja Justīne Panteļējeva. E. Pinto uzsvēra "Progresīvo" piederību Eiropas Zaļo partiju grupai, kurā "Progresīvie" esot viena no sešām partijām, kas strādā arī savas valsts valdībā, tāpēc tās viedoklim, viņasprāt, ir svars.
"Latvijas attīstībai" EP ir pārstāvēta centriski liberālo spēku grupā "Renew Europe".
"Latvijas attīstībai" saraksta veidošanā ir izvēlēta cita taktika – vadošo līderu trijniekā ir labi pazīstami trīs zinātņu doktori
I. Ijabs, A. Pabriks un Vjačeslavs Dombrovskis, aiz kuriem tālākās vietās ir partijas pārstāvji novadu domēs, no viņiem daži vismaz agrāk bija savā pašvaldībā populāri, piemēram, Aizkraukles novada domes priekšsēža vietnieks Dainis Vingris, bijusī Saldus novada priekšsēde Indra Rassa, Kuldīgas novada deputāte, bijusī Skrundas novada vadītāja Loreta Robežniece. Sarakstā ir vēl deputāti no Cēsu, Mārupes, Preiļu, Ropažu, Talsu novada un Ventspils pilsētas domēm. Kampaņā liels uzsvars būs likts uz reģioniem, par ko preses konferencē runāja Vjačeslavs Dombrovskis – viņa darbības prioritāte būšot ES fondu izmantošana Latvijas attīstībā.
ZZS sarakstā pirmais nebūšot ministrs
Kā pirmie jau decembrī ar savu sarakstu uz EP iepazīstināja Nacionālā apvienība, kuras saraksta galvgalī aiz R. Zīles būs bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kas nepilnu gadu bija arī aizsardzības ministre, un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. Uz EP vēl kandidēs Saeimas deputāti Edvīns Šnore, Ilze Indriksone un Jānis Grasbergs, kā arī bijušais ministrs Kaspars Gerhards. Arī NA piesaka vēlēšanās vairākus reģionu pārstāvjus no Balvu, Rēzeknes, Dienvidkurzemes, Saldus un Jelgavas novada, kā arī no Rēzeknes pilsētas un Rīgas domes. R. Zīle EP pārstāv Eiropas konservatīvo un reformistu grupu, kas 2022. gadā R. Zīli izvirzīja EP viceprezidenta amatam.
Vairākas partijas nosaukušas daļu savu kandidātu, piemēram, Jaunā konservatīvā partija ar pirmo numuru pieteiks bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu,
bijušo labklājības ministru un partijas priekšsēdētāju Gati Eglīti un publicisti Liānu Langu. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) komandas līderi sola paziņot nedēļas beigās, bet ar pilnu sarakstu iepazīstināt janvāra beigās, "Latvijas Avīzi" informēja viens no ZZS vadītājiem Armands Krauze. Taču, pretēji sākotnēji spriestajam, ar pirmo numuru tomēr nekandidēs neviens no ministriem. Visticamāk, tas būs kāds Saeimas deputāts. Uz vaicāto, vai tas varētu būt frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, A. Krauze un arī H. Rokpelnis skaidri neatbildēja, jo "viss vēl ir procesā". Taču H. Rokpelnis apstiprināja, ka, visticamāk, kandidēšot EP vēlēšanās, neatklājot, ar kādu numuru. Kā Mazsalacas novada vadītājs viņš savulaik bija Latvijas delegācijas pārstāvis Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā. A. Krauze, kuram arī ir iepriekšējā darba pieredze ES institūcijās, atzina – sākotnēji bija plānots, ka sarakstā būs gandrīz visi ministri, jo viņi varētu dot lielu pienesumu, bet tad secināts, ka valdība ir tikko iestrādājusies un tas nebūtu pareizi, jo cilvēki pārmetīšot, ka ministri bēg uz Briseli.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" komandā pirmais būs Saeimas deputāts Vilis Krištopans, bet tālākās vietās varētu būt Saeimas deputāti Ramona Petraviča un Ričards Šlesers.
Pirmo trijnieku ir nosaukusi arī "Saskaņa", kuru tagad EP pārstāv bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš kandidēs atkārtoti. Aiz viņa plānots pieteikt sabiedrisko aktīvisti Olgu Petkēviču, kas pēdējā gada laikā izcēlusies ar Krievijas pilsoņu aizstāvēšanu, un partijas līdzpriekšsēdētāju Regīnu Ločmeli. Iespējams, "Saskaņa" vēlas atgūt Latgalē pazaudētos vēlētājus. Aģentūra LETA ziņo, ka saraksta un vēlēšanu programmas prezentācija notiks 27. janvārī "vistālākajā punktā no Eiropas Savienības galvaspilsētas" – Zilupē. Saeimā pārstāvētā "Stabilitātei", kas Saeimas vēlēšanās atņēma "Saskaņai" daļu tās atbalstītāju, savus plānus EP vēlēšanās nav atklājusi, pagaidām ir zināms tikai, ka tā pieteikšot jaunas sejas politikā. Ar pirmo numuru sarakstā būs Ņikita Piņins, ir apstiprinājis "Stabilitātei" priekšsēdis Aleksejs Rosļikovs.
